8.nometne

Pamodāmies visai vēlu. Jo tā nāca miegs un saulīte sildīja telti. Brokastīs ēdām auzu pārslu putru ar kokosa skaidiņām un kaltētām dzērvenēm. Vai nu enerģijas trūkums vai tiešām sasodīti garšīga kombinācija. Un to saku es, kurai negaršo auzu pārslu putra. Kāpiens augšup Ryten vairs neizskatījās tik biedējošs un stāvums arī nebija nedz traks, nedz slidens. Uzkāpām līdz slavenajai klintij, kas pareizā leņķī rada iespaidu, ka tu karājies virs klints malas un visticamāk esi pārgalvis. Lai nofotogrāfētos uz klints bija jāizstāv rinda tā it kā gribētu fočēties ar slavenību. Vējš augšā bija ass un auksts, ilgi neuzkavējāmies un foto uzņēmām tikai ar fotoaparātu, tādēļ tās šeit nav pievienotas. Pačillojām aizvējā kopā ar aitām un baudījām saulīti. Tik brīnišķīgs laiks šeit tiešām ir retums. Debesīs neviena mākoņa. Pagaidām. Saulīti dabūjām izbaudīt pamatīgi, jo pēcāk seja bija stipri sarkana un viegli sūrstēja. Nokāpuši atpakaļ pie vāģa aizripinājāmies līdz piknika vietai no kuras varēja vārgi redzēt Norvēģijas sauszemi. Turpat, kamēr es gatavoju pusdienas, Jānis ņēmās dabūt vaļā Saab motora pārsegu, jo trosīte, kas to paver ar vienu kloķīti pārtrūka. Dabūt vaļā pārsegu savukārt vajadzēja, jo Saabs paziņoja, ka viņam dzesēšanas šķidruma līmenis bišku tā kā par zemu, tāpēc svarīgi to papildināt. Kad Jānis jau bija visu dabūjis vaļā un turpināja ķimerēties, piebrauca divi vāģi ar Krievijas numuriem un veči ieraudzījuši Latvijas numuru teicās, ka pagājušogad bija Jūrmalā un piedāvājās palīdzēt ar motoreļļu vai citiem šķidrumiem. Bet viss bija jau nokārtots un mēs turpinājām ceļu uz Reine pilsētiņu, kas ir stipri smuka ar savām sarkanajām būdiņām, bet stiprā smukuma dēļ arī stipri apsēsta ar tūristiem. Pilsētiņa atrodas uz mazas pussaliņas, bet cilvēku tur mudž. Mēs izskrējām mazu riņķīti un devāmies prom. Lielās cilvēku masas tādām vietām atņem šarmu. Steidzāmies braukt meklēt nometni pēc iespējas tuvāk Zviedrijas robežai, jo rīt mums paradzēta ekskursija Kiruna pilsētā dzelzs rūdas raktuvēs!Read more