Bentota

Ir klāt pēdējā pilnā diena Šrilankā. Nolemjam ar Ievu un Aigaru aizbraukt līdz Bentotai. Gribam apmeklēt tirgu, bet tas Covid dēļ pilna apjomā nestrādā.
Ir daži dārzeņu, augļu un zivju pārdevēji. Nolemjam nopirkt vienu lielu mango. Mango gan šobrīd nav sezona. Pārdevēja prasa ļoti lielu summu par šo mango. Beigās nokaulējam uz pusi lētāk, par ko pārdevēja ir ļoti dusmīga un neapmierināta. Vēlak ēdot viesnīcā esam drusku vīlušies, bet saprotam, ka nav sezona un tas tiek glabāts no iepriekšējās ražas.
Ieejam dažos apģērbu veikaliņos. Vienā veikaliņā pērkam zīda šallītes. Pārdevējs uz letes uzliek lielu daudzumu, skaistas, košas šallītes. Es Gundaram prasu: "šito, vai šito, vai šito,šito...". Pārdevējs sāk smieties, tad es apķeros, ka vārdu "šitas" nedrīkst lietot. Pasmejamies visi un paskaidrojam, ko latviešu valodā nozīmē vārds "šitais"!
Par veikaliem. Te ir tāda sajūta,ka katrs gids vai Tuk-tuk šoferis ved uz sev lojāliem veikaliņiem, jo katreiz mēs esam citā, tādejādi nopelnot kādu labumu sev, bet mums arī labi, jo vienmēr ir kas jauns.
Atgriežamies viesnīcā pa ceļam piestajot dažās vietās - skaistās pludmalītēs. Okeāns zili zaļš, smiltis baltas- skaisti.
Iedvesmojoties no Ievas un Aigara nolemjam pamēģināt masāžu mūsu saloniņā, kas iepretīm viesnīcai. Ir brīvs laiks, mēs pierakstāmies. Atkal pēc Tuk-tuk šoferīša ieteikuma, jo tas piederot viņa brālēnam. Ir pēdējā diena, jākrāmē koferi, tāpēc masāžu piesakām sev pēcpusdienā, kā atpūtu.
Gundars sev izvēlas kāju masāžu, es pilno. Protams nevar salīdzināt masāžu kādu es izbaudīju pie Siri pirmajā dienā, bet ir ko salīdzināt.
Atpūšamies un dodamies pēdējās vakariņās.Read more