Al Mudām

Pēc agrajām rīta aktivitātēm steidzamies atpakaļ uz viesnīcu, lai vēl paspētu uz brokastīm. Ēdot saprotu, ka vajag pagulēt pirms došanās tālāk. Uz nepilnu stundu nosnaužamies un dodamies tuksensī.
Braucam uz 75km attālo Al Madam piepilsētas spoku ciemu, kurš šobrīd ir pamests un lēnām to “apēd” tuksnesis. Šis nelielais ciems tika pamests, jo tā būvnieki nespēja cīnīties ar smilšu vētrām, kas regulāri radīja bojājumus un smilšu sanesumus. Laikam pilsēta uzbūvēta neņemot vērā reljefu un valdošos vējus, kā rezultātā nepārtraukti tiek sanestas smiltis visur, kur to nevajag. Vēl pāris gadi un droši vien šeit vairs nebūs ko apskatīt.
Šobrīd, tas ir brīvi pieejams gribētāju apskatei. Atsevišķas mājiņas jau līdz pusei ir zem smiltīm un ieiešana pa durvīm jau prasa pieliekšanos vai līšanu četrrāpus. Diezgan apokaliptiska sajūta. Es pilnā vietējo tērpā, man tīri komfortabli atklātā tuksnesī, kad ēnā ir +42 un saulē pie +55 grādiem. Madarai deg pēdas ar sandalēm un plikām pēdām.
Interesanti, ka nekādas ieejas biļetes jāpērk nav, tuvākā apdzīvotā vieta ir Al Madam pilsēta ~15km attālumā pa pliku tuksnesi, bet šeit pie ieejas 1m2 būdelē sēž džeks, kurš kaut ko uzrauga. Ko tieši? Nezinu, jo viņam no mums un mums no viņa neko nevajag.Read more