Satellite
Show on map
  • Day 7

    Laguna Torres

    January 1, 2018 in Argentina ⋅ ☁️ 18 °C

    Par godu Jaungada dienai brokastlaiks pārcelts par stundu vēlāk - brokastot var līdz vienpadsmitiem. Miegs nāk labi, un mūsu brokastošanas laiks ir desmitos. Šodien varoņdarbus veikt netaisāmies (vēlāk gan izrādīsies citādi), tāpēc pastaigu sākam tikai īsi pirms divpadsmitiem, un nopriecājamies, ka laiks tāds maigs.
    Kad uzkāpjam līdz pirmajam skatīšanās punktam, dvēsele jau sāk gavilēt - redzam Torres ledāju, kas slīd lejā no Torres kalna virsotnes, saulē mirdzēdams. Tas ir tik iespaidīgi, ka uzreiz koriģējam plānu, lai dotos uz Laguna Torres, jo vietējie avoti vēsta, ka šo maršrutu var veikt tikai tad, ja laika apstākli atļauj, un šodien acīmredzami tā ir. Taka ir labi ierīkota un viegli ejama, un pēc kopējā 3 stundu gājiena esam pie lagūnas.
    Skats ir iespaidīgs, ir labi redzams, kā ledājs slīd iekšā lagūnā, pildot to ar ūdeni, bet no lagūnas savukārt iztek Fitz Roy upe, kas aiztek uz leju pa ieleju.
    Protams, ka ar sasniegto samierināties nespējam, tāpēc dodamies augšā pa lagūnas krasta nogāzi, kur jau mazāk redzama taka ved uz punktu, kas ļauj ielūkoties ielejā, kura kalpo kā ledāja gultne. Nojaušam, ka laiks retumis ir tik vēlīgs, jo staigātāju karte brīdina par iekļūšanu stipra vēja joslā. Vēju jūtam, bet tas no kājām negāž. Tā priecādamies par veiksmi un ainavu, kāpjam augšup kādu stundu, līdz taka gandrīz beidzas, un arī mēs sākam domāt, ka vēl taču jātiek atpakaļ. Sāk gribēties ēst, rezerves nav lielas - 2 banāni un 2 āboli. Nolemjam lietot pakāpeniski, kā esam redzējuši filmās. Pirms atpakaļceļa apēdam 1 banānu.
    Atpakaļ ceļš ir daudz grūtāks, jo kāpiens uz leju pa akmeņaino nogāzi uzreiz savelk kramā kāju muskuļus, kas savukārt sasprindzina muguru. Šeit nūjas būtu noderējušas.
    Pie lagūnas malas apēdam otru banānu un dodamies pēdējos 10 kilometros. Sākumā iet labi, bet vēl pēc 5 km acu priekšā parādās Patagonijas jēra cepetis un neiet ārā no galvas. Kad paliek 3 km, notiesājam atlikušos 2 ābolus un dodamies pēdējā posmā.
    Kad nonāku līdz mūsu viesnīcai, tā sāp dibens un ceļi, ka nolemju turpat zālājā pavingrot un izstaipīties. Šeit tad no bailēm gandrīz arī palieku guļam uz visiem laikiem. Kas notiek? Sajūtu fizisku triecienu labajā kājā, ar kuru izpildu riņķveida kustības, guļot uz sāniem. Izrādas, kaimiņu melnais pundurpūdelis, redzēdams manu kāju, nolēmis ar triecienu to uzvarēt. Kopš tā brīža vingrojam kopā.
    Tagad dienaskārtībā jērs, dosimies to meklēt.
    Read more