Ceļā uz Chiapa de Corzo

Tomēr jāsāk ar vakardienu. Krabi nedabūjām, jo Playa San Augustín atrodas parāk tālu no zvejnieku ostas, bet krabis paliek ostas ciematiņā. Cerējām, ka vakarā kļūs vēsāks, jo mūsu naktsmītne atrodas 50 metrus no okeāna, taču ap 10 vakarā tajā vēl valdīja pilnīga tveice. Ieslēdzu visus 4 istabā esošos ventilatorus, un gulēt devāmies tādā kā rūpnīcas ceha troksnī. Ap pulksten diviem visi ventilatori kūla nu jau vēso nakts gaisu tā, ka likās, ziema atnākusi. Tas patika.
Rīts sākas ar peldi okeānā (Neimaņiem saullēktā, slinkuma māktajiem Ozoliem nedaudz pēc), ūdens uz brīdi kļuvis siltāks par āra gaisu. Pludmalē dažādi hipijveidīgie cilvēki izpilda visādus sportiska veida rituālus gan jogas stilā, gan pusmilitāri, gan atgādinot Padomju pionieru kolektīvos lēcienus. Galvenais, ka visiem ir labi un mierīgs prāts.
Šodienas loģistikas uzdevums ir tikt līdz Chiapas apriņķa mazpilsētai Chiapa de Corzo. Lai to paveiktu, mums jānodod auto, jāiesēžas tālsatiksmes autobusā, kas mūs veiksmes gadījumā pulksten 22.45 izlaidīs pilsētā Tuxtla, no kuras kaut kā tiksim uz līdz galamērķim. Auto mums jānodod vai nu lidostā, kur to ņēmam, vai arī Huatulco pilsētas Europcar ofisā. Ofiss artodas vai nu Santa Maria de Huatulco, vai Bahia de Huatulco, autobusa biļetē rakstīts, ka mēs iekāpjam Santa Maria de Huatulco. Bet tur nav autoostas. Starp abām Huatulco kilometri 30. Nolemjam braukt uz Bahia de Huatulco vispirms. Izrādās pareizi - gan autonoma, gan autobusu stacija atrodas tur, pie kam gandrīz blakus.
Veiksmīgā lēmuma rezultātā iegūstam stundu brīva laika, lai atrastu un apēstu ilgi meklēto krabi. Bahia de Huatulco izrādas esam plaša profila ostas pilsēta - no zvejnieku laivām līdz pat milzu kruīza kuģiem. Tā kā kruīza kuģis nebija ieradies, vairāki simti restorānu galdiņu bija tukši, un abi (likās, ka vairāk šodien krodzinieku rīcībā šīs sugas pārstāvju nav) krabji tiek mums.
ADO transporta firmas autostacija izceļas ar savu moderno izskatu, tīrību un kārtību, tadi paši ir arī autobusi tajā. Pēc iekāpšanas notiek Latīņamerikā raksturīgā visu pasažieru videofiksācija, tā tiek atkārtota pēc katras apstāšanās. Nekas gan par pasažieru apdraudējumu neliecina, bet, iespējams, iemesls šādai drošības procedūrai ir.
Pats brauciens notiek caur “visīstākajiem Meksikas dienvidiem” - caur putekļainiem ciemiem, kas izceļas ar mazām, saslietām tirdzniecības vietām, autoservisiem “šrotu” vidū, futbola laukumiem un uzkodu vietām. Ziemas sezona, kas liek lapu kokiem nomest lapas arī šajā siltajā zemē, ļauj mums saskatīt vairāk nekā tas būtu mūžzaļajos tropos, tai skaitā arī lielu daudzumu plēves maisiņu un plastmasas atkritumu.
Drīz satumst, un mūsu buss piestāj pie apšaubāma izskata ceļmalas ēstuves, izsludinot 30 minūšu pārtraukumu. Pēc brīža piestāj vēl viens buss, un mēs saprotam, ka šī ir “obligātā” ieturēšanās vieta mūsu maršrutā. Ēka nestāv ADO autostacijām ne tuvu izskata un higiēnas ziņā, bet tradīcija un ekonomiskais pamatojums, acīmredzami ir stipri. Pēc šīs pieturas nenotiek arī pasažieru videofiksācija - ja šeit kāds pazūd vai uzrodas, tad tas uz labu.
Pulksten 23.45 laimīgi ierodamies Chiapa de Corzo.Read more