Reset search
British Columbia
  • Ainars Ozols
August 2022

British Columbia

Ceļojam ar Raimondu Dombrovski un viņa dzelteno autobusu Read more
FollowInsightsCalendarShareShareBucket list
Newest first
  • Trip start
    August 3, 2022
    Ainars OzolsBritish ColumbiaAinars Ozols

    Iepazīšanās

    August 4, 2022 in Canada ⋅ ☁️ 16 °C

    Sveiki, esam klāt.
    Šis ceļojums būs nedaudz citāds, jo, šoreiz nevis paļausimies uz savu ceļojumu plānošanas meistarību, bet izmantosim, mūsuprāt, Latvija populārā Vanagkalna saimnieka Raimonda Dombrovska atbalstu.
    Kopa ar nešķiramajiem draugiem Viesturu un Lidiju plānojam šķērsot Kanādas rietumu daļu no Edmontonas līdz pat Aļaskas pussalai, rūpejoties par sevi un Raimonda dzelteno autobusu, kas parbūvēts no ASV skolas busa par dzīvojamo māju.
    Atlidojām līdz Edmontonai veiksmīgi, varu visiem ieteikt Polijas aviokompaniju LOT. Bez kavēšanās atnāca pat bagāža, neskatoties uz nestandarta izmeriem un situāciju avio nozarē.
    Raimonds mūs sagaida lepns savā dzeltenajā busā, kas nu jau aplīmēts ar Latvijas identifikācijas zīmēm, karogu un bildītēm. Arī “Pupuchi” uzlīme tūdaļ tām bildītēm pievienosies, tà somā nepacietīgi gaida savu kārtu.
    Kauns teikt, bet nekavejoties dodamies uz alkohola veikalu, nopirkt alu pašpatēriņam un vīnu ciemakukulim, jo dosimies viesos pie Ntalas un viņas ģimenes. Ntala ir amerikāņu biatloniste, kuru Raimonds pirms 35 gadiem kā perspektīvu jaunieti trenējis lieliem sasniegumiem. Pašlaik Ntala ar ģimeni apsaimnieko fermu Lamādā, Albertas provincē, un kas tik viss viņas fermā nav… To tūdaļ redzēsim.
    Tikšanās ir ļoti jauka un emocionāla, jo Raimonds un Ntala nav tikušies kopš 1988. gada. Uzreiz satiekam visus: Natlas ģimeni, 4 zirgus, 2 suņus, 2 kaķus. Vēl fermā esot viena vista, bet to mums nerāda. Pa virsu visai šai lauksaimniecības aktivitatei gimene vada biatlona klubu “Trakā ķēve” (Crazy mare), kurā trenējas jaunie sportisti.
    Esam sajūsmā par tik tipisku “country life style” modeli, ko redzam un izbaudām šeit. Ģimene rudenī dodas medībās ar izjādi uz kalniem, vasarā okeānā ķer lašus un mencas, tādējādi nodrošina sevi ar veselīgu pārtiku visam gadam. Smejamies, ka dzīvniekiem izredžu izsprukt ir maz, jo Ntala un Kevins ir bijušie pasaules top 30 biatlonisti, kuri joprojām uztur stingru roku un ātras kājas.
    Vakariņās mums pasniedz pašu kūpinātu lasi un griletus kupātus.
    Oi, gandrīz aizmirsu piebilst, ka Viesturs nekavejoties secina, ka fermas darbību nepdraud kurmji, jo nevienu kurmja rakumu teritorija neredz. Tas, protams, labi izskaidro, kāpēc saimniekošanas modelis ir veiksmīgs.
    Kevins man ar lepnumu izstāsta visu par savu ar grilu, kas man tagad liekas kā Michelin restorāna cienīgs instruments. Pašlaik domāju, ka uz vecumu tādu noteikti iegādāšos, sevišķi tāpēc, ka tam ir kūpināšanas funkcija, pateicoties koka granulu kurināmajam materiālam. Vismaz nebūs jādedzina Krievijas gāze.
    Ar prieku izmantojam piedāvājumu izmazgāt kādu drēbju gabalu, jo, ceļojot busā, šādu iespēju nesolas būt daudz. Svarīgi ir arī, ka noturamies nomodā līdz 10iem vakarā, lai gulēšana notiktu pa nakti, izvairoties no laika starpības postošā efekta. Jā, un mums notiek arī “gultasvietu izloze”, jo dzeltenaja karietē ir izbūvēts viens atsevišķs buduārs. Smalkā guļa uz pirmo nedēļu tiek Neimaņiem. Lai kaut kā kompensētu šo rūgtumu, mēs ar Zandiņu tiekam pie vienas nakts tiesībām gulēt Ntalas un Kevina mājā viesu guļamistabā.
    Ar labu nakti!    Read more

    See translation
  • Ainars OzolsBritish ColumbiaAinars Ozols
    111

    Canadian Rockies

    August 5, 2022 in Canada ⋅ ⛅ 14 °C

    No rīta atklājas nelaime - suns pa nakti nograuzis Raimonda ādas sandalei siksniņu. Tas izrādas svarīgi, jo Raimondam par katru lietu ir stāsts. Šī sandale, piemeram, iegadāta Gvatemalas tirgū par 3 dolāriem, toties nes zīmolu, kas ir licis Raimonda vērtbai celties Latvijas kultūras ministres acīs. Saistītais lēmums ir negrozāms - turpināt valkāt sandali bez siksniņas.
    Atvadīšanās no Ntalas un ģimenes ir ilga un sirsnīga. Var pilnīgi just, ka Lidijas nepacietīgās asinis jau tiecas triekties pa kalniem, bet visam savs laiks.
    Es pa to laiku spēlēju futbolu ar abiem suņiem, tie, liekas, ir gatavi skriet pēc bumbas neskaitaāmas reizes.
    Šodien būs jasaprot, kā notiks sadzīve autobusā, ieskaitot ēšanu un gulēšanu. Sākums ir ļoti cerīgs, jo kilometri ripo ātri, tuvojoties Rocky kalniem. Raimonds apsola bonusa punktu tam, kurš pirmais ieraudzīs kalnus, un tad ātri pats arī pirmais tos ierauga. Nolemjam, ka par šito triku punktus nepiešķir.
    Vakarpusē nonākam Jasper nacionālajā parkā pie alus brūža, ko atzīstam par labu vietu naktsmieram. Buss pārvēršas par dormitoriju, kas liekas gana ērta. Vienīgais signāls nemierīgai naktij ir brūža alus bāra apmeklējums īsi pirms tumsas iestāšanās.

    Tā kā satura publicēšanas iespēju nav, esmu nolēmis apvienot divu dienu piedzīvojumus vienā rakstā, ko nosūtīšu jums pie pirmās iespējas.

    Naktī stipri lija, un busa jumts grabēja kā bungas, tomēr slapjums neatturēja gulētājus no vairākkārtējas izkāpšanas alus spiediena dēļ. Starp city, Raimonds mums iemacīja, ka mūsu transporta līdzekļa sugai ASV ir īpašs nosaukums - “schooly”. Tā arī uz priekšu sauksim mūsu verķi.
    Ap brokastu laiku lietus pārstāj, un ir pilnīgi skaidrs, ka jākāpj beidzot kalnā. Te, pie karstajiem avotiem atrodas viena no skaistākajām Jasperas parka takām, kāpums ap 700 metru - no 1300 līdz 2000 metriem virs jūras līmeņa. Neimaņi ir ļoti nocietušies un aizdrāžas kalnā kā plēsti. Viesturs ir negaidīti ātrs par spīti savai tauriņu ķērāja cepurei. Saprotam, no kurienes radies teiciens “neskati vīru no cepures”. Drīzāk viņs jāskata “no Lidijas”. Katrā ziņā, sanāk gleznaina 3 stundu pastaiga, kuras laikā Raimonds aplīmējis Skūliju ar jaunām uzlīmēm, ieskaitot “Pupuchi”.
    Ja šādi turpināsies, Skūlija dzeltenā krāsa drīz nebūs atrodama, tas būs raibākais Skūlijs pasaulē.
    Tālākais plāns ir doties uz Moraine ezeru, kurā labā laika atspoguļojas 12 kalnu virsotnes. Plāns ir tāds, ka jāsasniedz ezers šovakar, lai rīt var agrā rītā tos virsotņu atspulgus netraucēti apskatīt.
    Canadian Rockies jeb Kanādas Klinšu kalni izkatas daudz savādāk nekā Eiropas Alpi - kalnu grēdas ir masīvākas, no kalniem plūstošās upes ir ļoti platas un stipras, bet uz klintīm augošās egles tievas kā sveces. Piemērotas Ziemassvētku svinēšanai vienistabas dzīvoklī. Klintis parsvarā ir baltā krāsā kā no kvarca smiltīm taisītas.
    Pati Jasperas pilsēta gan stipri atgādina Šveices kalnu kūrortu ar viesnīcām, kafejnīcām un veikaliem. Neimaņi to izmanto un dodas nopirkt zobu birstes, jo iepriekšējās palikušas pie Ntalas.
    Jaunās zobu birstes ir ļoti īpašas, piemerotas Kanādas klimatam un arī ēdiena ķīmiskajam sastāvam.
    Turpinu rakstīt pašā vakarā ar dienas beigu aktualitātēm. Visskaistākais ceļš pasaulē ir posms no Jasperas līdz slēpošanas kūrortam Lake Louis - neskaitāmi ledāji, upes ezeri tādā apjomā, ka beigās jau slinkums kāpt ārā no Skūlija, lai tos aplūkotu.
    Dienas beigās dalīti notikumi. Šerifs mūs padzen no upmalas stāvvietas, kur jau bijām ierīkojušies, un mēs, lamādami šerifu, dodamies uz garlaicīgo kempinga vietu, kura nekam nederot. Beigās jau derēja tīri labi.
    Un noslēgumā laba ziņa - pie Ntalas atstātais Neimaņu kosmētikas maks atrodas Skūlijā uz plaukta, līdz ar to ir divas liekas zobu birstes uz visiem tagad.    Read more

    See translation
  • Ainars OzolsBritish ColumbiaAinars Ozols

    Lake Louise

    August 6, 2022 in Canada ⋅ ☀️ 9 °C

    Ja kas notiek, nekad nevar zināt, vai tas uz labu, vai sliktu. Šorīt atrodam tādu brokastu vietu, ka labāku laikam nevar vēlēties - pie zila, rīta miglā kūpoša kalnu ezera, kas “barojas” no kūstošā ledāja ūdens. Pilnīgi droši, ka, ja šerifs mūs vakar nebūtu padzinis no iecerētās naktvietas, brokastis notiktu citur.
    Mēs ar Zandiņu, liekot lietā savu vissezonas dīķī iešanas rūdījumu, ar prieku paveicam rīta peldi, un diena var sākties.
    Skaistais ceļš uz Kanadas smalkāko ziemas kūrortu Lake Louis turpinās, un mēs nonākam pie paša Lūisa ezera, milzīgas Fairmont 5 zvaigžņu viesnīcas piebrauktuvē. Pārliecināmies, ka numurs viesnīcā maksā 1000 kanādas dolārus (750 EUR) par nakti, un brīvu vietu nav. Labi vien, ka nav, jo citadi būtu jāsaka, ka neesam gatavi maksāt prasīto un drusku jākaunas.
    Ap pulksten deviņiem no rīta viss ap ezeru liecina, ka notiks kāds milzīgs masu pasākums - ja nu ne olimpiskās spēles, tad vismaz pirmās formulas sacīkstes. Uz visiem ceļiem stāv satiksmes reguletāji, ir saliktas barjeras un savilktas lentas. Tikai vēlāk saprotam, ka kūrorts gatavojas sestdienas pastaigu mīļotāju uzlidojumam. Labi, ka mēs paspējam tikt pa priekšu masām un uzkāpt pa taku uz platformu, no kuras redzami 6 kūstoši ledāji, kas ir tiešām skaisti. Atpakaļ nākšana jau atgādina došanos pretī no Prāta Vētras koncerta nākošai tautas plūsmai. Kanādiešu plūsma dodas baudīt Lake Louise skatus.
    Gods kam gods, ezers tiešām izcili skaists, fonā redzama Fairmont viesnīca un pasaules kausa slepošanas nobrauciena trases.
    Lai arī šajā pikniku kultūrā sabiedriskā ēdināšana nav visai attīstīta, atrodam cienījamu pusdienu restorānu ar aukstu alu un bagātu ēdienkarti. Oficiants mums stāsta, ka Lake Louis kūrorts, iespējams, ir dārgākā vieta pasaulē, kur tualetes apmeklējums var maksāt pat 25 dolārus. To gan mēs nepārbaudījam, vien es biju iesprucis tās Fairmont viesnīcas labierīcībās, kur kabīnē telefona nolikšanai atradu sarkankoka plauktiņu. Tiešām ērti.
    Esam pārkarsuši savā kalnu pastaigā, tāpēc vairs neko lielu neplānojam uz šo vakaru. Tik vien kā sevis un veļas mazgāšanu Golden pilsētas kempingā un vieglas vakariņas svaigā gaisā.    Read more

    See translation
  • Ainars OzolsBritish ColumbiaAinars Ozols

    Golden propane

    August 7, 2022 in Canada ⋅ 🌙 22 °C

    Rīts sākas pilsētā ar verenu nosaukumu - Golden.
    Jūtu, ka ar rakstīšanu būs grūti, jo dienas gaitā esmu saņēmis virkni norādijumu un ieteikumu par to, kas jāpiemin rakstu darbā.
    Vispirms sākšu ar nelielu grupas dinamikas aprakstu, jo kopā ceļojam jau piecas dienas. Viesturs, piemēram, pirmajā dienā pieteicās par tādu, kurš neko nedarīs, bet nu jau divas reizes ir cepis dārzeņus. Raimonds pret mums ir ļoti tolerants, toties daudz nervu šūnu tērē, menedžējot savus komandas biedrus, kas ir vēl tikai ceļa jūtīs uz Kanādu. Lidija, savukārt, mēģina vēl kādu no mums iesaistīt celojuma plānošanā un vadībā, bet pārāk daudz atbalsta pagaidām nesaņem, Zandiņa beigās apņemas mēģināt, bet ātri atlaiž grožus. Par sevi neko neteikšu, jo pats jau savu lomu nejūt.
    Šodienas mērķis ir pieveikt vēl vienu skaistu kalnu taku, un tad pietuvoties Kamloops pilsētai, kur rīt jāsatiek makšķerēšanas meistars Didzis. Taču pirms tam ir jāuzpilda mūsu Skūlijs, kurš iet uz propāna gazes. Propāna tirgus šeit nav parāk attīstīts, cena par litru svārstās no 1 līdz 2 Kanādas dolāriem par litru, pie kam daži cisternu īpašnieki izvēlas brīvdienās nestrādāt. Pēc īsas braukāšanas un klusas lamāšanās izdodas uzpildīties par 1,2 dolāriem litrā, ko Raimonds atzīst par pieņemamu risinājumu.
    Dodamies ceļā uz Kamloops pusi, un pēc kādasstundas atrodam kāroto staigāšanas ieleju.
    Interesanti, ka taku sākumpunktā atrodama tāfele, uz kuras rakstīts, kur un cikos redzēts grizli lācis, vakar reģistrēti 6 šādi gadījumi. Izvēlamies maršrutu Avalanche cross, un sākam kāpt. Mūsu kāpiens vainagojas ar peldi dzidrā un aukstā kalnu upītē kādā pasakainā meža oāzē, kur neviens mūs netraucē, izskatās tas viss kā Ēdenes darzā. Tikko pelde noslēgusies, mums virsū uzskrien citi staigātāji, kurus nemaz negaidām. Bet viss labi, jo bikses jau kājās.
    Raimonds tikmēr lejā jau atkal uzlabojis Skūliju: ir dažas jaunas uzlīmes, pie tualetes durvīm pēc Lidijas ieteikuma piestiprināts busa vadītāja atpakaļskata spogulis. Interesani, kā tagad veidosies atpakaļskats.
    Ceļā uz Kamploops laižamaies lejā no kalniem un iebraucam milzīgā karstumā, kuru grūti izturēt.
    Pēc pailgas mīcīšanās ap naktsvietas izvēli, iebraucam kempingā pie ezera, uz kuru Raimondam acīmredzami riebjas skatīties, jo patiesībā tā ir kemperu pilsēta, kurā tūkstoš dažādu ar auto velkamu būdiņu sarindotas cita pie citas. Pilsētiņas vārtus sargā indiāņu meitene, kura, Raimondaprāt, grib mūs - bālģīmjus- kārtīgi apslaukt. Katrā ziņā, beigās esam samaksājuši 81 dolāru par vietu zem gobas, netālu no peldvietas un labierīcibām, bet bez wi-fi.
    Vakariņodami novērtējam, ka kemperu pilsētiņā patiešām notiek pilsētas dzīve, iemītnieki ar golfa mašīnīti un citiem miniverķiem dodas cits pie cita ciemos, vietām notiek jau tāda skaļāka uzdzīve. Mums viss labi, ejam pie miera.    Read more

    See translation
  • Ainars OzolsBritish ColumbiaAinars Ozols

    Didzis

    August 8, 2022 in Canada ⋅ ⛅ 18 °C

    Rīts sākas kā Taizemes kūrortā - silta sule, rīta pelde zilā ūdenī un lēna pasēdēšna pie brokastu galda. Šādu laiskumu varam atļauties, jo līdz Kamloops palikuši tikai 100 kilometri, un Didzis tur iebrauks pulksten 12.30. Patiesībā jūtam nenovēršamu karstumu tuvojmies, jo Kamloops atrodas stipri zemākā apvidū un vēl nedaudz uz dienvidiem.
    Didzis ierodas 13.15, un mēs lielu dienas daļu arī pa karsto pilsētu nobakstāmies, iepirkdami pārtiku, alu, un citas ikdienā vajadzīgas lietas.
    Rimonds uzticīgs sev - sameklējis pilsētā cienījamu kundzi Petiju, ar kuras ģimeni pirms 30 gadiem braucis pa kādu no upēm. Ar ar Petiju un viņas meitu kopā pusdienojam vietējā bārā. Šīs pusdienas mums beidzas ar dalītām jūtām, jo Raimonds ar Petiju ir nolēmuši, ka mēs noteikti brauksim trīs dienas pa upi, un nolēmuši arī, pa kuru upi. Sākam morāli nobriest tādam piedzīvojumam.
    Didzis, izrādās, mūsu busu Skūliju nemaz nav dzīvē redzējis, tāpēc zinātkāri pēta
    un izjautā visus par tā īpašībām un arī kārtības noteikumiem salonā, beigās atzīst par derīgu esam.
    Viss, ceļš uz ziemeļiem var sākties. Pāris stundas braucam augšup, ārā no karstuma pekles, līdz atrodam “provinces parka kempingu”, kas ir hierarhiski līmeni zem “nacionālā parka”. Šeit valda atšķirīga kultūra - apmešanās vietas ierīkotas mežā pie ezera, katrai kompānijai ir sava klusa vietiņa ar koka galdu. Katrā ziņā, atpūtnieku atbildības sajūta ir augstā līmenī - nav neviena papīrīša vai kāda cita atkrituma, kas liecinātu par iepriekšējo apmeklētāju pvadīto laiku šeit.
    Raimonds un Didzis ir tik apzinīgi, ka ar grūtībām izlūdzamies atļauju tīrīt zobus ezerā. To izmēģinu diezgan jocīgā veidā - stāvot līdz ceļiem ūdenī. Jauna veida piedzīvojums.
    Pie vakariņu galda iet vaļā spriešana par to, kā tad brauksim ar tām laivām, vai jāņem vīns līdzi, kur gulēsim, ar ko segsimies, kurš brauks laivā ar Raimondu, bet kurš ar Didzi. Labi, ka vēl pāris dienas atlikušas domāšanai, jo uz upes jau nu laikam neviens mums domāt neļaus.
    Tuvojas pilnmēness, kas rada lielisku ainu, spīdēdams virs ezera. Ceru, ka Lidijai būs kāds īpši izdevies foto, ko pievienot aprakstam.
    Par pilnmēness ietekmi uz mūsu grupas dinamiku rkstīšu nakamajās relīzēs.    Read more

    See translation
  • Ainars OzolsBritish ColumbiaAinars Ozols

    Uz upi caur propāna medībām

    August 10, 2022 in Canada ⋅ ⛅ 22 °C

    Šoreiz atkal stāsts par divām dienām, jo vakardiena izvērtās par garu pārbraucienu ar Skūliju uz ziemeļiem pretī īstajai British Columbia dabai. Vizuāli šeit ir pilnīgie ziemeļi, taču pēc kartes šī
    vkardienas brauciena beigas atrodamies pmēram Viļņas līmenī pēc platuma grādiem. Tuvakajā laikā sasniegsim Rīgas platuma grādus, kas šajā kontinentā rāda pavisam citu klimatu.
    Jāpiezīmē arī, ka esam sasnieguši augstu vakariņu dizaina līmeni. Bildē pievērsiet uzmanību, ka ir iegādātas vīna glāzes, pirms tam dzērām vīnu no kafijas krūzītēm, kas deva vīnam maigu kafijas pēcgaršu.
    Šis rīts sākas pilnīgi savādāk - Raimonds pēkšņi ir kļuvis stingrs, skaļā balsī izbļauj laivošanas instrukcijas un necieš neklausīšnos. Saprotam, ka te joki būs mazi.
    No instrukcijas pagidām atceros 2 punktus: NEKAVĒJOTIES dari, ko tev liek un nekādā gdījumā neizkrīti no laivas. Ar pirmo paredzu problēmas, ar otro vajadzētu būt ok. Tad jau redzēs.
    Dodamies ceļā uz Smithers ciemu, ko tūrisma buklets lepni dēvē par “Pasaules klases kanoe iesākumu”. Mums ar Zandiņu kā laivošnas analfabētiem iesākt ar pasaules klasi sķiet īsts pagodinājums.
    Pmazām veidojas milzīgs spiediens uz Didzi, kuram obligāti būs jānoķer mums ēdiens. Mēģinām viņu iedvesmot, pētot visas tūrisma žurnālos un bukletos attēlotās zivis un skaļi izsakot savas vēlmes ēdienkartei. Didzis pagaidām izskatās par saviem spēkiem pārliecināts. Domāju, ka drosības pēc tomēr kāda desa arī būtu jānopērk.
    Laivošanas plāns izstiepies uz 3-4 dienām, kas šķiet daudz, ņemot vērā, ka laivot mums nebija plānots vispār, tatad esm vienkārši ievilkti lamatās.
    Mūsu piedzivojums nebūtu pilnīgs, ja atkal nebūtu jānododas propāna medībām. Šur un tur ir par dārgu, bet lētajā vietā ventīlis vienkārši neņem to gāzi pretim. Tad nu atkal ir jālamājas.
    Citādi līdz Smithers ceļš ir diezgan vienmuļš, un esam priecīgi, ka ap pēcpusdienu esam klāt, un arī propāns plūst Skūlija bākā iekšā. Vēl neliels brauciens uz rietumiem pa šoseju, un galamērķis ir sasniegts.
    Didzis mums izstāsta, kas tagad būs, proti, 2-3 stundas krāmēsimies laivošanai, Raimonds satraukti skraidīs, bet mēs, nemākuļi, maisīsimies pa kājam. Tad 15 minūtes brauksim pa upi, pēc kam uzreiz kāpsim ārā un ierīkosim nakts nometni.
    Pirms kāpšanas laivā publicēšu šo, un, ja kas atsķirsies no Didža prognozētā, par to vēstīšu nākmajā relīzē.    Read more

    See translation
  • Ainars OzolsBritish ColumbiaAinars Ozols

    Bulkley river

    August 11, 2022 in Canada ⋅ ☁️ 22 °C

    Viss notika nedaudz citādi nekā vakar biju aprkstījis. Vispirms jau jāpiemin iespaidīgais nobruciens lejup pie upes. Tas ceļš noteikti nebija domāts mūsu Skūlijam, drīzak gan tradicionālajiem amerikāņu pick-up džipiem. Skūlijs stenēdams un šūpodamies kaut kā noklunkurēja lejā, un krāmēšanās varēja sākties.
    Novirze no iecerētā izrādījās tāda, ka braukt pa upi vakarā nesākām, tik ierīkojām nometni tā, it kā tikko būtu braukuši ar laivām.
    Rīts ir saulains, bet dzestrs. Steigas nekādas nav, ēdam upmalas brokatis, pēc tam dodos Raimondam līdzi uzbraukt augšā līdz civilizācijai Skūliju, jo man ir cerība uzfilmēt neatkārtojamus augšupbraucamos kadrus. Uzbraukšana izrādījās mierīgāka nekā gaidīts,, lai arī no malas tas izskatījās vareni. Acīmredzami, tik liels un dzeltens transporta līdzeklis pa šo kalnu augšup nebija vēl braucis.
    Uz upes viss bija kā Dieva svētīts - silta saule, vieglas krācītes, prasmīgi stūrmaņi. Pie strautiņu ietekām stājamies makšķerēt, jo Didzis ir atbildīgs, bet Viesturs - cerību pilns.
    Līdz pēcpusdienai mūsu rīcībā ir 8 foreles, un par vakariņām nav bēdu. Uz pēcpusdienu saule kļūst nežēlīgi karsta, un ap pieciem stājamies malā tādā līcī, par kuru skaistāks nav iedomājams. Šī gan izsktās īsta lāču vieta, un pretlāču aerosolus turam pa rokai. Jā, starp citu, no rīta pirms izbraukšanas viens melnais lācis bija atnācis nomazgāties tikai kādus 100 metrus no mums. Līdz ar to esam spratuši, ka tā lāču lieta jāņem nopietni.
    Mērena gaisa tempertūra vakarā noturas tikai kādu pustundu, uzreiz pēc tam to nomaina drēgns vēsums, kas liek mums iedzert sarkanvīnu un tisīties pie miera.    Read more

    See translation
  • Ainars OzolsBritish ColumbiaAinars Ozols

    Normāls četrinieks

    August 12, 2022 in Canada ⋅ ⛅ 29 °C

    Lācis uz mūsu nometni naktī nebija atnācis, lai arī vakar vakarā visu gatavojām viņa vizītei. Vislielākais strīds bija par to, kur noglabāt masālīto foreli, jo negantnieks to varot saost no jūdzes attāluma. Raimonds kategoriski noraida priekšlikumu glabāt zivi laivā, jo lācis tad saskrāpēšot laivu strēmelēs. Nolēmām nolikt foreli pie ugunskura, jo lācis no uguns baidoties.
    No rīta lāča pēdas neatrodm, un forele pie Raimonda ceptajām pankūkām labi garšo pašiem.
    Abi laivošanas meistari gan šorīt tādi klusāki staigā, aiz kā saprotam, ka ir pamatotas bažas par upes sarežģitību tālākajā posmā.
    Didzis pacietīgi skaidro, kā jānovieto kājas airēšanas laikā un redzam arī, ka viņš slepus pārbauda, vai ir arī pašam kur pieturēties. Raimonds savukārt visu laiku ir nedaudz neapmierināts par to, kā airi ieguļas duļļos.
    Taisnības labad jāsaka, ka šodienas krāces ir daudzkārt ātrākas un braukšanai sarežģītākas par vakarējām. Upe tek cauri klinšu kanjoniem, kur tā saspiežas, kļūdama šaura un krācoša. Bail gan nav, jo pilnīgi uzticamies saviem meistariem. Didzis ir stiprs, bet Rimonds ir viltīgs. Katram savs stils, bet rezultāts pārliecinošs abiem. Beigās redzams liels atvieglojums abiem vaigā, un mums arī pulss normalizējas. Raimonds saka: “Droši sakiet visiem, ka izbraucāt normalu četrinieku”. Tas cilvēku valodā laikam nozīmē ceturtās kategorijas upi. Pavisam esot piecas kategorijas, sestā tik priekš trakajiem.
    Finišējam ap četriem pēcpusdienā. Raimonds paņem glabšanas vesti un airi, lai dotos uz ceļu stopēt mašīnas braukšanai pēc Skūlija, no kura esam attālinājušies kādus 40 kilometrus. Veste un airis esot regālijas, kas stopētāja paņemšanas varbūtību palielinot vairākas reizes. Tā arī ir - pēc stundas Raimonds jau sūta foto, kurā redzams pie Skūlija ar divām indiāņu izcelsmes pavadonēm.
    Mēs tikmēr esam uznesuši visu mantību, ieskaitot laivas, pa stāvo krastu augšup, bet pilnu gandarījumu nesaņemam, jo secinu, ka pārtikas kastē palikuši tikai četri mazie aliņi.
    Kalnos sāk rūkt pērkons, un mēs sākam spriest, kurš ieradīsies pirmais - negaiss vai Raimonds ar Skūliju. Abi ierodas reizē, līdz ar to grūžam mantas busā pa galvu, pa kaklu.
    Negaisa dēļ zivju šovakar nebūs, ēdīsim ceptas vistas, kad pārstās līt.    Read more

    See translation
  • Ainars OzolsBritish ColumbiaAinars Ozols

    Hudson bay mountain

    August 14, 2022 in Canada ⋅ ⛅ 21 °C

    Rakstu atkal par 2 dienām, jo vakar bija īsta pārejas diena starp upes un sauszemes aktivitātēm. Krāmēšanās ilga kādas 3 stundas, kuru laikā Didzis mainīja savas domas, paņēma zilo laivu un aizbrauca tālāk pa Bulkley upi pretī lašiem. Laikam viņš nevarēja vairs izturēt lašu nenoķeršanu un cerēja, ka no okeāna viņam pretī peld kāds rijīgu zivju bars.
    Mēs pārējie mierīgu garu pastaigājām pa Hazeltonas pilsētiņu, kur norisinājās Pionieru jeb pirmatklājēju svētki. Tur bija nedaudz tirgus, nedaudz sporta, un uz koncertu riktējās vietējā rokgrupa. Viss bija diezgan naivi un mīlīgi, pamanījām, ka ielās ir daudz bērnu, vairums no kuriem indiāņu izcelsmes.
    Pašā vakarā stipra lietus pavadībā iestūrējām kempingā, kur pirms naktsmiera saņēmām Didža ziņu ar pievienotu divu lielu lašu foto. Man liekas, ka Viesturam drusku skauž.
    Šorīt lieli sauszemes plāni - uzkāpt Hudson bay kalnā, kur var ielūkoties veca vulkāna krāterī un redzēt tur lagūnu. Skūlijam ilgais un stāvais augšupceļš liekas kā ceturtās kategorijas upe, rūc tas dobji un arī jūtami šūpojas. Kd ceļam gals klāt, ejam tālāk pa akmeņainu taku. Mūsu sauszemes aktivitātei pievienojas arī Raimonds, pats atzīdams, ka staigāšana pa kalniem viņam ir liels retums.
    Pats krāteris atrodas apmēram 1900 metru augstumā, un lagūna ir tiešām jauka. Turpat, tikai nedaudz augstāk atrodas sniega klājums, no kura lagūnā ietek kūstoša sniega barots strautiņš.
    Kamēr tur staigājam, mākoņi izretojas, un plašā ainava sāk pavērties. Nospriezam, ka sauszemes operācija ir izdevusies.
    Šovakar mums plānota atgriešanās pie civilizācijas - vakariņas restorānā un nakts viesnīcā. Kā jau modernos laikos pienākas, jāpaveic visas plānotās augšup- un lejupielādes, kad tiekam pie viesnīcas wifi.
    Vēl interesanti, ka varam izmantot arī viesnīcas laundromātu veļas mazgāšanai, tik vajag iegādāt pulveri un samainīt sīknaudu. Mzgāšana maksā 1,25 Kanādas dolārus, bet žāvēšana tikai dolāru. Rīt staigāsim tīrās drēbēs.    Read more

    See translation
  • Ainars OzolsBritish ColumbiaAinars Ozols

    Delikteses

    August 15, 2022 in Canada ⋅ ⛅ 18 °C

    Naktsmiers glaunajā viesnīcā bija mazāk kvalitatīvs kā Skūlijā, jo gaiss bija par sausu, matracis par mīkstu, un lāča arī tuvumā nebija. Likam esam pieraduši atrasties tuvāk dabai.
    Šodien mums pievienojas Kaspars, kurš ierodas no Rīgas, lai plīdzētu Raimondam ar nākamajām grupām. Kasparu uzņemam Smithers lidostā, un uzreiz daudz no viņa mācāmies. Viens no pirmajiem Kaspara jutājumiem ir: “Kur var nopirkt Zaļo?”, t.i. marihuānu, jo tās lietošana Kanādā ir atļauta. Kaspars paskatās uz mums visiem pēc kārtas un saka, ka tas ir ļoti praktiski, jo, atšķirībā no alus, Zaļais nedzen lietotāju naktī čurāt. Mēs paraustām plecus un piekrītam. Taisnības labad gan jāsaka, ka Kaspars Zaļo nenopirka.
    Nākamā pietura ir Kitwanga, kur uzņemam Didzi, kurš veiksmīgi pēc 2 dienu individuāla brauciena pa upi ir mums noķēris 2 lašus un foreli. Didža, laivas un mantu uzkrāmēšana aizņem pāris stundas, kuru laikā es kā atzīts tartara meistars sagriežu foreli tartara masā.
    Tagad mūsu ceļš ved uz ziemeļiem, un pēc kādas stundas daba kļūst izteikti arktiska - sūnas, krūmi, koki apauguši ar ķērpjiem. Mūsu nākamā pietura ir zivju “lektuve” pāri ūdenskritumam, kas atgādina vimbu lidošanu Ventas rumbā. Interesanti, ka šeit 1906. gadā iveidots pirmais zivju ceļš uz augšu pa upi gar ūdenskritumu, bet naivās zivis joprojām turpina censties pārvarēt rumbu lēkšus. Mūsu vērošanas laikā gan neviens lasis klinti neuzvarēja, visi atkrita atpakaļ. Tomēr centība ir atzinības vērta.
    Nolemjam nakti aivadīt kempingā pie Mezadine ezera, kur mūsu vakarēšanā atkal saduras divas zivju gtvošanas skolas: uz pannas cepamā un grilējamā. Uzvar panna, un Raimonds visiem uzcep abus lašus, no kuriem viens ir Koho sugas, bet otrs - Sakai. Došos arī es testēt abus gardumus.    Read more

    See translation
  • Ainars OzolsBritish ColumbiaAinars Ozols

    60 minūtes ASV

    August 16, 2022 in Canada ⋅ ⛅ 17 °C

    Ja mēs būtu Kremļa propagandas algotņi, tad šī būtu mūsu Lielā diena. Mēs pilnīgi droši tad varētu teikt, ka bijām ASV, un tur valda pilnīgs sabrukums un atpalicība. Bet par to pēc brīža.
    No rīta strauji uzsākam kustību uz Stjuartas (Stewart) pilsētu, kas atrodas pašos Kanādas rietumos, varētu teikt, ka pie okeāna, bet patiesībā kādus 100 km gara fjorda galā. Līdz Stjuartai ceļš mūs atkal pieradina pie ūdenskritumiem un ledājiem tā, ka beigās jau slinkums galvu grozīt. Raimonds un Didzis mums nemitīgi norāda uz globālās sasilšanas redzamo efektu - visi ledāji pēdējo gadu laikā kļuvuši krietni mazāki.
    Stjuarta izrādās vēl nesen bijusi apmeklētājiem bagāta vieta, par to liecina kādi pieci bankrotējuši restorāni, u kuru durvīm urakstīts “For sale”, kā arī 2 alkohola veikali.
    Lai piekļūtu okeāna ūdenim fjordā, jāšķērso ASV robeža caur robežas kontrolpunktu, kas ierīkots tikai Kanādas pusē. ASV dienesti neliekas par šo robežpāreju ne ziņas.
    Izrādas, ka tālāka ceļa ASV teritorijā caur šo vietu nav, tik vien kā iekļūšana ciematā ar nosaukumu Hyder. Tur redzam pāris desmitus auto vraku, kādas padsmit mājas, pāris bankrotējušu veikalu, vienu kiosku, kurā tante tirgo “fish&chips” un dažus kuģīšu vrakus. Ā, un viens lācis lūrèja no krūmiem. Mēs savu pieredzi nedaudz vispārinam un secinām, ka “bijām ASV, un tur viss iet uz postu”.
    Patiesībā Haidera ir bijusi plaukstoša zelta ieguves vieta pirms 100 gadiem, bet līdz COVIDam vēl kaut kā turējusies uz tūristu rēķina.
    Aizejot līdz fjordam, iespaids mainās par 180 grādiem, jo dabas spēks un skaistums pārspēj visu.
    Atgriežoties Kanādā, robežsargs mums stingri izprasa, kur bijām un ko pirkām, lai arī pats mūs pirms stundas draudzīgi izlaida no Kanādas. Godīgi atzīstam, ka nopirkām divas uzlīmes ar Aļaskas simboliku.
    Nakts mums pienāk Stikine upes krastā, kur Raimondam daudz atmiņu par 2005. gadā uzņemto dokumentālo filmu “Stuck in Stikine”, kurā latvju laivinieki sastopas ar ekstrēmiem laika apstākļiem un iesalst upes ledū. Šo filmu interesenti var atrast Youtube vietnē.
    Tālākais ceļš ved uz ziemeļiem, nākamā pietura - Dease lake.    Read more

    See translation
  • Ainars OzolsBritish ColumbiaAinars Ozols

    Jukona

    August 18, 2022 in Canada ⋅ ☀️ 15 °C

    Tagad mums pārbraucieni gari, un internets parādās pavisam reti, tāpēc atkal rakstu par divām dienām.
    Vakar no rīta pirmais uzdevums bija nogādāt Didzi un Kasparu pie upes, pa kuru viņi divvientulībā dosies lejup 17 dienu garumā - līdz 2. septembrim. Visa tā krāmēšanās aizņēma stundas četras, kuru laikā tika sapakota pārtika, obligātais aprīkojums un palīgierīces. Man atmiņā palika 1,75 litri Kanādas viskija un Fiskars firmas mačete savvaļas augu un dzīvnieku kapāšanai. Atvadījāmies kā no dēliem, kuri dodas pasaulē laimi meklēt. Kas zina, vai vēl satiksim…
    Tad sakās lielais pārbrauciens, kura rezultātā izbraucām no British Columbia un iekļuvām Jukonas teritorijā. Jukona ir īstā 19. gadsimta zelta drudža vieta, un vēl šodien pabraucam garām zelta skalošanas karjeram. Kaut kur slepeni pie upēm esot joprojām sastopamas nelegālās zelta skalotuves, kur cilvēki slepus un nomaļus uztur sapni kļūt pēkšņi bagātiem. Lai arī visas pazīmes liecina, ka esam tālu ziemeļos, pēc kartes pārliecinos, ka esam Tallinas platuma grādos, tā ka teorijā esam pazīstamā vidē.
    Raimonds ļoti gribēja aizvest mūs līdz Karstajiem avotiem, lai arī tas prasīja pārvarēt liekus 200 kilometrus. Bija tā vērts, jo sēravoti izrādījās unikālā vietā - purva vidū, aprīkoti ar koka laipām un dabīgu agu ieskauti. Vienā no baseiniem cilvēkam ieeja noliegta, jo tur dzīvo viens tāds mazs saldūdens gliemezis, kas palicis viens pats visā pasaulē. Ta ņu mēs visi viņu lolojām un saudzējām.
    Šorīt vēlreiz peldamies siltajos sēravotos, un tad dodamies uz rietumiem okeāna virzienā. Mani piemeklē lielā iespēja stūrēt Skūliju visas dienas garumā, ko ar prieku izmantoju. Jūtos kā īsts autobusa šoferis, pretīm braucošie īstie skolas autobusu šoferi mani sveicina. Sirdī iezogas neliels lepnums.
    Watson Lake pieturas punktā ir pieejams internets, kā rezultātā pavadām tur divas stundas. Tad izdomājam, ka rīt gribēsim uz Skagway ciemu, kas atrodas ASV teritorijā. Tamdēļ dodamies vēlreiz pie interneta, lai aizpildītu ASV imigrācijas formu. Tas nenākas viegli, jo jāatbild uz daudz jautājumiem, ieskaitot sen mirušo vecāku vārdu norādīšanu. To, vai mūsu ierašanās apstiprināta, uzzināsim vēlāk, kad nākamreiz tiksim pie interneta.
    Pēcpusdienā mūsu ceļš ved tālāk uz rietumiem cauri milzīgiem mežu masīviem, kur vietumis redzamas ugunsgrēku pēdas. Pat ja ugunsgrēks noticis pirms 10 gadiem, tā sekas joprojām labi redzamas, apdegušajiem egļu stumbeņiem slienoties debesīs. Turpinām ceļu, piestādami pie pārtikas veikala ar lepnu uzrakstu “Grocery store”. Tik knapu sortimentu gan redzēt nav nācies - divu veidu čipsi, košļenes, aukstumplauktā iebērti gurķi, un tas arī viss. Iepirkšanās nesanāk.
    Turpinām ceļu, līdz atrodam naktsvietu kempingā pie Teslinas ezera. Šovakar ar galvām iet diezgan traki: Viesturam pazuduši vizuļi, kā arī zem gultas kājas iespiedusies kurpes šņore, odu kūpināmais izdedzina caurumu mazgājamajā galdiņā un arī bukletu maisiņā.
    Viss, beidzu rakstīt. Ja vēl kas jautrs šovakar notiks, to aprakstīšu rīt.    Read more

    See translation
  • Ainars OzolsBritish ColumbiaAinars Ozols
    1

    Otra reize ASV

    August 20, 2022 in the United States ⋅ ☁️ 15 °C

    Skagway apmeklējums ir mūsu otrais mēģinājums iebraukt ASV Aļaskas štata teritorijā, bet šoreiz tas jau daudz nopietnāk, jo priekšā īsts robežpostenis. Līdz ar to mums tiek veikta īsta dokumentu pārbaude, robežsargs iekāpj Skūlijā un atņem mums visas 24 olas un beidzamo avokado. Desu un alu atstāj mūsu rīcībā.
    Skagway ir Klondaikas vārti, vismaz tā šo vietu pārdod tūristiem. Pilsētiņa atrodas fjorda galā, un, atšķirībā no iepriekš apmeklētās Hyder, šeit bieži piestāj kruīza kuģi. Līdz ar to Skagway ir dzīva un skaista, Holivudas filmu cienīgām fasādem un izkārtnēm rotāta. Vēlāk atklājam, ka dzīves ritms šeit pilnībā pielāgots prāmju grafikam. Pus stundu pirms prāmja atiešanas visi veikali un restorāni aizveras, un veikalnieks stāsta, ka, ja ienāk mazais prāmis, tad atveras tikai lētie veikali. Zelta un pulksteņu tirgotavas vaļā netiek vērtas, jo nerentējas. Statistika un pieredze stāv pāri indivīda vajadzībām.
    Zelta drudža laikā pa fjordu šeit tvaikonis ieveda laimes mekletājus, kuri devās pāri sniegotajiem kalniem uz Klondaiku. Lai izvairītos no masveida bada, Kanādas valdība bija noteikusi, ka katram zelta meklētājam ir pienākums uzrādīt pārtikas krājumus vienam gadam, līdz ar to bagāžas minimālais svars bija apmēram tonna. Varu tikai iedomāties, kā katrs vīrs vilka šo tonu smago kravu pāri kalniem.
    Bija arī otrs ceļs uz Klondaiku - no Sietlas ar upes tvaikoni, bet tas bija ilgāks un dārgāks, tapēc Skagway variants kļuva par populārāko.
    No mūsu skatpunkta vertīgākā ir kalnu ainava - tieši tāda, kādu esam redzējuši Aļaskas skatu kartiņās. Vairākkārt stājamies iepriecināt sevi un fotografēt melnos kalnus un zilos ūdeņus.
    Mūsu kultūras programma satur arīdzan krabja ēšanu ostas restorānā, kurš pārpildīts ar viesiem, neskatoties uz to, ka kruīza prāmis jau izbraucis. Kemperu ceļotāji ir ieradušies pietiekamā skaitā, lai ēdinātājiem darba netrūktu.
    Vēl, protams, seko neiztrūkstošās propāna medības, kas šoreiz vainagojas ar autocisternas piebraukšanu pie Skūlija. Pilnu tvertni gan nepildam, jo Aļaskas propāna cena par 30 procentiem pārsniedz Jukonā pieejamo.
    Tālāk ceļš mums ved atpakaļ Kanādas teritorijā, un drīz ierodamies Whitehorse, kas ir mūsu atpakaļ lidošanas sākumpunkts. Apskatām arī Jukonas upes kanjonu tieši virs Whitehorse. Kanjona upes krāces slavenas ar to, ka zeltrači tur bieži slīkuši kopā ar visu mantību, tāpēc Whitehorse iedzīvotaji izveidojuši zirgu tramvaja līniju, piedāvājot droši pārvarēt bīstamo vietu pa sauszemi. Cena - 25 dolāri. Varu tikai iedomāties, ka 1900.gadā 25 dolāri bija milzu nauda.
    Šovakar pēc ilgstošanas nakšņošanas Skūlijā atgriežamies viesnīcu gultās, lai rīt dotos uz lidostu.    Read more

    See translation
  • Ainars OzolsBritish ColumbiaAinars Ozols

    Pagrieziens uz mājām

    August 21, 2022 in Canada ⋅ ⛅ 25 °C

    Whitehorse patiešām izskatās pēc pilsētas, un kā nu ne - tā ir galvaspilsēta Jukonas apgabalam, kas, pateicoties savam ģeogrāfiskajam izmēram, izvēlējies saukli “Larger than life”. Pati Jukonas upe vien ir 4000 km gara.
    Mūsu ceļojuma interesantākā daļa strauji tuvojas beigām. Esam jau izkrāmējuši mantas no Skūlija, un tas paliek plašs un kārtīgs. Saprotams, ka mums ir daudz ļoti vērtīgu ieteikumu par to, kādi uzlabojumi veicami dizainā un interjerā. Katrā ziņā, Skūlija labajā sānā ir atvēlēta vieta uzlīmējamām bildēm no mūsu ceļojuma. Uzlīmes gan vēl jāizgatavo un jāatsūta uz Kanādu. Noslēdzam arī ilgstošo diskusiju, kā lietojams zīmols “Komforts”. Līdz šim, Raimonds laivotājiem bija allaž atgādinājis, ka pirmajā vietā drošība, pēc tam komforts. Šis koncepts ne līdz galam saskan ar Lidijas redzējumu par “Komforta” vietu zem Saules. Man liekas, ka beigās viņi vienojās, ka drošība paliek pirmajā vietā, bet “komforts - vienmēr”. Man gan palika sajūta, ka šī spēle vēl nav izspēlēta līdz galam.
    Par Pupučiem viss skaidrs - tie ir gan priekšā, gan aizmugurē.
    Tā nu ar visiem komentāriem un laba vēlējumiem atstājam Raimondu, kurš pavadīs kādas 5 dienas vientulībā, līdz Whitehorse sāks ierasties Nahanni upes braucēji. Par Didzi un Kasparu neko nezinām, jo viņu upe atrodas ārpus sakariem, taču esam pārliecināti, ka viņiem sokas lieliski.
    Mūsu turpmākās gaitas ved uz Toronto, kur pavadīsim pāris dienas, lai iepazītu urbāno atmosfēru Kanādas hokeja, finanšu un radošās attīstības centrā.
    Ar šo domāju beigt savu ceļojuma aprakstu, jo pilsētas ainas attēlot man ne pārāk padodas.
    Paldies visiem, kas lasīja un piedzīvoja Kanādu kopa ar mums. Jums sūta sveicienus arī visi 6 lāči, kurus mums izdevās satikt, kā arī lielais bizoņu bars, kas ganījās ceļmalā.    Read more

    See translation
    Trip end
    August 25, 2022
  • 2025© FindPenguins
  • Home
  • About us
  • Group Tracking
  • Press
  • Terms
  • Privacy Policy & Cookies
  • Help Center
  • Legal notice