Delikteses

Naktsmiers glaunajā viesnīcā bija mazāk kvalitatīvs kā Skūlijā, jo gaiss bija par sausu, matracis par mīkstu, un lāča arī tuvumā nebija. Likam esam pieraduši atrasties tuvāk dabai.
Šodien mums pievienojas Kaspars, kurš ierodas no Rīgas, lai plīdzētu Raimondam ar nākamajām grupām. Kasparu uzņemam Smithers lidostā, un uzreiz daudz no viņa mācāmies. Viens no pirmajiem Kaspara jutājumiem ir: “Kur var nopirkt Zaļo?”, t.i. marihuānu, jo tās lietošana Kanādā ir atļauta. Kaspars paskatās uz mums visiem pēc kārtas un saka, ka tas ir ļoti praktiski, jo, atšķirībā no alus, Zaļais nedzen lietotāju naktī čurāt. Mēs paraustām plecus un piekrītam. Taisnības labad gan jāsaka, ka Kaspars Zaļo nenopirka.
Nākamā pietura ir Kitwanga, kur uzņemam Didzi, kurš veiksmīgi pēc 2 dienu individuāla brauciena pa upi ir mums noķēris 2 lašus un foreli. Didža, laivas un mantu uzkrāmēšana aizņem pāris stundas, kuru laikā es kā atzīts tartara meistars sagriežu foreli tartara masā.
Tagad mūsu ceļš ved uz ziemeļiem, un pēc kādas stundas daba kļūst izteikti arktiska - sūnas, krūmi, koki apauguši ar ķērpjiem. Mūsu nākamā pietura ir zivju “lektuve” pāri ūdenskritumam, kas atgādina vimbu lidošanu Ventas rumbā. Interesanti, ka šeit 1906. gadā iveidots pirmais zivju ceļš uz augšu pa upi gar ūdenskritumu, bet naivās zivis joprojām turpina censties pārvarēt rumbu lēkšus. Mūsu vērošanas laikā gan neviens lasis klinti neuzvarēja, visi atkrita atpakaļ. Tomēr centība ir atzinības vērta.
Nolemjam nakti aivadīt kempingā pie Mezadine ezera, kur mūsu vakarēšanā atkal saduras divas zivju gtvošanas skolas: uz pannas cepamā un grilējamā. Uzvar panna, un Raimonds visiem uzcep abus lašus, no kuriem viens ir Koho sugas, bet otrs - Sakai. Došos arī es testēt abus gardumus.Leia mais