14. diena Valka - Turna 19.8 km

Tik savāda sajūta atgriežoties Latvijā. Pat uzsākot sarunu iestājas mikro pauzīte, kuras laikā tiek izanalizēts, kādā valodā tad man tagad jārunā, tik pierasts, ka sveicināju igauniski un tad centos kaut ko izdibināt par abpusēji pieņemamu valodu. Bet jau šodien viss "ok".
Ja cilvēks, kurš nav baudījis normālu ēdienu gandrīz divas nedēļas, ieiet ēstuvē un cenšas izvēlēties kaut ko sev pusdienām, tad šķiet, ka ne tikai ar acīm viņš ir gatavs apēst visu, kas ir piedāvājumā, bet arī tiešām to apēst. Un netiek ņemts vērā tas, ka kunģītī visu sadabūt nesanāks. Nedaudz tā kā izblamējos, bet situāciju pieņemamu darīja tas, ka mana istabiņa ir virs ēstuves. Iemeslu atlikušo ēdienu paņemt līdzi uz numuriņu atradu. Tas bija vēl vakar.
Šo rītu sāku ar pankūkām ar krējumu un kafiju pirmā stāva bistro. Man gan vakar sasolīja, ka būšot saldās pankūkas, teiksim ar āboliem vai biezpienu, bet nekā. Apetīti tas nemazināja. Bet rīta raito soli gan varētu samazināt.
Vakar aplukojot maršrutu sapratu, ka iešu taisnāko ceļu tieši uz Lugažiem, jo ... kas gan man ko baidīties no taisnā ceļa gabala un iešanu gar brauktuves malu! Esmu taču Igaunijas "fenomenu" izbaudījis visā pilnībā, tā teikt, gājējs ar rūdītu pieredzi. Un dziez vai Latvija spēs turēt līdzi Igaunijai 🤣😂🤣😂.Tā arī bija. Visā taisnajā posmā pretīm brauca tikai piecas mašīnas, kas salīdzinot ar kaimiņiem čiks vien bija.
Tālāk viss bez pārsteigumiem. Ja nu vienīgi tas, ka soļojās naski, pat neskatoties uz sātīgajām brokastīm. Jā, arī atvieglotā soma deva savu artavu. Mazliet mazliet vairāk, kā pēc četrām stundām jau stāvēju Tautas nama pagalmā, pārmijot pieklājības vārdus, ar tur sastaptajām darbiniecēm. Atstāju somu, vēlreiz pārjautāju, vai līdz mazajam veikaliņam tik tiešām ir trīs simti metru, jo pēc pieredzes zinu, ka attāluma noteikšana daudziem klibo, un dodos norādītajā virzienā. Veikaliņs tiešām mazs. Mēģinu no piedavātā sortimenta sakomplektēt nelielas pusdienas. Izpalīdz arī pārdevēja. Tikai pateicoties viņai tiku pie vienas lielas šķēles saldskābmaizes (man pašam jau somā bija pāris šķēles, un vairāk tiešām nevajadzēja) un pie divām palielām gaļas šķēlēm. Kāpēc gaļas, tāpēc, ka desu viņi negriež. Komplektā paņēmu vēl šo un to, tā kā vienai reizei, lai nav lieks un nevajadzīgs smagums jāstiepj rīt uz Strenčiem.Meer informatie