Río Nangulví

13.JŪLIJS. PEPE-SELFIJU IZGUDROTĀJS - KAFIJA KĀ VĪNS - AUGŠUP SVĒTAJĀ KALNĀ - KĀPĒC ŠAI VIETĀ IR LABI?

Šorīt nolemjam vispirms doties uz Coffee Finca - kafijas fermu, kas atrodas pāri upītei kalnā. Pepe (José)) esot īpašs fermeris, jo agrāk bijis alpinists un uzkāpis pilnīgi viens pats visu kontinentu augstākajās virsotnēs. (Esmu ielāgojis, ka visi José (Hosē) ir Pepes.)
Pepe mums arbrauc pretī ar bagiju un ved augšā pie sevis. Liekas, ka ne ar ko citu te augšā netiek, tomēr, kad esam galā, pamanu tur arī auto. Ieraugām ļoti stilīgu no bambusa un citiem viegliem materiāliem celtu māju, kur Pepe dzīvo kopā ar savu kundzi - rokmūziķi un dēliņu Juan Ignacio. Visi runā tekoši angliski un ir priecīgi mūs izvadāt pa savu saimniecību. Tie ir 10 akri apstādīti ar kafijas stādiem, kas prasa visu laiku rūpēties un ražas laikā dod darbu 40 vietējām ģimenēm. Interesanti, ka Pepe, kā jau plašuma un skaistuma cilvēks, vispirms nopircis zemi un tikai tad domājis, ko ar to darīt.
Kafijas bizness ir skarbs, Pepe stāsta, ka ar 100 000$ gada apgrozījumu pašu iztikšanai knapi pietiekot. Visbriesmīgākais vārds viņa leksikā ir Nescafé, kas maitā visu pasauli ar sliktu kafiju. Bet toties labas kafijas garšai ir 1000 nianšu kā labam vīnam. Es laikam varu sajust kādas piecas no tām. Tā kā visu nēsājam līdzi uz muguras, līdzņemšanai nopērkam tikai vienu mazo paciņu lietošanai tādiem gadījumiem, ja brokastīs mums kāds piedāvās nīsto Nescafé.
Kad fotografējamies plantācijā, uzzinam, ka Pepe, vientulīgi kāpdams kalnos pirms 20 gadiem, lai izpildītu savas saistības pret sponsoriem, fotografējis pats sevi kalnos ar lielo Canon kameru. Viņš uzskata, ka ir bijis pirmais selfiju autors pasaulē un ir lepns par to.
Pēcpusdienā dodamies uz pirmsinku cilšu svēto kalnu. Pirms tam novācu uz sētas izkārto tīro veļu. Kad atnesu Eļukam viņas džinsus, redzu pārsteigtu seju - viņa džinsus neesot mazgājusi. Esmu skotu pārim, kas sēdēja sulītē uz soliņa, no deguna priekšas aiznesis viņu bikses.
Svētā kalna virsotne atrodas 500 m virs galvas mūsu jaukajai naktsmītnei. Lai tur tiktu, jāveic 6 km līkums pa ceļu. Uz leju gan var nobraukt pa 800 m garu zip-line jeb trosi 43 sekundēs, bet no tā mums bail. Saimniece-māte Marga gan to esot paveikusi, bet tas laikam nav rādītāja priekš tādiem parastākiem cilvēkiem.
Bijām brīdināti, ka svētvietu augšā pārvalda "alkatīgie brāļi", kuri pie iespējas apkrāpjot tūristus, tāpēc saņemam instruktāžu no Margas. Tur augšā skaistums tiešām neizturams - tu ej pa šauru kori un abās pusēs 500 metru dziļas zaļas ielejas, vienā no tām tek Intag upe, pretējā nogāzē liels ūdenskritums. Brāļi par pastaigu mums noplēš 9$, vienu iedodam pa virsu, bet vairāk nekam neļaujamies.
Tik ilgi nostaigājamies, ka viesu namā uztraukums - sūta mums pretī auto, kas sastop mūs pēdējā kilometrā.
Vakariņās otrreiz pārliecinamies, kāpēc šeit ir tik labi. Šī māja ir abu saimnieču dzīve, kādu viņas grib dzīvot, un mūs viņas vienkārši mīl.Read more