Cerro Lopez

Šodienas prognozētais milzu lietus sākas lēni, pulksten deviņos vēl ir saulains, pēc tam sāk parādīties pa retai lietus pilei. Gandrīz jau nolemjam, ka nekas traks nebūs, tomēr sakrāmējam lieku drēbju kārtu līdzņemšanai. Mūsu šīsdienas mērķis - kāpiens uz Cerro Lopez, vienu no tuvējām virsotnēm.
Maršruts it kā skaidrs - ar 20to autobusu līdz pagriezienam uz Colonia Suissa, pēc tam pārkāpt uz 10to un līdz Refugio Lopez pieturai. Tomēr tik viegli nesanāk, jo tas 10tais autobuss ilgi nenāk. Interesanti, ka nostopēt garāmbraucošu auto ir nereāli, lai arī to ir ļoti daudz. Vienkārši šeit stopētājus neņem un viss.
Kalnā kāpt sākam reizē ar stipru lietu. Sākumā iet gludi, jo taka, lai arī stāva, pamatā ir pa granti un akmeņiem, kas vēl nav pilnīgi slapji. Pēc kāda laika saprotam, ka būs traki, jo sākas dubļi, un pretīm nākošoie agrīnie kāpēji brauc uz dibeniem. Tomēr turpinam uz priekšu, jo skati paveras daudzsološi.
Pēc kādas pusotras stundas kāpiena sasniedzam kalnu mājiņu un nevaram saprast, vai tas ir galamērķis. Tomēr izrādas, ka nav, jo šaura dubļu taka ved augšup, un mēs nolemjam turpināt. Gan ne uz ilgu, jo kļūst briesmīgi slidens, tāpēc apstājamies vietā ar skatu uz pretējo nogāzi, kur kūstošais sniegs pārtop 8 ūdenskritumos, safočējamies un dodamies atpakaļ.
Lejā kāpiens padodas raiti, stipri palīdz krūmos atrastāi nūja, kas sniedz kaut nedaudz atbalsta dubļos. Lietus tagad burtiski gāž, un pat visizturīgākais apģērbs vairs nepalīdz. Nolemjam, ka jāpērk Zandiņai jauna lietus jaka, jo viņa ir pilnīgi slapja. Mans Mammut turas puslīdz labi, mēģināsim meklēt kaut ko līdzīgu šeit pilsētā.
Bet pirms tam jātiek mājās vēl ar to pašu 10to, kurš, kā izrādas kursē reizi stundā. Šoreiz paveicas, jāgaida tikai minūtes desmit. Pirms ejam iekšā mājā, pieskrienam pie kioska tantes, kas ir tepat 20 metrus no mums, un prasam mazu pudelīti kaut kā stiprāka, jo zobs uz zoba neturas. Mums piedāvā vietējo balzamu FERNET OTTONE - vislabāk esot ar Kolu, bet pie tējas arī derēšot. Fernet izrādas briesmīgs draņķis, garšo pēc kuņģa pilieniem, un neiet iekšā ne ar tēju, nedz bez tās. Pa abiem pieveicam gramus sešdesmit.
Lietus turpina stipri līt, un mēs aizbraucam uz pilsētu pēc lietusmēteļa un kaut ko iekost. Lietusmēteļu konkursā uzvar Marmot, un liekas, ka tālākiem piedzīvojumiem jebkādos laika apstākļos esam gatavi.Read more