Giorgarádon Lagkádi

Brokastīs mums deva ceptas olas, brokastu pārslas, maizi, jogurtu, sieru, šķiņķi un saldus virtuļus. Un protams kafiju. Tēju var dabūt tikai kumelīšu, britu tūristiem kultūršoks, kā tā var būt, ka brokastīs nedod dzert melno tēju?
Sākām ar laiskošanos pie baseina - sauļojāmies, lasījām grāmatu un gājām atvēsināties šķietami ledainā baseinā, kurā droši vien tāpat bija kādi 23°C, bet pēc vārtīšanās saulē likās dikti spirdzinoši. Pēc tam gājām garā pastaigā cauri lielveikalam uz Potamos beach. Tā pludmale, kas mums blakus ir nosēta ar kūrortiem piederošiem sauļošanās krēsliem, neatliek daudz vietas brīvām smiltiņām. Lielveikalā nopērkam pusdienām salātus, kas izrādās varen gardi, tādēļ padalīšos ar sastāvu, lai vēl kāds var mājās tādus uzmeistarot. Tātad: vārīta kvinoja, romiešu salāti, rīvēti burkāni, gurķis, saulespuķu sēkliņas, kaltētas dzērvenes un grauzdēti lazdu rieksti. No pilsētas līdz pludmalei sanāk iet pa šosejas malu, bet šoseja jau diezgan klusa un mierīga, šad tad pabrauc garām kāds tūrists uz kvadricikla, kurš mūs apbrauc drošā attālumā.
Šodien stipri vējains, jūra nemierīga un bango pret krasta klintīm. Saule žilbina, bet fonā esošie kalni izskatās iekarojami, lai arī sniedzas virs 2000 m vjl. Ziemas laikā tik augstu pat esot sniegs. Laižoties lejā no lidmašīnas loga bija redzama Krētas augstākā virsotne Psilorits, kas slejas 2456 m augstumā, uz tās un blakus esošās kalnu grēdas bija manāms sniegs. Kalnu pakājē, kurā mēs šobrīd atrodamies sniega nav, bet virsotnē droši vien tāpat ir auksts, domu par kāpšanu atmetam.
Potamos pludmalē ir tīri jauki, olīvkoku paēnī notiesājam pusdienas un nolemjam aiziet palūkot pludmali, kas atrodas nākamajā līcītī. Pludmale aizpildīta ar sauļošanās krēsliem un turpat kārtējais kūrorts. Potamos pludmale šķita mīlīgāka, tādēļ nolemjam atgriezties turp atpakaļ. Bet pārgājiens pāri klintīm un cauri ziedošai pļavai, kas pilna ar dadžiem, ir vareni jauks un nevar vien nopriecāties par skaisto skatu apkārt. Atgriežamies viesnīcā un es secinu, ka no rīta tomēr esmu pamanījusies apdegt saulē. Uz krūtīm sarkans, bet uz muguras iesauļojusies peldkostīma bante. Vakariņās rīsi ar pupiņām, jo jāizmanto iespēja, ka varam sev gatavot ēdienu un vakar patērējāmies restorānā, tāpēc šodien taupības režīms. Pie mūsu balkoniņa esošajā kokā sasēduši pieci bezdelīgu mazuļi un skaļi trokšņo plati pavērtiem knābjiem tiklīdz atlido kāds no viņu vecākiem, lai mutē tiem ieliktu kādu kukaini. Viņiem arī vakariņu laiks.Weiterlesen