Satikšanās ar krabi un Ajūrvēdas masāža

Esam agri pamodušies. Esam sarunājuši, ka šodien atpūtīsimies pa viesnīcu. Baudīsim okeānu un sauli. Pirms brokastīm mēs Ieva, Gundars, es, izejam pastaigā gar okeānu. Krasta atrodam gliemežvāku kurā dzīvo krabis. Izrādās, ka šie krabji dzīvo piekrastes palmās un zaļumos un uz okeānu dodas, lai iegūtu barību. Šie krabji nav ēdami, Kaut gan Indonēzijas salās vietējie ēdot. To visu mums pastāstīja vietējais puisis. Te ir tāda specifika, ka vietējie cenšas runāties ar tūristiem, tādā veidā mēģinot piedāvāt, pārdot kādu savu pakalpojumu. Diezgan grūti pieņemt un akceptēt.
Ejot pa pludmali redzam, ka tuvojas paliela zvejnieku laiva. Nolemjam, ka jāpieiet un jāpaskatās, kas par lomu. Šie zvejnieki ir tādi atturīgi. Palūdzam, vai drīkst apskatīties. Ļauj Zivju nav daudz. Nelieli tunči un mums nepazīstamas zivis. Sakām, ka tā vidēji, viņi piekrīt. Tad viens no zvejniekiem izvelk krabi. Liels, ļoti skaists. Pajautājam, vai drīkst nofotografēt. Piekrīt. Mēs par to iedodam dažas naudiņas. Par to zvejnieks mums parāda vēl trīs, lielus skaistus lobsterus-krabjus. Ejot pa pludmali redzam dažās vietās ūdenī tā kā vecas betona plāksnes. Liekas tā savādi. Vienā vietā pieejot tuvāk ieraugu spraugās jūras ežus un tad saprotu, ka tas ir beigts koraļļu rifa gabals, izskalots krastā. Tādi bija diezgan daudz. Tā ir liela problēma, koraļļu rifi tiek apdraudēti, jo okeānā paliek siltāks ūdens un tas koraļļu rifiem nepatīk, tie mirst. Pastaigu noslēdzam līcīša galā, kas ir neliels, akmeņains pakalns uz kura ir neliels Budas templis. Redzam mūku, kurš aicina mūs uzkāpt kalnā, bet mēs neesam tā ģērbušies, lai apmeklētu templi. Atgriežamies pie viesnīcas, mēģinām nopeldēties. Viļņi ir lieli, pa starpām mēģinu ieiet, bet, kad nāk lielais vilnis, kas ir 1m. man virs galvas un mani notriec lejā. Es fiksi dodos ārā, jo ir nepatīkami un bailīgi. Saprotu, ka peldes okeānā man ies secen. Ļoti žēl, jo ūdens ir silts. Gundaram kaut kā izdodas, bet es par viņu baiļojos. Nopeldamies baseinā un dodamies brokastīs. Pēc brokastīm atgriežamies pie baseina un baudām sauli.
Mums tiek piedāvāta Šrilankas eksotiskā masāža, pie masiera, kas ir zināms mūsu gidei Silvijai, jo viņai šī jau ir 6 vizīte Šrilankā. Es vēlos pamēģināt.
Dodamies ar Tuk-tuk uz netālu kaimiņu viesnīciņu. Masāža pasakaina ar vietējām eļļām un krēmiem. Mani lutināja 1,5 stundas no matu galiņiem līdz kāju pirkstu galiņiem. Loti patīkami, smaržu mākonī gulēt un baudīt. Es masierim jautāju kā, lai atbrīvojas no uzkrātajiem labumiem. Viņš man saka, ka jāveic masāžu un jāēd šokolādi. Izejot no masāžas man matos tiek iesprausts zieds. Gundars mani ieraugot iesaucas- cik tu skaista! Tas patiešām bija ļoti patīkami un baudāmi. Žēl, ka tas beidzās ļoti nelāgi. Izrādās, ka šim masierim bija beidzies darbs pēdējā viesnīcā, kur viņš strādāja Covid dēļ. Šīs telpas viņš bija sarunājis viesnīcas saimniekiem, bet kā izrādās Šrilankā ir sen aizmirstais- rekets. Un tā mūsu labās masāžas beidzās, jo konkurenti viņu padzina.
Bet es vismaz zinu kāda ir Šrilankas ajūrvēdas masāža.
Dienu beidzam ar peldi baseinā un gardām vakariņām.Read more