2.nometne

Šodien rītu sākām vēlu, bet ar atsvaidzinošu peldi ezerā. Grūti bija pamosties, jo telts matracīts likās tik ērts, guļammaiss tik silts, ka nespēju saņemties un izkāpt ārā. Tomēr pēc peldes parādījās mundrums un pēc brokastīm jau bijām gatavi turpināt ceļu. Atvadījāmies no draudziņiem un stūrējām uz Jiveskile, kur vajadzēja būt skaistais arhitektūrai, taču tā bija kaut kur noslēpusies un mēs redzējām tikai vienu iespaidīgu grafitti un daudz, daudz baļķus, ko veda prom pa dzelzceļu. Turpinājām rullēt uz ziemeļiem, piestājām pusdienās uz kādas ezera saliņas ar jaukām lapenītēm. Pusdienās pieticīgs sautējums un desertā banāns. Turpmākais ceļš līdz Oulu bija garš, šķietami bezgalīgs un ārkārtīgi garlaicīgs. Taisns un ar vienveidīgu ainavu aiz loga. Varēja manīt, ka dodamies tuvāk polārajam lokam, jo bērzi un priedes ceļa malās pakāpeniski kļuva ar vien kalsnākas. Oulu neuzkavējāmies ilgāk kā par Lidl apmeklējumu un degvielas uzpildi. Steidzām meklēt nometnes vietu. Pēc internetiem spriežot un kartes likās, ka esam atraduši prīmā spotu. Būtu ideāls, ja nebūtu tik sasodīti vējains. Ārā +24°C, bet nācās vilkt bikses, jaku un pat šalli, jo tā pūta cauri. Bet toties mēs nakšņosim Baltijas jūras ziemeļu daļā. Un malkas pilni krūmi. Ar vāģi uztaisījām aizvēju pie iepriekš jau sagatavotas ugunskura vietas un varējām uzcept gan desas, gan kartupeļus folijā. Šodien bijām slinkāki un pievārējām tikai 449 km. Rīt plānojam vēl mazāk, jo laikam aizdosimies mazliet pastaigāt takas Lapzemē. Bet tie 400 km jūtami parāda, ka esam augstāk ziemeļos, jo krēslit sāk tikai pēc 23.00 un saulrieta tik krāšņs, ka ui, ui. Un re, vējš ar pierimst, var celt telti un doties pie miera. Rīt diena jāsāk laicīgāk.Read more