Rīgas lidosta

Pēc grūtās ziemas, kur vienlaicīgi bija jāuzraksta gan maģistra darbs, gan paralēli darbā jākārto sertifikācijas process un tajā pašā laikā nekur jau nebija pazuduši arī ikdienas darbi - likās, ka esmu pelnījis kaut ko eksotisku nākošajam ceļojumam. Nebija gluži pirmais, kas ienāca prātā, bet kaut kā organiski nonācām līdz pasaules spicītei jeb Ugunszemei - Patagonijai. Samērā, labas avio biļetes atradu, kur nav padsmit stundu gaidīšanas lidostā. 700€ turp-atpakaļ katram ņemot vērā attālumu liekas saprātīgs darījums.
Tā kā Patagonija ir slavena ar absolūti neprognozējamiem laikapstākļiem izvēršas ļoti laicīgs un ilgs gatavošanās process. Drēbes, maršrutu izpēte utt. Vai mājasdarbu izdarījām pareizi redzēsim sākot ar 23. aprīli kad piezemēsimies Punta Arenas pilsētā, kas ir viena no 3 pilsētām (kopā ar Argentīnas Ushuaia un Čīles Puerto Williams), kurām šad tad piedēvē titulu - vistālāk uz dienvidiem esošā pilsēta. Un ir arī iemesls, visas šīs pilsētas atrodas pie Magelāna šauruma, kas atrodas nepilnus 1000km no Antarktīdas.
No rīta dodos pēc bites (CityBee) - šoreiz Škoda Kamiq. Lidostā uzzinām, ka pirms izbraukšanas uz Čīli jāaizpilda arī iebraukšanas deklarācija valstī par ko vēstniecības mājaslapā gan nekas nebija minēts. Lidostas darbiniece mierīgi izstāsta, kas un kā. Pēc drošības kontroles iziešanas varot aizpildīt.
Ar visu bagāžas nodošanu un drošības kontroli esam kafejnīcā pēc 15-20min. Šorīt patukša lidosta.
Labi, ka darbiniece atļāva deklarāciju aizpildīt pēc tam. Mierīgi kafejnīcā pie galdiņa gaidot lidojumu aizpildām 10 minūšu laikā. Aiziet! Esam gataviLeer más