Nebeidzamais ceļš

Uzreiz pēc brokastīm devāmies uz lidostu, lai ar iekšzemes reisu dotos uz Cebu salu - no lielpilsētas tuvāk dabai. Jāatzīst, ka mazliet nožēloju, ka paēdu tik sātīgas brokastis viesnīcā, jo lidostā bija vairāki vilinoši stendi, kur bija iespēja nobaudīt vietējos brokastu gardumus - kaut ko līdzīgu belašiem ar dārzeņu un gaļas pildījumiem, kā arī daudz dažādas vietējās smalkmaizītes ar ievārījumiem un kanēli, taču tas viss šoreiz izpaliek, jo pulksten astoņos no rīta ēst pusdienas man ir par agru. Stāvot rindā uz iekāpšanu lidmašīnā blakus esošais vīrietis mani uzrunā, sakot, ka sen nav redzējis gaišādainus cilvēkus, tā iesākas mūsu saruna par ādaskrāsām mītnes zemēm, sarunas laikā secinu, ka viņš ir no Austrālijas, pieredzējis Filipīnu apceļotājs, tādēļ dalās iespaidos par labākajiem apskates objektiem, un ņemot vērā to, ka mūsu ceļojums tikai sākās, šī informācija ir ļoti noderīga. Īpaši viņš sarunas laikā izcēla divas obligātās lietas Filipīnu apceļošanai - vienmēr esot jābūt līdzi tualetes papīram un caurejas zālēm. Pagaidām vēl šo priekšmetu nepieciešamību neesam izjutušas, taču esam pateicīgas par ieteikumiem.
Iekāpjot vietējā reisa lidmašīnā, esmu patīkami pārsteigta, ka tā nav pārāk maza un arī logi arī nav atverami, tā ka trakākās ekspektācijas nav piepildījušās un esam gatavas pusotras stundas ilgajam lidojumam uz Cebu salu.
Lidojums paiet viegli un ātri, taču tā ir mūsu pārbrauciena īsākā un vieglākā daļa, jo tālāk kāpjam busiņā un dodamies uz pilsētiņu vārdā Oslob, kur jau nākošajā dienā esam paredzējušas peldēties ar vaļhaizivīm. Taču ceļš uz Oslob izvēršas kolorīts, jo plānoto divu stundu vietā braucam piecas. Autoceļš līkumo cauri gan apdzīvotām vietām, gan asiem pagriezieniem kalnainos ceļos, kā arī burtiski braucam cauri apskates objektiem un tūristu pielietām ielām. Viens no ceļuma biedriem šoferītim tiešā tekstā palūdz piestāt alkohola veikalā, jo ceļš esot pārāk garš, lai brauktu skaidrā prātā. Un kopš tās pieturas, mūsu sarunas busiņā kļūst jautrākas, balsis skaļākas un nepieciešamība pēc apstāšanās pauzēm - arvien biežāka. Jāsaka godīgi, ka filipīniešu rums ir diezgan baudāms - garšo pēc saulē uzsilušas tējas ar karameļu notīm un kaklu sildošu efektu. Kad pēc piecām stundām sasniedzam Oslob, ārā ir jau vakars, iebraucam vienīgajā lielveikalā, jo dažiem ceļojuma biedriem bagāža joprojām nav atlidojusi, taču nepieciešamība pēc kādas jaunas drēbju un apakšveļas kārtas, kļūst arvien aktuālāka. Pēc veikala dodamies vakariņot, tieku pie apakšdelma izmēra tunča steika, kas manai gaumei ir mazliet par sālītu un pārceptu, bet kopumā paēsts ir, varam doties pie miera uzreiz pēc dušas izmantošanas, kas arī izvēršas par stāsta cienīgu notikumu. Izrādās, ka dušā ir tik zems ūdens spiediens, ka jāsarunā ar citiem viesnīcas viesiem, lai nepārklājas dušu apmeklējumi. Kā arī sāk spilgti iezīmēties kanalizācijas problēmas, par ko liecina pie poda jau savlaicīgi novietotais ūdens spainis ar ķipīti ūdens smelšanai. Daudz par to nesūrojos, jau pēc 21iem dodos gulēt. Rīt četros no rīta jāizbrauc no viesnīcas, lai paspētu uz mums rezervēto vaļhaizivju apskates laiku.Read more