Sveika, Dienvidkoreja

Īsi pēc pusnakts sākas mūsu mājupceļš – lidojums no Manilas uz Seoulu, Dienvidkorejā.
Nododam bagāžu un piedzīvoju nelielu pārsteigumu – mana mugursoma sver 12 kg. Kā tas iespējams, ja atbraucu ar 7 kg un nopirku vien dažus suvenīrus un pāris žāvētu mango paciņas? Vienīgais loģiskais izskaidrojums – tropu mitrums. Izskatās, ka drēbes vienkārši piesūkušās ar gaisu, mitrumu un Filipīnu klimatu. Protams, lidostā nopērkam vēl dažas mango paciņas. Jo kā gan bez tām. Staigājot pa lidostu, vairākās vietās pamanu norādes uz reisiem uz Sydney. Un tajā brīdī mani pārņem nostaļģija. Pirms 13 gadiem mēs ar to pašu draudzeni devāmies lielajā Austrālijas ceļojumā. Neticami, cik tuvu tagad esam tai pasaules malai un cik daudz laika ir pagājis un cik dzīvē daudz notikumi ir notikuši.
Sēžam pie vārtiem un gaidām iekāpšanu…
Un pēkšņi paziņojums: reiss aizkavēts uz nenoteiktu laiku. Man uzreiz galvā sāk skriet visādi scenāriji. Pat sāku googlēt, vai tik Tuvo Austrumu krīze nav kaut kādā veidā iesaistījusi arī Seulu. Neko neatrodu. Bet tās 15 minūtes neziņā šķiet garas. Un tad beidzot – paziņojums, ka iekāpšana tomēr sāksies. Mēs ar draudzeni paskatāmies viena uz otru un saprotam – mājupceļš tiešām ir sācies. Ceļojums bija fantastisks, piedzīvojumiem pilns, bet šajā brīdī es ļoti ilgojos pēc mājām un saviem mīļajiem. Tomēr pats lidojums izrādās sarežģīts. Tas ir tikai trīs stundas garš, bet lielāko lidojuma laika daļu ir viegla turbulence. Man parasti lidmašīnās nekad nepaliek slikti, bet šoreiz jūtos ļoti dizzy, plus pēdējo reizi ēsts bija gandrīz pirms 30 stundām. Aizeju pie stjuartēm. Un tur atkal sajūtu to, cik pasaule patiesībā ir droša un pilna ar palīdzīgiem cilvēkiem. Viņas mani aizved uz lidmašīnas aizmuguri pie tualetēm, uz tādu kā “magic vietu”, kur vismazāk jūt turbulenci, un aicina apsēsties uz grīdas. Iedod tabletes pret nelabumu, pēc tam vienu pēc otras kumelīšu tējas, vēlāk fenheļa tēju, kas patiešām nomierina manu nelabumu un vēderu. Tur nosēžu ilgi Un tajā brīdī jūtu tikai vienu – milzīgu pateicību. Pateicību par viņu rūpēm, par cilvēku laipnību un par to, ka ceļojot bieži satieku pilnīgi svešus cilvēkus, kuri palīdz tieši tad, kad visvairāk vajag.
Pēc turbulenta un diezgan izaicinoša lidojuma beidzot nolaižamies Korejā, milzīgajā Incheon International Airport – un tas mūs patiešām pārsteidz.
Lidosta ir milzīga, mūsdienīga, ļoti gaiša un perfekti organizēta. Pēc Manilas haosa tā šķiet gandrīz kā cita planēta. Atrodam brīvus, ļoti ērtus krēslus, un es… momentā aizmiegu. Trīs stundas bez pārtraukuma. Tieši tas, kas man bija vajadzīgs pēc negulētās nakts un vēdera piedzīvojumiem.
Kad pamostos, dodamies kaut ko apēst. Nolēmu riskēt un ēst un pasūtu griķu nūdeles. Kad tās atnes… izrādās, tās ir aukstas, un blakus ir buljons pilns ar ledus gabaliņiem. Sojas buljons ar ledu – interesanta pieredze. Draudzenes nūdeļu zupa, savukārt, ir karsta un tik asa, ka viņai burtiski dedzina lūpas. Mēs paskatāmies viena uz otru un smejamies – grūti pateikt, kurai no mums šoreiz “paveicies” vairāk ar ēdiena izvēli.
Pēc tam dodamies uz lidostas veikaliem un iepērkamies Korejas kosmētikas veikalos. Korejas kosmētika pasaulē ir ārkārtīgi populāra – tā ir slavena ar maigām, ādu kopjošām formulām, dabīgām sastāvdaļām, fermentētiem ekstraktiem un ļoti attīstītu ādas kopšanas filozofiju, šie produkti bieži tiek uzskatīti par vieniem no labākajiem ādas mitrināšanai, barošanai un ādas struktūras uzlabošanai. Drīz vien pienāk arī nākamais lielais posms mūsu mājupceļā. 14 stundu lidojums uz Frankfurti. Vēl viens garš lidojums pāri kontinentiem – un mēs būsim jau daudz tuvāk mājām.Read more