Botāniskais dārzs un Safīru ražotne

Brokastis. Pasakains skats pa logu uz palmu audzi. Zviedru galds. Ļoti garšīgs sviests. Ļoti garšīgi augļi- papaija, ananāss, arbūzs.
Dodoties prom no viesnīcas vērojam kā vietējie iedzīvotāji ar smalkām mašīnām piebrauc pie vietēja veikaliņa un iegādājas maizi.
Tiekam uzvesti Candy pilsētā uz kalna no kura paveras brīnišķīgs skats uz pilsētu. Pa vidu neliels ezers pie kura atrodas Budas zoba templis, kuru
apmeklējām iepriekšējā dienā. Skaisti !
Dodamies uz karalisko botānisko dārzu Peradenija, kas tiek uzskatīts par vienu no labākajiem Āzijā. Tā platība ir 60 hektāri. To izveidoja 1832 gadā.
Dārzā ir 5000 dažādu koku un augu. Dārzā ir 5 palmu alejas. Pirmās un garākās tika iestādītas 1905 gadā un tika ievestas no Šeišeļu salām.
Ļoti skaistas un iespaidīgas šīs palmu alejas. Šeit mēs izmantojām Tuk-tuk 6vietīgu pakalpojumu. Labi, ka izmantojam, jo šoferītis bija reizē arī gids.
Viņš daudz pastāstīja. Ļoti interesants bija desu koks. Tad tāds koks, kas izpletās apmēram 300 kvadrātmetru platībā, jo zari liecas uz leju un iesakņojas,
tā veidojot milzu koku. Tika ļoti izslavēta orhideju māja, bet nekā īpaša, varbūt nebija īstā sezona.
Tālāk mēs apmeklējām safīru ražotni. Te mums pastāstīja kā iegūst dārgakmeņus. To dara pēc senām, vecām metodēm ar rokām. Pirmām kārtām tiek aicināts astrologs, kurš nosaka vai ir laba diena raktuves uzsākšanai. Mehāniski ar rokām tiek izrakta šahta, tad ar groziem ceļ augšā zemes, akmeņu masu, kuru skalo ūdenī un atlasa derīgos akmeņus. Šrilanka ir viena no bagātākajam valstīm pasaulē dārgakmeņu ieguves vietām. Safīrs ir otrs labākais akmens pēc dimanta.
Atstājam Candy un dodamies uz Nuvara Elija. Ceļš vijas augšup apmēram līdz 1400 m.v.j.l. Tas iet cauri nefrītzaļajām tējas plantācijām. Skaisti.
Piebraucam un apskatām Rambudas ūdenskritumu, kura augstums ir 108 metri. Ūdenskritums ir tējas lauku ieskauts, ļoti skaisti.
Ierodamies viesnīcā agrā pēcpusdienā. Viesnīca Ramboda Fall 3 zvaigžņu. Mūs sagaida ar nelielām ziedu virtenītēm un kokosriekstu dzērienu, kurā ir iesprausti Šrilankas un Lietuvas, nevis Latvijas karodziņi. Tas nekas, mēs to uztveram kā humoru, kā nekā mūsu kaimiņvalsts. Tad visiem jāaizdedz svecīte kopīgā svečturī.
Numuriņi neparasti lieli ar lielu logu un balkonu ar skatu uz Rambodas ūdenskritumu un skaistajam tējas plantācijām. Tālumā redzam ūdens rezervuāru, kuru sākumā noturam par ezeru. Ar Ievu un Aigaru noorganizējam dzērienu un augļu pēcpusdienu .Skats ir pasakains, sāk krēslot, bet mēs nolemjam iet drusku pastaigāties mūsu nodēvētā ezera virzienā. Izrādās, ka starp tēju plantācijām un mežu ir daudz vietējo iedzīvotāju mājas, kuras mēs nemanījām. Redzam vienkāršākas un
salīdzinoši labākas mājas. Iemaldamies nelielā vietējā veikaliņā un vaicājam par rumu, bet tā te nav, jo alkoholu viņi pārdod tikai specializētos veikaliņos.
Ejam vakariņās, no terases paveras skaists skats uz kalna nogāzi, kur zaigo vietējo māju uguntiņas.
Pēc vakariņām izejam ārā. Redzam, ka uz pretējo pusi kalna nogāzē deg. Pēc mūsu domām jāceļ trauksme, pēc vietējo- tā ir parasta parādība- deg sausa zāle.Read more