4.diena

Šodien bija nolemts, ka vajag pastrādāt pie kompjiem. Pirmdien varētu noīrēt vāģi un aizbraukt kārtīgāk palūkoties salu. Līdz pusdienlaikam bijām ieslīguši katrs svā kompī, vēders rosināja, ka vajag kaut ko ieēst. Mums bija ideja arī pirmdien vai trešdien visu dienu veltīt, lai apmeklētu Samaria Gorge, kas ievērojamākais dabas objekts Krētā. Tas būtu kādu 5 stundu brauciens katrā virzienā un 8 stundu pārgājiens. Aiza atrodas salas dienvidrietumu daļā un ērtāk aizsniedzama no Chania pilsētas. Domājām pie reizes meklējot auto īres piedāvājumus apzināt arī ekskursiju iespējas uz aizu. Jo mūsu viesnīcā dzīvojošie igauņi mums pastāstīja, ka viņi bija devušies tādā ekskursijā pa 30 eur no personas, viņus savāca no viesnīcas 5.30 un atgriezās atpakaļ viņi 23.00. Papildus jāmaksā 5 eur par ieeju dabas parkā un 11 eur par kuģīti, kas aizved tevi no aizas izejas jūrā uz vietu, kur savāc autobuss, lai vestu atpakaļ uz viesnīcu. Uz savu galvu ar sabiedrisko transportu arī var aizbraukt līdz takas sākumam, taču kopā tas izmaksātu minimums 25 eur autobusa biļetēs, plus vēl baigais čakars. Igauņu teiktā cena likās ļoti laba. Apstaigājām dažus ekskursiju lodziņus, šamie piedāvāja tādu opciju no 35 līdz 45 eiro. Gribējām atrast kādu, kas piedāvās tos 30 eur. Sapratām, ka auto īres piedāvā arī ekskursijas. Jānis internetā bija izlasījis, ka labas atsauksmes ir par Sterling autoīres kompāniju. Gājām uzzināt īres cenu un ekskursiju iespēju turp. Mūs sagaidīja ļoti omulīgs vīrietis, kurš mums tiešā tekstā pateica, ka nevajag braukt uz Samaria gorge tagad. Mēs iztērēsim pārāk daudz laika ceļā, ka labāk būtu kārtīgi izbraukāt šo Krētas daļu un tad otreiz braukt uz Chania un no turienes izpētīt otru daļu. Viņš piedāvāja mums automašīnu uz 2.5 dienām par 2 dienu īres cenu, proti, ņemt vāģi tagad un braukt kaut kur kalnos. Brīdi apdomājušies, sapratām, ka viņam taisnība. Krēta jāpmeklē vēlreiz, ja vēlamies izstaigāt Samaria gorge. Šī sala ir patiesi liela un te atliek ko darīt vairākām apmeklējuma reizēm. Ņēmām ciet viņa piedāvājumu, skaidrā naudā samaksājām 110 eur un varējām braukt kur mums tīk. Strādāsim naktī. Braucam uz pludmali. Pa vijīgiem kalnu ceļiem, pāri pauguriem, gar piekrasti braucam uz Plaka pludmali. Novietojam mašīnu stāvvietā, kas izrādās domāta tikai restorāna apmeklētājiem, tādēļ esam spiesti paņemt dzērienus restorānā. Jānis paņem grieķu kafiju (kas patiesībā ir turku kafija), es pasūtu glāzi mājas baltvīna. Man atnes glāzi vīna, kas garšo pēc etiķa un ir nebaudāms, Jānim atnes espresso krūzītē aplietus kafijas biezumus. Mans etiķvīns man izmaksā 4 eur, Jāņa kafijas parodija 1.50 eur. Nē, nu neko darīt. Ejam uz pludmali. Būtu pabraukuši ar auto 200 m tālāk, būtu nonākuši bezmaksas publiskajā pludmales stāvvietā. Pludmale ir klāta ar oļiem un ūdens tajā ir kristāldzidrs. Dažas ziņkārīgas zivis piepeld man klāt, aplūkot kas es esmu. Saule cepina un ūdenim uz ādas nožūstot parādās sāls nogulumi. Tepat pludmalei blakus ir arī dušas ar saldūdeni, kur var noskalot visu sāli un ģērbtuves kabīne, kur prom no acīm pārģērbties sausās drēbēs. Turpinam savu ceļu uz Ag. Nikolos, kas ir pilsētiņa, kas parādās uz pastkartēm un tūrisma ceļvežos. Jāsaka uz mani nekādu iespaidu neatstāja. Ir ok, bet citi miesti kuros sabijām šķita krietni valdzinošāki. Paņemam saldējumu un dodamies pastaigā pa pilsētu, lai atrastu to šarmu, ko pārdod ekskursiju bukleti. Neatraduši meklēto, atgriežamies pie auto, lai brauktu iepirkties uz Lidl. Lidl vienmēr bijis labs glābiņš maciņam, kad esam brīvdienās kaut kur ārzemēs. Diemžēl šis Lidl liek vilties, jo piedāvājumā nav mūsu iemīļotie Lidl salātu maisījumi un vispār izvēle švaka, cenas arī ir tikai nedaudz lētākas, kā lielveikalā pie mūsu viesnīcas. Lidl neataisno uz sevi liktās cerības. Paspējuši ieprikties neilgi pirms veikala slēgšanas, atgriežamies viesnīcā. Izplānojam aptuvenas ēdienreižu iespējas no sapirktajiem produktiem un rīt plānojam startēt ap 11.00.Read more