Eiropa - nu jau kā mājās

Nākamais lielais posms mūsu mājupceļā – 14 stundu lidojums no Seoulas uz Frankfurti ar Lufthansa.
Šis ir viens no tiem lidojumiem, kuros patiešām sajūtu, cik liela ir pasaule. Lidojām pāri milzīgām teritorijām – sākumā virs Āzijas, pēc tam virs Eiropas. Maršruts veda pāri vai garām tādām valstīm kā Dienvidkoreja, Ķīna, Mongolija, Kazahstāna, Kaukāza reģiona valstis un tālāk uz Eiropu līdz Vācijai. Interesanti bija redzēt arī to, kā aviācija šobrīd apzināti izvairās no konfliktu zonām. Lidojuma maršruts met lielu loku, apejot konfliktu zonu valstu gaisa telpas. Lidojums bija gluds, mierīgs un ļoti garš.
Vairākas reizes pagulēju, klausījos anti jet lag mūziku, kas palīdzēja ķermenim mazliet nomierināties. Mēģināju skatīties filmu, bet kaut kā neiepatikās – dažreiz vienkārši nav tā noskaņojuma. Toties sēdvietas ekrānā varēja vērot lidmašīnas trīs kameru tiešraidi – skatu no lidmašīnas deguna, apakšas un astes. Tas bija pārsteidzoši aizraujoši, īpaši vienā brīdī. Kad rietēja saule. No 12 km augstuma tas izskatās pavisam citādi nekā uz zemes. Tur augšā saulriets ir ievērojami ilgāks, jo lidmašīna atrodas virs lielākās daļas atmosfēras un redzesloks ir daudz plašāks. Saule “slīd” gar horizontu lēnāk, un mēs faktiski sekojam līdzi Zemes rotācijai. Ja uz zemes saulriets parasti ilgst ap 5–10 minūtēm, tad lidmašīnā tas var stiepties 30 minūtes vai pat ilgāk. Es sēdēju un skatījos, kā debesis pamazām maina krāsas – no zeltaini oranžas uz rozā un pēc tam tumši violetu. Tas bija viens no tiem klusajiem ceļojuma mirkļiem, kad vienkārši skatos un jūtu milzīgu mieru un paļaušanos. Un tad nāca tas brīdis, kas garajos lidojumos vienmēr šķiet gandrīz simbolisks. Kad līdz galamērķim bija palikušas vairs tikai 5 stundas. Un, lai cik absurdi tas skanētu, tajā brīdī tiešām likās – nu jau mēs gandrīz esam klāt.
Frankfurktes lidostā mums bija ļoti maz laika, ātriem soļiem devāmies cauri lidostai, visām pārbaudēm ar lielajiem un smagajiem kosmētikas maisiem, ko sapirku Korejā, līdz beidzot paspējām uz Rīgas reisu, sēdējām avārijas izejas rindā, bija ērti kājām un lai gan reiss likās pavisam īss, tomēr patīkami! Rīgas lidostā mūs sagaidīja mīļie ar skaistu plakātu. Un beidzot bijām mājās.Read more