17.diena:Sant Pere Sallavinera-Bellprat

35km, 760m kāpums. Šodiena izvērtās ļoti interesanta-primāri tādēļ, ka bija ūdens problēma, bet sāk parādīties eksotika. Bet nu par visu pēc kārtas. Iepriekšējo nakti nakšņoju nopļautā labības laukā. Ap puspieciem no rīta pamostos no tā, ka blakus teltij rukš. Skaļi iekliedzos un dipadu dapadu soļi attālinās. No rīta skatos, ka mežacūkas ir bijušas pusotra metra attālumā no telts. Šodien ir karsts. Pirmos padsmit km eju garām neskaitāmiem vēja ğeneratoriem. Pēc 13km it kā jābūt ciematam, bet ir tikai baznīca un pāris mājas - viena no tām tā kā pašvaldība. Speros iekšā un prasu ūdeni. Dāma man atnes 1,5l pudeli. Pēc kilometriem 10 saprotu, ka ir ziepes - ūdens atkal beigsies. Pa ceļam vienā dārziņā esmu nospēris tomātu un papriku, saprotu, ka vajadzēja ņemt vairāk. Tagad jau mēğinu visas mājas pēc kārtas, 4tajā paveicas. Tur dzīvo tāda kā hipiju ğimene, uzpildu ūdeni, man vēl iedod 3 olas, puskukuli pašceptas maizes un maišeli ar tomātiem. Palikušas ko iet vēl pāris stundas. Pa ceļam granātābolu koks. Vēl nav pavisam gatavi, bet man der. Lielais pārsteigums ir mandeļu koki- sākumā pareti koki ceļa malās, pēc tam jau veseli dārzi. Mandeles milzīgas, tādas vēl nebiju redzējis. Bildes:
1) ğenaratori
2) vieta, kur dabūju pirmo ūdeni
3) granātāboli
4) mandeles
5) mana šīvakara telts vietaRead more