Ecuador
Cantón Cotacachi

Here you’ll find travel reports about Cantón Cotacachi. Discover travel destinations in Ecuador of travelers writing a travel blog on FindPenguins.

3 travelers at this place:

  • Day48

    Relaxing at a coffee farm

    November 25, 2017 in Ecuador

    We spent yesterday and today at our great little lodge in the Intag district.

    Apart from reading, doing yoga, and hanging about in the hammock, we also hiked around the lodge into the cloud forest, looking at the nearby river, some waterfalls and “hunting” for the bright red cock-of-the-rock bird with Bertram’s binoculars.

    Sandra’s accommodations that we found on Airbnb are really great! We have our own little cabin with a balcony overlooking the valley. The walls are all windows with either glas or mosquito nettings, so we are very much “in the open” while keeping the bugs out :-) And in the cloudless, dark sky we can see various star formations at night.

    The climate here is also an improvement over the cloud forest experience in Colombia: it is much less hot here and - consequently - also less humid. Clouds still gather in the late afternoon, but at least you can walk out the door and not be immediately soaking wet :-)
    Read more

  • Day46

    Into the cloud forest where coffee grows

    November 23, 2017 in Ecuador

    Just one more morning in Quito. We made it through the thick traffic to one of the most impressive museums that we have been to: the “Chapel of Man” by Ecuadorian artist Oswaldo Guayasamin. It is filed by his representations of first and foremost Latin American pain, suffering, sadness, but also his works dedicated to other tragedies against humanity from around the world. Beside the art exhibition in a great piece of modern architecture, we could also visit his private house next to it. It contained more of Guayasamin‘s art and his collection of other artists’ works. Definitely worth a visit!

    We then made our way into the coffee plantations north of Quito. Nice to breathe some fresh air again. :-) we made it to our cabin in the forest and started the evening with making popcorn 🍿
    Read more

  • Day99

    Farmer Life

    December 13, 2017 in Ecuador

    Unsere Zeit hier auf der Farm bei Eduardo, Patricia und Baby Andy wird wohl eine der intensivsten gewesen sein und uns am längsten in unseren Gedanken bleiben!

    Nach einer wunderschönen und teilweise holprigen dreistündigen Busfahrt durch die grünen Berglandschaften der Anden, kommen wir in einem Dorf an, dessen Name wir nicht wirklich aussprechen können, "Cuellaje". Dort spricht uns gleich ein netter Ecuadorianer an und stellt sich als Bruder der Gastgeberin vor! Er führt uns zu einem Jeep und wir fahren los. Nach 2 Minuten stoppen wir an einem Markt und er läd Säcke mit Gemüse und Lebensmitteln ein. Nach weiteren 2 Minuten stoppen wir wieder vor einem Haus. Eine riesige Familie steht plötzlich vor unserem Auto und die Kinder entdecken uns Gringos im Auto. Spätestens hier merken wir, dass hier wohl wirklich nicht allzu viele Touristen vorbei kommen. Durch die Scheiben werden wir mit grossen, lieben Kinderaugen angestarrt, bis eins nach dem anderen alle hinten auf den Pick Up aufgeladen werden. Unglaublich wie viele Menschen mit einem 5-Sitzer transportiert werden können.

    Das letzte Stück zur Farm ist nicht befahrbar. Eduardo der Farmer holt uns mit einem Pferd und seinem treuen Hund Benji ab! Das Pferd ist super stark und trägt alle Lebensmittel plus unsere schweren Rucksäcke den 20 minütigen Anstieg hinauf. Da nehme ich sogar ein paar Nießattacken, die meiner anscheinend immer noch vorherrschenden Allergie geschuldet sind, in Kauf!

    Das kleine Farm-Haus und die zwei kleinen Holz-Häuschen für die Gäste liegt auf einem Hügel mit grandioser Aussicht. Man ist wirklich mitten im Nichts und weg von Allem. Als wir ankommen gibt es gleich super leckeres Mittagessen, gekocht von Patricia der Farmerin. Der ganze Tisch voll mit leckeren veganen ecuadorianischen Leckereien!

    Wenn es hier regnet dann aber richtig. Also erstmal nichts mit Erkundungstour. Erst am späten Nachmittag gab es dann eine kleine Tour im Nieselregen durch den sogenannten Cloudforest, der hier, ganz besonders, auf 1800 Höhenmeter ist und daher auch eine andere Arten- und Pflanzen-Vielfalt hat als der normale Regenwald. Weniger Mücken und Insekten, was ich klasse finde!

    Der folgende Tag begann erstmal mit einem so leckeren Frühstück. Endlich mal kein latschiges Weißbrot mit Tütenmarmelade. Es folgte ein strammer Spaziergang über das riesen Gelände! Am Nachmittag konnte Gerrit sein Fingerspitzengefühl etwas schulen. Wir haben mit Patricia traditionelles Korb-Flechten gelernt.

    An Tag drei mussten die Kühe auf eine andere Weide getrieben werden. Das bedeutete erstmal wieder mit strammen Schritt und Baby Andy im Schlepptau, alle gemeinsam über Felder und Hügel bis zu den Kühen, diese dann den Berg runter jagen und versuchen nicht plattgetrampelt zu werden von diesen riesigen Tieren. Dann vorwärtstreiben bis zur neuen Weide mit frisch gewachsenem Gras! Dann noch ein paar Zäune reparieren, dabei Baby Andy bespaßen und Futter für Hasen und Meerschweinchen sammeln. Nach 4,5 Stunden waren wir dann ziemlich kaputt wieder zurück.

    Die letzten drei Tage haben wir besondere Menschen, mit einem besonderen Lebensstil an einem ganz besonderen Fleck auf dieser Welt kennen gelernt. Die kleine Familie mitten in den Bergen hat uns so liebevoll, offenherzig und gastfreundlich an ihrem Leben teilhaben lassen. Unglaublich, wie viel Arbeit und Kraft das Leben hier bedeutet, auf der anderen Seite aber auch gelassen und unkompliziert ist. Für uns war es auf jeden Fall unsere ultimative Ecuador Erfahrung!
    Read more

  • Day5

    Apuela

    July 12, 2017 in Ecuador

    12. JŪLIJS. IBABURA UN COTOCACHI PILNĀ KRĀŠŅUMĀ - AUTOBUSS DEBESĪS - HIPSTERU MĀJIŅA PIE INTAG UPES

    Šorīt mostamies tikai pusdeviņos, tātad jau pilnīgi esam pārslēgušies uz vietējo laika joslu. Pirmo reizi mums brokastīs ir Nescafe šķīstošā kafija, ko mums laipni piedāvā iemaisīt uzreiz karstā pienā. Es, pieklājīgs būdams, paklausu un mēģinu dzert, bet diez kas nav. Tādēļ nolemjam iet pasēdēt skaistajā amerikāņu viesnīcā pie kafijas. Ārā spoža saule, un abi lielie draugi Ibabura un Cotacachi ir pilnīgi bez mākoņu plīvura - tas gadoties visai reti. Spējam novērtēt. Amerikāņi mums pasniedz vietējo lepnumu - Intag ielejas (uz kuru šodien plānojam doties) kafiju, kas, diemžēl, pagatavota amerikāņu gaumē. Nu, nav jau nemaz slikta.
    Cotacachi autoostā cenšamies atrast busu uz Apuelu, kas mūsu plānā ir nākamais ciematiņš, bet bez lielām sekmēm. Mums tiek izskaidrots, ka jābrauc atpakaļ uz Otavalo un tad jāsāk no turienes.
    Tomēr iznāk nedaudz labāk, kādās krustcelēs kasieris mūs strauji izrauj ārā, pamāj citam autobusam, kas kustas perpendikulāri, un mēs atjēdzamies diezgan pilnā busā ar visām savām mugursomām. Uzzinām, ka esam jau taisnā ceļā uz Apuelu, un tas solas ilgt stundu un 40 minūtes.
    Brauciens atbilst Lonely Planet apzīmējumam "dramatic scenery" - vispirms augšup līdz 3500 metru atzīmei, tad strauji lejup līdz 1600, kur atrodas Apuela. Pirmo reizi pieredzam, ka autobuss kā lidmašīna brauc labu gabalu virs mākoņiem. Lejupbraucot kasieris dala plēves maisiņus, daži pasažieri labprāt tos paņem, tomēr masveida vemšanu nenovērojam.
    Apuelā var skaidri just klimata izmaiņu. Tie vēl nav tropi, bet siltums pieņemas spēkā ar katru metru, kad dodamies zemāk. Tomēr paliekam uzticīgi savai transporta politikai, taksi neņemam un uz savu viesu namu dodamies kājām. Solīto 3 kilometru vietā sanāk 5, bet tas nekas, jo ieraudzītais atsver visu - mūsu naktsmītne ir veca vasarnīca pašā Intag upes malā, kuru pārvalda māte un meita. Viņām ir itāļu izcelsme, Argentīnas pilsonība, globāls prāts un silta sirds.
    Sarunāties šeit grūti, jo 3 metrus no terases krāc upe, nu tāda kā Amata marta palos.
    Pēcpusdiena izvēršas laiska, draudzējamies ar saimnieces suņiem, izmazgājam kādu drēbes gabalu un aizejam uz tuvējo termālo baseinu pamērcēties.
    Vakariņas skaidri parāda šīs viesu mājas misiju. Viesi sēž pie kopēja galda: pāris no Ņujorkas (kungam ir Ekvadoras izcelsme), skotu puisis un meitene, kuri šeit strādā brīvprātīgā darbā, jaunā puiša vecāki, kuri atbraukuši no Skotijas ciemos un mēs - šīs mājas visu laiku viseksotiskākie viesi. Visi dzer vīnu un arvien skaļāk sarunājas krustu šķērsu. Saimniece-māte ir savā elementā, piesēžas pie vieniem, pie otriem un visur viņai ir labi. Dzirdu, kā Zandiņa ar viņu spriež par Pupuču lietu. Skaidri redzams sadalījums - vecā saimniece priecājas "līdz pēdējam viesim", bet jaunā rūpējas jau par nākamo dienu. Drīz par jaunu dienu sākam domāt arī mēs.
    Read more

  • Day6

    Valle Intag 2

    July 13, 2017 in Ecuador

    13.JŪLIJS. PEPE-SELFIJU IZGUDROTĀJS - KAFIJA KĀ VĪNS - AUGŠUP SVĒTAJĀ KALNĀ - KĀPĒC ŠAI VIETĀ IR LABI?

    Šorīt nolemjam vispirms doties uz Coffee Finca - kafijas fermu, kas atrodas pāri upītei kalnā. Pepe (José)) esot īpašs fermeris, jo agrāk bijis alpinists un uzkāpis pilnīgi viens pats visu kontinentu augstākajās virsotnēs. (Esmu ielāgojis, ka visi José (Hosē) ir Pepes.)
    Pepe mums arbrauc pretī ar bagiju un ved augšā pie sevis. Liekas, ka ne ar ko citu te augšā netiek, tomēr, kad esam galā, pamanu tur arī auto. Ieraugām ļoti stilīgu no bambusa un citiem viegliem materiāliem celtu māju, kur Pepe dzīvo kopā ar savu kundzi - rokmūziķi un dēliņu Juan Ignacio. Visi runā tekoši angliski un ir priecīgi mūs izvadāt pa savu saimniecību. Tie ir 10 akri apstādīti ar kafijas stādiem, kas prasa visu laiku rūpēties un ražas laikā dod darbu 40 vietējām ģimenēm. Interesanti, ka Pepe, kā jau plašuma un skaistuma cilvēks, vispirms nopircis zemi un tikai tad domājis, ko ar to darīt.
    Kafijas bizness ir skarbs, Pepe stāsta, ka ar 100 000$ gada apgrozījumu pašu iztikšanai knapi pietiekot. Visbriesmīgākais vārds viņa leksikā ir Nescafé, kas maitā visu pasauli ar sliktu kafiju. Bet toties labas kafijas garšai ir 1000 nianšu kā labam vīnam. Es laikam varu sajust kādas piecas no tām. Tā kā visu nēsājam līdzi uz muguras, līdzņemšanai nopērkam tikai vienu mazo paciņu lietošanai tādiem gadījumiem, ja brokastīs mums kāds piedāvās nīsto Nescafé.
    Kad fotografējamies plantācijā, uzzinam, ka Pepe, vientulīgi kāpdams kalnos pirms 20 gadiem, lai izpildītu savas saistības pret sponsoriem, fotografējis pats sevi kalnos ar lielo Canon kameru. Viņš uzskata, ka ir bijis pirmais selfiju autors pasaulē un ir lepns par to.
    Pēcpusdienā dodamies uz pirmsinku cilšu svēto kalnu. Pirms tam novācu uz sētas izkārto tīro veļu. Kad atnesu Eļukam viņas džinsus, redzu pārsteigtu seju - viņa džinsus neesot mazgājusi. Esmu skotu pārim, kas sēdēja sulītē uz soliņa, no deguna priekšas aiznesis viņu bikses.
    Svētā kalna virsotne atrodas 500 m virs galvas mūsu jaukajai naktsmītnei. Lai tur tiktu, jāveic 6 km līkums pa ceļu. Uz leju gan var nobraukt pa 800 m garu zip-line jeb trosi 43 sekundēs, bet no tā mums bail. Saimniece-māte Marga gan to esot paveikusi, bet tas laikam nav rādītāja priekš tādiem parastākiem cilvēkiem.
    Bijām brīdināti, ka svētvietu augšā pārvalda "alkatīgie brāļi", kuri pie iespējas apkrāpjot tūristus, tāpēc saņemam instruktāžu no Margas. Tur augšā skaistums tiešām neizturams - tu ej pa šauru kori un abās pusēs 500 metru dziļas zaļas ielejas, vienā no tām tek Intag upe, pretējā nogāzē liels ūdenskritums. Brāļi par pastaigu mums noplēš 9$, vienu iedodam pa virsu, bet vairāk nekam neļaujamies.
    Tik ilgi nostaigājamies, ka viesu namā uztraukums - sūta mums pretī auto, kas sastop mūs pēdējā kilometrā.
    Vakariņās otrreiz pārliecinamies, kāpēc šeit ir tik labi. Šī māja ir abu saimnieču dzīve, kādu viņas grib dzīvot, un mūs viņas vienkārši mīl.
    Read more

You might also know this place by the following names:

Cantón Cotacachi, Canton Cotacachi

Join us:

FindPenguins for iOS FindPenguins for Android

Sign up now