Kā Austrālieši atpūšas

Šodien redzējām savvaļas suni Dingo. Bija iznācis liedagā uz okeānu paskatīties un sevi parādīt. Līdz ar to mūsu statistika uzlabojas - Casawory putns un Dingo redzēti, krokodils un strauss ēsti burgeros. Atliek vēl ķengurs un koala, lūkosim, ko varam darīt šai sakarā. Ja neka citādi, būs jāpērk pie ledusskapja lipināmās bildites ar magnētiņu aizmugurē.
No rīta kempingā rosība, visi dodas vai nu makšķerēt, vai ceļot pa salu. Mēs ari lepni uzvāram uz savas gāzes plīts kafiju un plānojam dienu. Blakus kaimiņu mašīnai tikmēr pienāk tāds kā mazs krokodilītis un šauda mēli - tā ir apmēram metru gara guana. Laikam jau nekaitīga, bet uz taciņas tādu satikt negribētu.
Esam nolēmuši ar savu mazo Džimmiju izbraukāt salas austrumkrastu visā garumā. To darot secinām, ka salas neapdzīvotība ir tūristiem uzturēts mīts. Komercija dara savu - pāris lielakās apmetņu vietas pārvērtušās par kūrortiem ar viesnīcu, baseinu, sporta laukumiem un tā talāk.
Iespējams, līdz asfaltētiem ceļiem caur lietusmežu daudz gadu nav palicis.
Tā arī mēs pakļaujamies civilizācijai un atzīstamies sev, ka gulēt gribam kempingā, kur ir labierīcības - tualete, izlietnes un duša par 2$. Tādu izvēlamies lietusmežā pašā Fraser salas vidū, lai butu savādāk. Pārak apmeklāts tas gan sākumā neizskatas - tikai viens auto ar 4 jauniešiem.
Džungļu skaņas sākumā šķiet biedejošas - Dingo kauc, gribēdams tikt iekšā pie mums kempinga teritorijā, papagaiļiem kāzas, vēl laiku pa laikam lieli kraukļveidīgie virs galvas ķērc. Tiešam negribētos vienam šeit būt.
Bet tad atbrauc 4 lieli, superaprikoti džipi, uz lielām pannam cepas gaļa, skan mūzika. Ķērcēju un gaudotāju balsis noplok, vai arī kļūst nedzirdamas civilizācijas trokšņu iespaidā.
PS Kad jau biju beidzis rakstīt, notika šī ceļojuma dramatiskākais notikums - Zandiņas kontakts ar meža dzīvnieku. Par to rītdienas rakstā.Okumaya devam et