Satellite
  • Day 5

    5.diena

    May 27, 2019 in Greece ⋅ ⛅ 25 °C

    No rīta piebeidzam darbus, ko nepaspējām iepriekšējā naktī un steidzamies pāri kalniem, lai dotos pastaigā pa Sarakinas aizu. Satiksme ir interesanta. Ātruma ierobežojumus ievērojam tikai mēs, apdzīšanas manevri pāri dubultajai nepātrauktajai līnijai un pa pretējo nogriešanās joslu vietējo vidū šķiet pašsaprotami. Ceļš līkumo un kļūs arvien šaurāks. Tad tas sāk vest kalnā, kur nolemjam piestāt, lai aplūkotu ieleju no augšas. Apkārt klusums, var dzirdēt tikai cikādes un šķiet, ka sakarsušais gaiss vārās. Salas vidienē, kad saule ir zenītā, valda neprātīga svelme. Ielejā neieklīst neviena brīze, kas sakustinātu gaisu vai sniegtu kādu nebūt veldzi. Uz ceļa bez mums neviena nav. Asie līkumi un šaurā brauktuve vairs nešķiet tik bīstama, ja uz tās rullējam tikai mēs. Pārvaram vēl pāris serpentīnus augšup, lejup un arī dažus ciemus ar mulsinošām ielām, līdz nonākam pie Sarakinas Gorge stāvvietas. Noliekam vāģi un dodamies pa taku iekšā aizā, cauri kurai burbuļo saldūdens upe, ko gribētos dēvēt par strautu. Bet redzot izgrauztos krastus, izkustinātos akmens bluķus un ūdenslīmeņa nosēdumus, tas šķiet aizvainojoši, jo tā pa tiešām ir kārtīga kalnu upe, kad mutuļojoša sevī nes lietus ūdeņus. Iespaidīga apmēra klints bluķi sakrituši viens uz otra tā, ka vienā brīdī mēs vairs netiekam tālāk uz priekšu. Spriežot pēc kartes, aizā iespējams iekļūt arī no citas puses, ja pabrauc pa asfaltētu ceļu vēl uz priekšu, nenogriežoties uz autostāvvietu. Mēs nolemjam nelūkot aizas citu ieeju, bet braukt lūkot pludmali un pusdienas. Tādēļ pēc aizas apmeklējuma piestājam Myrtos miestā, kur ielas ir tik šauras, ka lai ar auto nogrieztos krustojumā, nākas padot atpakaļ. Bet miests piemīlīgs, daži ielu posmi pārvērsti par gājēju ielām, kas patiesībā vienkārši pārvērstas par restorānu terasēm. Pusdienas restorānā piekrastē, jo tie mīlīgie restorāni, ko gribējām apmeklēt dara kā jau dienvidos pieklājas. No 14.00-17.00 nedod ēst, tikai dzērienus. Pludmale ir akmeņainā. Dažāda izmēra oļi nosējuši visu piekrasti, bet ūdens tik dzidrs un rāms, ka no krasta var redzēt dažas zivis, kas kaut ko cītīgi meklē starp oļiem. Oļi saulē ir vareni sakarsuši un pēc peldes var krāmēt sev uz miesas karstos akmeņus. Pēc šīs pludmales dodamies lūkot vēlvienu pludmali. Tādu, kur mazliet jāpaiet gabaliņš un kur jūras eži visur nosēduši klints malas. Tāda pludmale, kas tovakar piederēja tikai mums. Nevienas dzīvas dvēseles, kaut kur pāri līcim līcim skanēja klaigas un saule laidās uz rietu. Mēs devāmies tālāk ceļā. Vispirms pēc kafijas, pēc tam augstāk kalnos, lai noķertu smukus kadrus ar saulrieta gaismu un mūsu stilīgo vāģi. Diemžēl saulriets nesakrāsoja debesis, taču vāģis bildēs tāpat izskatījās stilīgs.Read more