Australijas Austrumkrasts

Tas dzīvnieks bija Oposums. Ap pulksten astoņiem vakarā sēžam pie sava kempinga galda, apkārt pilnīga tumsa, mēs, kā jau ierasts, bakstamies pa tabletēm, kurās arī bez interneta pieejas kaut kas vēl iekšā atrodams. Pēkšņi Zandiņa bļauj un lec vertikāli gaisā - kaut kas esot pieskāries pie pēdas. Pa to burzmu izlej arī vīna glāzi sev virsū, pie kam vīna jau tā ir ļoto maz. Mēģinu mierināt, ka varbūt pieskāros es, sliktākajā gadījumā kāda varde. Bet miera nav, jāmeklē tas vaininieks ar kabatas baterijas palīdzību.
Man par lielu pārsteigumu tāds arī atrodas - pāris metrus no mums ošņājas tāds balti pelēks kaķa izmēra radījums ar žurkveidīgu ģīmi, pie kam pilnīgi nereaģē uz uzbrēcieniem, lai lasās projām. Mūsu draugs ielien krūmos tikai tad, kad saprot, ka mūsu tuvumā nav nekādu pārtikas atlieku.
Tikai vēlāk noskaidrojam, ka tas ir oposums, kas Austrālijā ir tik pat izplatīts nevēlamais mājas viesis kā pie mums žurkas vai peles.
No rita dodamies projam no salas, lai paspētu līdz pēcpusdienai tikt uz 300 km attālo pilsētu Toowomba, kur dzīvo Zandiņas radi - vectēva brālēna dēls Džims un viņa pecnācēji. Lai cik muļkīgi tas nebūtu, vienīgais jēdzīgais veids kā nokļut Toowombā ir īrēt auto viena virziena braucienam, ko arī izdaram.
Toowomba aborigēnu valoda nozīmē “purvs”, tā atrodas 150 kilometrus iekšzemē un 600 metrus virs jūras līmeņa, tāpēc klimats tur ir citāds, daudz sausāks un vēsāks gaiss, nav vairs platlapu koku, ir tikai eikaliptu audzes. Pilsētā ir 250 tūkstoši iedzīvotāju, tā radusies, attīstoties lauksaimniecibai un tās produktu pārstrādei.
Džims ir 70 gadus vecs izbijis kara lidotājs un aviācijas speciālists, kurš joprojām ir aktīvs instruktors aviācijas skolā. Kopā ar kundzi Sjū viņi nesen nopirkuši māju “Palm Lake resort” ciematiņā, kas patiesība ir “dzīvesstila ciemats cilvēkiem virs 50”. Par visu šeit ir padomāts - skaista ainava, baseini, sporta zāles, tenisa korti, boulings, kinoteātris un pat šūšanas un galdnieku darbnīcas. Viss sterili un glīti. Pieprasījums ir ļoti liels, attīstītājs būvē jau trešo kārtu. Nospriežam, ka šadi ciemati ir ļoti perspektīva lieta bagātās valstīs.
Nedaudz ciniski, ka blakus tiek būvēts vecu cilvēku aprūpes centrs - viss kā pa konveijeri: dzīvo savā glītajā namiņā, un kad vairs nejaudā pakustēt, tevi pārstumj pāri ielai, un tavu mājiņu ar bērnu atļauju pardod citam.
Džimam ar Sjū gan par to vēl nav jādomā - viņi ir jautri un enerģiski, atrodas dzimtas centrā, rīko pusdienas un vakariņas, plāno ceļojumus. Džims noteikti grib redzēt brivā dabā Āfrikas ziloni un degunradzi. Degunradži viņam īpaši patīk, māju rotā 52 degunradža figūras.
Tā mēs pavadām gandrīz divas dienas Džima un Sjū aprūpēti, vakariņojam ar viņu bērnu ģimenēm un ļoti interesanti pavadām laiku.
Noslegumā nolemjam ēst kopīgas brokastis kafejnīcā kurā strādā mūsu draugu 16 gadīgie mazdēli - dvīņi Džordans un Makss. Puikas nedaudz kautrējas mūs visus, ieskaitot savu mammu un vecvecākus, apkalpodami, staigā viegli piesarkuši un nedaudz lepni. Tā arī jautrā atmosfērā mūsu vizīte pie radiem noslēdzas ar kopīgu fotografēšanos pie kafejnīcas vārtiem.
Džims un Sjū mūs ar savu auto aizved uz Brisbenas lidostu, ienāk līdzi pavadīt līdz pat izlidošanas zālei, un paliek pie loga, mādami ar rokām, līdz mēs izzūdam skatienam.
Pēcpusdienā ierodamies Sidnejā, kur esam rezervējuši viesnīcu sev zināmajā Kings Cross kvartālā, lai Zandiņa varētu vēlreiz apmeklēt savu iecienīto eko veikalu, kas piedāva plašu pupu kraukšķu klāstu. Jānopērk līdzņemšanai un izpētei visi iespējamie paraugi.Read more