Satellite
  • Day 7

    San Augustín - playa Mazunte

    February 15, 2020 in Mexico ⋅ ☀️ 32 °C

    Šorīt ar prieku secinu, ka savu stāstu varu jums nosūtīt, jo internets mūsu ciemā atgriezies. Klīst baumas, ka kāds celtnieks bija pārrāvis vienīgo kabeli, tādēļ visa Port Angel apkārtne uz dienu bija atgiezusies 50 gadus atpakaļ.
    Šorīt visu, kas ar mums notiek, es latviski sauktu par “čakarēšanos”. Pirmkārt, jānopērk autobusa biļete parītdienu braucienam uz Tuxtlu Gutierrez, kas ir mūsu nākamā pietura. Uz Tuxtlu ceļojums ilgst 8-9 stundas, un mums pieņemamā diennakts stundā ir tikai viens reiss. Izdādās, ar Eiropā izdotu maksājumu karti tas nemaz nav tik vienkārši, autorizācija apraujas vairākas reizes, nauda te bloķējas, te atbloķējas. Pēc kādas stundas pūļu pirkums tomēr izdodas.
    Otrkārt, mums jāmaina mājvieta, kas sestdienas dienā izrādās sarežģīts uzdevums. Visa “hipsteru piekraste” ir pilna ar viesiem, Booking.com neko nesola. Nākas izmantot veco laiku metodi - staigāt pa viesnīcam un prasīt naktsmājas. Līdz pusdienlaikam esam tikuši pie kaut kāda risinājuma - esam 2 dažādās viesnicās, lai arī tikia 50 metrus šķirti. Varbūt arī labi nedaudz atdalīties no nešķiramajiem ceļabiedriem.
    Piedzīvojumu šodien nav daudz - karstums milzīgs, okeānā ūdens temperatūra, domājams, ap 30 grādiem, un viļņi šeit lielāki kā Port Angel pludmalē. Viesnīcā pie durvīm piesista 7 punktu drošas peldēšanās instrukcija, cik nu peldēšanās okeānā droša var būt. Katrs no mums šodien vismaz vienu reizi dabū no kājām notriecošu belzienu ar vilni tā, ka pasaule apkārt sagriežas. Ir jābūt mierīgam un uzmanīgam.
    Pagaidām visas pazīmes rāda, ka ūdenī ieiešanas reižu skaits sakritīs ar no ūdens iznākšanas reižu skaitu, un varēsim visi turpināt ceļu. Pēcpusdienā staigājam pa apmēram kilometru garo pludmali un vērojam vidi un cilvēkus. Viens jaunu cilvēku pāris, piemēram, rūpīgi apziež viens otru ar tumšas krāsas smiltīm vietā, kur avotiņš ienes liedagā augsnes un citu organisko vielu elementus. Izskatas svaigi iemīlējušies, un ieziešanās laikam ir labs veids kā ne mirkli nezaudēt saskares iespēju. Tad abi iet ūdenī skaloties, un pēc tam smērējas atkal...
    Pilsētiņas ielās savukārt daudzi turas pie 70to gadu hipiju stila - ir slaidi (varbūt pat kārni), gariem, nesukātiem matiem, puķainās drēbēs.
    Mums šovakar pēdējais vakars pie Klusā okeāna, tapēc meklēsim vietu, kur pasniedz lielo krabi. Kopējais ēdiena vērtējums šāds: garneles un astoņkāji šeit ir izcili, iespejams, labakie pasaulē, zivis ir labas, bet mūsu gaumei Eiropā ir ēstas labākas.
    Par dzērieniem: Jūtam pienākumu glābt Corona alus zīmolu no globālā vīrusa tam nodarītās skādes, karstajā saulē tas līst iekšā ka ūdens. Esam arī pozitīvi pārsteigti par meksikāņu vīniem, kuri darīti no slavenām Ziemeļitālijas vīnogām Nebbiolo un Barbera, un neko daudz neatpaliek no mātes zemē radītajiem.
    Ceram, ka krabis mūs gaida.
    Read more