Currently traveling

Australijas Austrumkrasts

April - August 2019
Currently traveling
  • Day14

    Tikt atpakaļ mājās

    May 7 in Australia ⋅ ☀️ 20 °C

    Kad atvadāmies no Toowombas un ielidojam Sidnejā, ir jau sajūta, ka ceļojums cauri. Kā nu ne - jānopērk taču suvenīri, garuzdēto pupu kolekcija mājas testēšanai un pētīšanai, jāsakrāmējas un jāpaēd pēdējās vakariņas. Tā kā vairāk viss ap viesnīcu un tai tuvējiem veikaliem grozās.
    No “ikondzīvniekiem” neapgūts paliek tikai koalas lācītis, ķenguru saviem guvumiem varam pieskaitīt, jo ciemakukulim nopērkam ķengura gaļas čipsus, tādas pat uzkodas ir arī no krokodila un emu gaļas. Koalas lācīti laikam tomēr čipsos sašķēlēt nav mērķtiecīgi, jo tik mīlīgu zvēriņu jau neviens nekošļās. Skatos vēl, vai koala tomēr nav uz kādām konfektēm vai cepumiem, bet neatrodu.
    Viesnīcā akcija - jebkuras 2 lietas no minibāra par brīvu. Acis krīt uz pudeli franču šampanieša par 230 AUD (€ 160), kas arī minibārā ietilpināts. Varētu jau nosvinēt pēdējo vakaru, bet roka neceļas. Paņemu mazo aliņu...
    Atpakaļceļš atkal ar Etihad Airways caur Abu Dhabi - viss ērti un mierīgi ar neiztrūkstošo ikminūtes atgadinājumu, cik jūdzes līdz Mekkai.
    Pēc 28 stundu ceļošanas ieraugām pa Bomardiera logu, ka bērzi Latvijā saplaukuši jo zaļi, un mēs atgriežamies daudz skaistākā Rīgā nekā tā, ko pametām pirms 2 nedēļām.

    Paldies visiem, kas sekoja līdzi mūsu ceļojumam. Kā allaž, ar prieku gaidīšu ieteikumus bloga uzlabošanai nākamajā reizē.
    Read more

  • Explore, what other travelers do in:
  • Day13

    Toowomba (purvs)

    May 6 in Australia ⋅ ☀️ 22 °C

    Tas dzīvnieks bija Oposums. Ap pulksten astoņiem vakarā sēžam pie sava kempinga galda, apkārt pilnīga tumsa, mēs, kā jau ierasts, bakstamies pa tabletēm, kurās arī bez interneta pieejas kaut kas vēl iekšā atrodams. Pēkšņi Zandiņa bļauj un lec vertikāli gaisā - kaut kas esot pieskāries pie pēdas. Pa to burzmu izlej arī vīna glāzi sev virsū, pie kam vīna jau tā ir ļoto maz. Mēģinu mierināt, ka varbūt pieskāros es, sliktākajā gadījumā kāda varde. Bet miera nav, jāmeklē tas vaininieks ar kabatas baterijas palīdzību.
    Man par lielu pārsteigumu tāds arī atrodas - pāris metrus no mums ošņājas tāds balti pelēks kaķa izmēra radījums ar žurkveidīgu ģīmi, pie kam pilnīgi nereaģē uz uzbrēcieniem, lai lasās projām. Mūsu draugs ielien krūmos tikai tad, kad saprot, ka mūsu tuvumā nav nekādu pārtikas atlieku.
    Tikai vēlāk noskaidrojam, ka tas ir oposums, kas Austrālijā ir tik pat izplatīts nevēlamais mājas viesis kā pie mums žurkas vai peles.
    No rita dodamies projam no salas, lai paspētu līdz pēcpusdienai tikt uz 300 km attālo pilsētu Toowomba, kur dzīvo Zandiņas radi - vectēva brālēna dēls Džims un viņa pecnācēji. Lai cik muļkīgi tas nebūtu, vienīgais jēdzīgais veids kā nokļut Toowombā ir īrēt auto viena virziena braucienam, ko arī izdaram.
    Toowomba aborigēnu valoda nozīmē “purvs”, tā atrodas 150 kilometrus iekšzemē un 600 metrus virs jūras līmeņa, tāpēc klimats tur ir citāds, daudz sausāks un vēsāks gaiss, nav vairs platlapu koku, ir tikai eikaliptu audzes. Pilsētā ir 250 tūkstoši iedzīvotāju, tā radusies, attīstoties lauksaimniecibai un tās produktu pārstrādei.
    Džims ir 70 gadus vecs izbijis kara lidotājs un aviācijas speciālists, kurš joprojām ir aktīvs instruktors aviācijas skolā. Kopā ar kundzi Sjū viņi nesen nopirkuši māju “Palm Lake resort” ciematiņā, kas patiesība ir “dzīvesstila ciemats cilvēkiem virs 50”. Par visu šeit ir padomāts - skaista ainava, baseini, sporta zāles, tenisa korti, boulings, kinoteātris un pat šūšanas un galdnieku darbnīcas. Viss sterili un glīti. Pieprasījums ir ļoti liels, attīstītājs būvē jau trešo kārtu. Nospriežam, ka šadi ciemati ir ļoti perspektīva lieta bagātās valstīs.
    Nedaudz ciniski, ka blakus tiek būvēts vecu cilvēku aprūpes centrs - viss kā pa konveijeri: dzīvo savā glītajā namiņā, un kad vairs nejaudā pakustēt, tevi pārstumj pāri ielai, un tavu mājiņu ar bērnu atļauju pardod citam.
    Džimam ar Sjū gan par to vēl nav jādomā - viņi ir jautri un enerģiski, atrodas dzimtas centrā, rīko pusdienas un vakariņas, plāno ceļojumus. Džims noteikti grib redzēt brivā dabā Āfrikas ziloni un degunradzi. Degunradži viņam īpaši patīk, māju rotā 52 degunradža figūras.
    Tā mēs pavadām gandrīz divas dienas Džima un Sjū aprūpēti, vakariņojam ar viņu bērnu ģimenēm un ļoti interesanti pavadām laiku.
    Noslegumā nolemjam ēst kopīgas brokastis kafejnīcā kurā strādā mūsu draugu 16 gadīgie mazdēli - dvīņi Džordans un Makss. Puikas nedaudz kautrējas mūs visus, ieskaitot savu mammu un vecvecākus, apkalpodami, staigā viegli piesarkuši un nedaudz lepni. Tā arī jautrā atmosfērā mūsu vizīte pie radiem noslēdzas ar kopīgu fotografēšanos pie kafejnīcas vārtiem.
    Džims un Sjū mūs ar savu auto aizved uz Brisbenas lidostu, ienāk līdzi pavadīt līdz pat izlidošanas zālei, un paliek pie loga, mādami ar rokām, līdz mēs izzūdam skatienam.
    Pēcpusdienā ierodamies Sidnejā, kur esam rezervējuši viesnīcu sev zināmajā Kings Cross kvartālā, lai Zandiņa varētu vēlreiz apmeklēt savu iecienīto eko veikalu, kas piedāva plašu pupu kraukšķu klāstu. Jānopērk līdzņemšanai un izpētei visi iespējamie paraugi.
    Read more

  • Day10

    Kā Austrālieši atpūšas

    May 3 in Australia ⋅ ⛅ 18 °C

    Šodien redzējām savvaļas suni Dingo. Bija iznācis liedagā uz okeānu paskatīties un sevi parādīt. Līdz ar to mūsu statistika uzlabojas - Casawory putns un Dingo redzēti, krokodils un strauss ēsti burgeros. Atliek vēl ķengurs un koala, lūkosim, ko varam darīt šai sakarā. Ja neka citādi, būs jāpērk pie ledusskapja lipināmās bildites ar magnētiņu aizmugurē.
    No rīta kempingā rosība, visi dodas vai nu makšķerēt, vai ceļot pa salu. Mēs ari lepni uzvāram uz savas gāzes plīts kafiju un plānojam dienu. Blakus kaimiņu mašīnai tikmēr pienāk tāds kā mazs krokodilītis un šauda mēli - tā ir apmēram metru gara guana. Laikam jau nekaitīga, bet uz taciņas tādu satikt negribētu.
    Esam nolēmuši ar savu mazo Džimmiju izbraukāt salas austrumkrastu visā garumā. To darot secinām, ka salas neapdzīvotība ir tūristiem uzturēts mīts. Komercija dara savu - pāris lielakās apmetņu vietas pārvērtušās par kūrortiem ar viesnīcu, baseinu, sporta laukumiem un tā talāk.
    Iespējams, līdz asfaltētiem ceļiem caur lietusmežu daudz gadu nav palicis.
    Tā arī mēs pakļaujamies civilizācijai un atzīstamies sev, ka gulēt gribam kempingā, kur ir labierīcības - tualete, izlietnes un duša par 2$. Tādu izvēlamies lietusmežā pašā Fraser salas vidū, lai butu savādāk. Pārak apmeklāts tas gan sākumā neizskatas - tikai viens auto ar 4 jauniešiem.
    Džungļu skaņas sākumā šķiet biedejošas - Dingo kauc, gribēdams tikt iekšā pie mums kempinga teritorijā, papagaiļiem kāzas, vēl laiku pa laikam lieli kraukļveidīgie virs galvas ķērc. Tiešam negribētos vienam šeit būt.
    Bet tad atbrauc 4 lieli, superaprikoti džipi, uz lielām pannam cepas gaļa, skan mūzika. Ķērcēju un gaudotāju balsis noplok, vai arī kļūst nedzirdamas civilizācijas trokšņu iespaidā.
    PS Kad jau biju beidzis rakstīt, notika šī ceļojuma dramatiskākais notikums - Zandiņas kontakts ar meža dzīvnieku. Par to rītdienas rakstā.
    Read more

  • Day9

    Fraser island

    May 2 in Australia ⋅ ⛅ 15 °C

    Aussie Trax džipu nomas ofiss izskatas pēc parastas garāžas, kur varētu mainīt riepas vai izpūtējus. Pilnīgi neticami, ka no otras pasaules malas serviss bija nevainojams - ātras un precīzas atbildes, noderīgi ieteikumi un droša rezervācija. Praksē gan visi dzelži, ieskaitot miniaturo Suzuki Jimmy džipiņu un gāzes pavardu ir ap 15-20 gadus veci un labi nokalpojuši. Toties serviss ir cilvēcīgi sirsnīgs, drošības instruktāža tik pamatīga, ka tā arī netiekam gudri, vai tā domāta pilnīgiem nejegām, vai arī mūs sagaida ļoti sarežģīti brauksanas apstākļi. Beigās nolemjam, ka esam taču no Austrumeiropas un tādēļ gatavāki pārbaudījumiem nekā vidējais rietumnieks.
    Katra ziņā, neko nenozēlojam, jo džipu tūre Austrālijā noteikti ir obligāts pasākums.
    Prāmis uz Fraser island brauc tikai pusstundu, tad esam uz salas, un smilšu ceļi ved mūs uz priekšu. Pirmais iespaids - smiltis kā Gaujmalas ceļa pie mūsu laukiem, tikai risas vietām dziļākas. Mazais Džmmijs gan grab un klakšķ, visas gumijas blīves laikam izdilušas. Liekas viss viegli, bet, kad esi braucis stundu pa šo ceļu, sāk palikt grūti. Labi, ka salas šķērsošana tieši stundu arī aizņem, un nonākam okeāna krastā. Tur uzdevums vienkāršs - kamēr ir bēgums, pa liedagu aizbraukt iecerēto gabalu, jo, kad atnāk paisums, liedags ir zem ūdens. Ātruma ierobežojums ir 80 km/h, bet Džmmijs uz to nav garavs, jo pie 70 kļust nevadāms.
    Viens no šodienas mērķiem ir Japāņu kuģa vraka apskate, kas šeit krastā guļ kopš II Pasaules kara. Neviena mākslas instalācija nestāv līdzās metāla un sālsūdens sadarbībai 75 gadu garumā. Tik skaisti!
    Dienas noslēdzošais uzdevums ir “team building” mums ar Zandiņu - atrast kempinga vietu un uzcelt Aussie Trax iedoto telti, nesalamājoties sava starpā. 26 gadi laulības dzīves izrādas pietiekami uzdevuma veiksanai, lai ari vājuma brīzi bija manami. Tagad izskatās, ka sāks līt - būs vai nu jāsēž mašīnā, vai jāiet gulet, lai ari ir tikai septiņi vakarā.
    Read more

  • Day8

    Uz Harvey Bay

    May 1 in Australia ⋅ ☀️ 25 °C

    Šodien daudz interesanta nebūs, jo visu dienu braucam uz Harvey Bay, starta punktu izbraucienam ar džipu pa Fraser Island - pasaulē lielāko smilšu salu, kas ietver sevī kā tuksneša, tā arī tropu lietusmeža elementus. To skatisim rīt, bet šodien ceļš 2 stundu garumā ar lidmašīnu no Cairns uz Brisbenu, un tad vēl 5 stundas ar maršruta busiņu līdz Harvey Bay. Esmu nedaudz uztraucies, jo no interneta avotiem nevarēja saprast, kā busiņš no Brisbenas lidostas kursē. Ar bažām secinu, ka ir tikai 2 reisi dienā, bet tūdaļ ar prieku konstatēju, ka nakošais atiet pec pusstundas.
    Brauciens nav pārāk interesants, bet viena epizode raksturo servisa līmeni un attieksmi pret cilvēku Austrālijā.
    Mazpilsēta Gympie ir galamērķis kādai pavecai kundzei uz aizmugurēja sēdekļa, tomer viņai neveicas, jo šoferītis aizbrauc garām iecerētajai izkāpšanas vietai. Kundze ļoti uztraucas, mēģina zvanīt viram, bet nevar, jo viņas telefons automātiski ieslēdzis “flight mode” kopš lidojuma. Es mēginu no šī režima palīdzet iziet, bet Motorola taustiņu telefons nav mana stiprā puse. Kundze megina atcerēties sava vīra talruņa numuru, bet uztraukumā to nespēj. Stresa līmenis pieaug, un kundze tā īsti arī neatceras, kā aizbraukt līdz viņas majai. Busiņa šoferis tikmēr mierigi likumo pa ielām, pārbaudot minētos variantus, līdz atrod kundzes māju un nodod pasažieri laulātā drauga rokas. Tas ir tik mīļi!
    Harvey Bay nonākam jau krēslā, un viesnīcas reģistrācijā mūs steidzina paēst, jo šeit dzīvojot veci cilvēki, un visas ēstuves veroties ciet jau septiņos vakarā. Alkohola veikals gan esot vaļā līdz pusnaktij. Tā ari nolemjam darīt - vispirms uz ēsanas vietu, tad uz vīna veikalu.
    Read more

  • Day7

    Lielais Barjerrifs

    April 30 in Australia ⋅ ⛅ 25 °C

    No rīta pulksten 8.00, kā runāts, mums pretīmatbrauc meitene Brith, lai vestu uz Lielā Barjerrifa apmeklējuma sākumvietu. Tur mums sniedz instruktāžu, stingri noprasa, vai kāds nav stāvoklī (man arī prasa), vai nav akūta muguras trauma un vai nav iereibis. Tad liek uzvilkt hidrotērpu, brīdina, ka šodien lieli viļņi, bet tas nekas, un varam kāpt laivā.
    Viļņi tiešām ir lieli, mūsu 24-vietīgā laiva lec kā zaķītis, un es aprotu, kāpēc tiku vaicāts par muguras traumām. Tajā brīdī, kas vilnis sitas pret laivas dibenu, ir sajūta, ka krītam ar dzelzs kasti pret zemi, un tā 40 minūtes.
    Tad pēkšņi priekšā redzama smilšu sēre, pie kuras laiva apstājas. Te nu tad ir tā vieta - Lielais Barjerrifs. Tagad visi tiek savākti papildus instruktāžai - tiek rādīts, kā jāuzvelk maska, kāds žests jālieto, ja ir problēma, un kāds, ja problēmu nav.
    Arī Zandiņa pārvar savas bailes no tā, ka kads kustonis pieskarsies viņai pie vēdera, uzvelk glabšanas vesti virs hidrotērpa, tādējādi iegūstot 8 cm aizsargslāni, un ir gatava mesties ūdenī. Tiklīdz atļauja saņemta, visi gāžas pār bortu.
    Vissliktākā dzīve pie Lielā Barjerrifa ir bruņurupucim. Grupas vadītājs pat iemāca visiem žestu, kas jārāda, ja pamana bruņurupuci, un tad visa grupa metas turp, lai šo dzīvnieku apskatītu un vajātu. Esot pat gadījumi, kad cilvēki, nirstot bruņurupucim pakaļ, tā arī vairs dzīvi neuzpeld..
    Tādu gan neesot daudz - no 1,1 miljona Lielā Barjerrifa apmeklētāju gadā bojā iet vidēji 5, un laivas kapteinis ir ļoti lepns par šo rādītāju.
    Snurkelēšanas laikā Brith nepārtraukti skaita virs ūdens redzamos ķermeņus - galvas vai dibenus - lai neviens nenoslīkst nepamanīts. Vajadzēja viņai izstāstīt pasaku par kazlēnu, kurš prata skaitīt līdz 10, bet sakautrējos.
    Apmierinati ar redzēto, pēc 2 stundu snurkelēšanas visi kratāmies uz krastu, kuru pārņēmis milzīgs lietus makonis, tā ka saņemam kārtīgu saldūdens dušu, lai noskalotu saļo okeāna ūdeni uz “Swimming hole” nemaz nav jāiet. Tā vietā nolemjam nobaudit krokodila un emu burgerus. Zandiņa izvēlas krokodilu - tas negaršo ne pec liellopa, ne pēc zivs. Drīzāk nedaudz pec vistas ar pipariem. Emu vairak atgādina pīli.
    Pēcāk stūrējam atpakaļ uz Cairns, kur mums jau viss pazīstams. Tā kā labā kāja prasa apkopi, nolemju doties vēlreiz uz Thai masāžu. Pa to laiku Zandiņa, staigādama pa pilsētu, nofotografē māju, kurā mani masē, un jautri prasa, vai esmu apmierinats ar servisu. Skatos - mājai uz jumta rakstīts “Adult shop”. Masāžas laika gan nevienu tādu elementu, kas nebūtu piemērojams nepilngadīgajiem, nemanīju.
    Read more

  • Day6

    Cape Tribulation

    April 29 in Australia ⋅ ☁️ 25 °C

    Brokastis mūsu diskoklubā nav bagātīgas - baltmaize, jogurts, musli, ievārījums un zemesriekstu sviests. Pie kam darbinieks steidzina un saka, ka 8.30 taisīs brokastu zāli ciet, jo kaut kas viņiem tur jāsāk darīt. Nu neko - liels zaudējums nav.
    Autonomā darbiniece izrādas ļoti sirsnīga, es viņai pat uz baltas lapas uzzīmēju pasaules karti, lai parādītu, kur ir Latvija. Kopā vienojamies, ka manis zīmētā Eirāzijas kontūra izskatās pēc govs. Viss citādi labi, tikai sarunas karstumā iznāk misēklis, un mums iedod cita cilvēka rezervētu auto, pie kam nevis uz 2, bet gan uz 7 dienām. To visu nākas atkal pārtaisīt, bet tas nekas, jo beidzas viss labi.
    Cape Tribulation ir pēdējā apdzīvotā vieta Austrumkrasta ziemeļos, uz kuru ved vispārējas lietošanas ceļš. Vieta pazīstama ar to, ka Austrālijas atklājējs Džeimss Kuks, kurš brauca gar krastu, zīmēdams kontinenta kontūru kartē, šeit uzskrēja uz klints un sabojāja kuģi. Kapteinim nācās piestāt krastā, lai veiktu remontdarbus, viss izdevāss sekmīgi, un ceļu varēja turpināt.
    Lai tiktu tik tālu ar auto no Cairns, nepieciešamas 3 stundas, tai skaitā pārcelšanās pāri Daintree upei ar prāmi. Reklāmā lasam, ka no šejienes sākas krokodilu barošanas tūres pa Daintree upi. Nu, nezinu, vai es tādā gribētu piedalīties.
    Pagaidām mūsu ceļojumā iztrūkst Austrālijas “ikondzīvnieku” - krokodila, ķengura un koala lācīša - satikšanas. Nospriežam, ka beigās būs jāiet uz zooloģisko dārzu fotografēties. Tad pēkšņi uz ceļa parādās brīdinājuma zīmes “Cassowary crossing”. Izrādas, tas tāds liels, nelidojošs putns manā svarā. Un viens tieši šķērso ceļu - pēc izskata kaut kas starp pāvu un strausu, bet neiedomājami lēns un slinks. Vispār pat soli nepieliek.
    Laikam Cassowary šeit neviens nekāro uzkost.
    Šodien ejam pastaigāt pa okeāna krastu, kur peldēties stingri noliegts, jo jābaidas no sālsūdens krokodiliem, toties izpeldēties jauki varam mazā upītē, kas tieši šeit ietek okeānā. Tuvējā kafejnīca reklamējas: “There are no crocs in the swimming hole, they are in our burgers”.
    Rītdien jau 8.00 brauksim ar laivu uz Lielo Barjerrifu skatīt koraļus un zivis. Rifs šeit ir ļoti tuvu pie kontinenta - tikai 30 minūšu attālumā.
    Ceram uz labiem skatiem un drošu snurkelēšanu.
    Read more

  • Day5

    Cairns - nesaprotamā pilsēta

    April 28 in Australia ⋅ ⛅ 24 °C

    Šorīt nolemjam uz lidostu braukt ar vilcienu. Ar taksi pa dārgo katrs var aizbraukt, ja ir nauda. Ar sabiedrisko transportu - tur vajadzīga domāšana. Nolemjam, ka domāšanas spēju mums ir pietiekoši. Sidneja atkal pārsteidz pozitīvi - vilciena biļešu automātā uz lidostu biļeti var nopirkt ar vienu pieskārienu ekrānam, viena pārsēšanās, un ar visu to galā esam 20 minūtēs.
    2000 km uz ziemeļiem ir īstie tropi, lietusmežu pasaule. Un lietus tiešam līst aumaļām, kad nosēžamies Cairns. Tā izrādas diezgan jocīga pilsēta - tāda kā Australijas Lasvegasa. Viss juku jukām - smalkas viesnīcas un kazino, ķīniešu bodītes, skaļi bāri, taizemiešu masāžas, arī mākslas galerijas visam pa vidu. Pilsēta ir pavisam jauna - pirmā skola dibināta 1907. gadā. Vēl nesen Cairns bijusi tik maza, ka busa šoferis par to joko: “ Šeit vietējie precas tikai ar ārzemniekiem, lai nav jauši vai nejauši jāprecas ar radinieku(ci).”
    Mūsu viesnīca pārsteidz vareni - sākumā domāju, ka tas ir kinoteātris bet nosaukums saskan ar Booking.com rezervēto. Izrādas, tā ir jauniešu viesnīca, kas apvienota ar tāda paša nosaukuma diskoklubu. Uz iečekošanos stāv rindā cilvēki piecpadsmit, no kuriem vairums jaunāki par mūsu Elīnu (23). Viņi, visdrīzāk, domā, ka mēs jau vismaz reizi esam miruši un augšāmcēlušies - tik acīmredzama ir vizuālā atšķirība.
    Administrators gan mierina, ka iedos mums istabu 4. stāvā, kur visklusāk. Uz to arī ceram.
    Viens kļūst skaidrs 10 minūtēs - no Cairns brauksim projām rīt no rīta. Uzzinām, ka autobuss uz mūsu nākamo pieturas punktu iet reizi nedēļā, tāpēc nākas darīt to, ko parasti nedarām - rezervēt nomas auto. Piedāvājums gana labs - “parketa džips” uz 2 dienām, sākot ar rītdienu - 130 AUD (90€).
    Ko tad vēl šajā “Lasvegasā” paveikt? Salasām no visa pa druskai - baseins, Thai masaža, ķīniešu tirgus un īru krogs saldajā ēdienā.
    No 4. stāva disko tiešām neizklausās pārāk traucējoši, dienu var saukt par veiksmīgi noslēgušos.
    Read more

  • Day4

    Iespējams, dzīves skaistākā velotūre

    April 27 in Australia ⋅ 🌬 17 °C

    Šodienas devīze - ar riteni pa Sidneju - iespējams, skaistāko lielpilsētu pasaulē. Sidnejā ir 5 miljoni iedzīvotāju - prasīgs skaitlis priekš ainavas un pilsētvides, bet es varu teikt tikai to labāko - neviena ar neglītu daudzstāveni sabojāta skata. Pat ostmalas “debesskrāpju mežā” ir “izcirsta sprauga”, lai varētu aplūkot Sv.Patrika baznīcu, kuras tornis ir tikai ceturtdaļa no blakus stāvošā Ernst&Young ofisa augstuma.
    Rīta plāns bija doties uz zivju tirgu brokastīs, bet to kaut kā aizmirstam, jo nejauši nonākam Botāniskā dārza pussalā, kas paver cita leņķa skatu uz operas māju. Jāteic, ka labāks skats kā vakar. Labi redzams, cik operas nams ir ārpus dabīgās krasta kontūras. Operas mīlestība šeit tiešām milzīga - blakus botāniskajam dārzam tiek būvēta brīvdabas operas skatuve un arēna.
    Nu jā, vēders ir tas kungs visaugstākais, un tas liek manīt, ka esam piemirsuši par brokastīm. Nospriežam, ka viss ir ekonomiski izdevīgi - tagad mums būs brančs zivju tirgū.
    Tik labi organizēts zivju tirgus līdz šim nebija redzēts - stendi ar svaigiem vai arī šorīt ceptiem jūras produktiem, efektīva apkalpošana, ērti galdiņi uz piestātnes rampas, lielisks Austrālijas vīna stends kā papildinājums jūras produktiem. Īpaši jāuzteic norēķini ar bezkontakta maksājumu karti šeit - tā nav jāizlaiž no rokām, līdz ar to nav riska kartei iekrist slapjumā vai aplipt ar zvīņām. Mēs paņemam 12 mazās Klusā okeāna austeres, astoņkāju iesmu, garneļu un jūras ķemmīšu iesmu, pāris tīģergarneles un laša iesmu. Gluži par velti nav - kādi 80 AUD (60€). Interesanti, ka daudzi apmeklētāji pie visas pieejamās jūras bagātības klāt izvēlējās frī kartupeļus. Mēs lepni stāvam šim Rietumu marketinga uzvaras simbolam pāri.
    Šodienas īpašais piedāvājums - jūras ezis par 15 AUD. Jāņem! Ezis izrādās pilnīga proteīna bumba, kas vēderā negrib šķelties. Protams, ka šādā situācijā var līdzēt tikai Coca Cola (tomēr šī Rietumu marketinga ikona mūs pakļauj).
    Izmantojam savas velo iespējas un šķērsojam lielo Ostas tiltu, lai paskatītos Sidnejas panorāmu no attāluma. Pilnīgi neticami, ka 1932. gadā būvētajam tiltam ir 4 auto joslas, vilciena sliedes, velo josla un gājēju celiņš. Apbrīnojami efektīvi. Protams, ka no gājēju celiņa puses skats ir vissmukākais, un tilta sargs mums laipni atlauj stumt savus riteņus pa turieni. Braukt gan nedrīkst.
    Austrālijas modernās mākslas muzejs ir mūsu beidzamais šodienas objekts - tas atrodas pie pašas Sidnejas ostas, ieeja ir brīva, apmeklētāju sestdienas pēcpusdienā nav daudz, ekspozīcijas dažādām gaumēm. Skaisti un relaksējoši.
    Ar to arī dienas programma ir gandrīz galā, bet viena svarīga lieta vēl nejauši gadās - Kings Cross kvartālā ieejam Eko produktu lielveikalā, kur atrodam PUPU UZKODU plauktu. Viens no produktiem gan garšas, gan tehnoloģijas, gan arī marketinga filosofijas ziņā ir absolūti tuvs Pupuchiem, kā rezultātā vakars pārvēršas uzkodu marketinga diskusijā, kas kopā ar Austrālijas Cabernet pudeli attīstīstas radoši.
    Rīt lidosim uz Cairns - 2000 km uz ziemeļiem - vietu, kur sākas Lielais Barjerrifs.
    Read more

  • Day3

    Tikt līdz Sidnejai

    April 26 in Australia ⋅ ☀️ 28 °C

    Šoreiz pasaules elpu mēģināsim sajust Austrālijā, pāris nedēļas apceļojot tās austrumu krastu un pie reizes apmeklējot Zandiņas jaunatklātos radus, kuri mīt netālu no Brisbenas. Ceļojam šoreiz ar Zandiņu divatā.
    Laika cilvēkam ir dots maz, tāpēc esam izvēlējušies vistaisnāko iespējamo maršrutu Sidnejas sasniegšanai - ar Etihad Airways caur Abu Dhabi. Saskaņā ar sarakstu, tas aizņems precīzi 24 stundas. Svarīgi arī, ka atbalstam savējos, cik tālu vien iespējams - līdz Abu Dhabi mūs ved Air Baltic ar vienu no saviem jaunajiem Bombardieriem. Lai arī reiss ir savienots, tomēr servisi īsti savienoti nav. Etihad, piemēram, saka, ka varam bagāžā nodot pa koferim šajā ceļojumā, turpretim Air Baltic tā neuzskata. Mūs gan tas nesatrauc, jo esam ierobežojuši sevi mugursomas izmērā - tas vēlāk ceļojuma laikā dos milzīgas prieksrocības. Radiem pirms tam no Rīgas aizsūtījām paciņu.
    Abu Dhabi lidosta sajūsmina ar savu spēju apvienot arābu tradīcijas un stilu ar vēlmi un vajadzību pārdot Rietumu pasaules zīmolus visiem, kas “ievilkti” šajā globālā transporta mezglā.
    Esam izvēlējušies uzspēlēt spēlīti ar Etihad - norezervēju 2 vietas katru savā pusē ejai 39. rindā par 40€, spekulējot uz to, ka, ja reiss nebūs izpārdots, tad tik nepieprasītā rindā būs brīvas vietas blakus. (Es to saucu par Edvīna teoriju).
    Nekā nebija, reiss ir pilns. Spēlīte zaudēta. Toties blakus pilnīgi nejauši Etihad man iesēdinājis latviešu kungu no Rīgas, kurš brauc biznesa darīšanas. Viņš vismaz nav maksājis par iespēju sēdēt 39. rindā.
    Labā ziņa ir, ka no Abu Dhabi startējam precīzi pēc saraksta. Nekavējoties ievēroju, ka Etihad pasažieru monitorā nepārtraukti rāda attālumu līdz Mekkai - tas laikam kārtīgam musulmanim jāzina pat nakts vidū. Tagad rakstīšanā taisu pārtraukumu, turpināšu jau no Sidnejas.
    ..
    Un tagad jau no Sidnejas. 14 stundas lidmašīnā - tik daudz vēl nebija nācies sēdēt, dibeni liek par sevi manīt. Toteis šeit jau uzreiz viss patīk. “Shuttle buss”, kas maksā AUD 22 (€16) no lidostas ir ar ekskursijas elementiem, šoferis visu ko stāsta, neaizmirsdams arī lamāt valdību. Spēka mums nav vispār, tomēr nolemjam nomāt divriteņus un ar tiem doties ostas apskatē. Tiešām iespaidīga arhitektūra, vienīgi jāsaka, ka slavenā Sidnejas opera likās mazāk pievilcīga, nekā gaidīts, toties 1932. gadā uzslietais dzelzs tilts pārspēja visu.
    Šodienai pietiks rakstīt, jo spēki galā.
    Read more