Jukona

Tagad mums pārbraucieni gari, un internets parādās pavisam reti, tāpēc atkal rakstu par divām dienām.
Vakar no rīta pirmais uzdevums bija nogādāt Didzi un Kasparu pie upes, pa kuru viņi divvientulībā dosies lejup 17 dienu garumā - līdz 2. septembrim. Visa tā krāmēšanās aizņēma stundas četras, kuru laikā tika sapakota pārtika, obligātais aprīkojums un palīgierīces. Man atmiņā palika 1,75 litri Kanādas viskija un Fiskars firmas mačete savvaļas augu un dzīvnieku kapāšanai. Atvadījāmies kā no dēliem, kuri dodas pasaulē laimi meklēt. Kas zina, vai vēl satiksim…
Tad sakās lielais pārbrauciens, kura rezultātā izbraucām no British Columbia un iekļuvām Jukonas teritorijā. Jukona ir īstā 19. gadsimta zelta drudža vieta, un vēl šodien pabraucam garām zelta skalošanas karjeram. Kaut kur slepeni pie upēm esot joprojām sastopamas nelegālās zelta skalotuves, kur cilvēki slepus un nomaļus uztur sapni kļūt pēkšņi bagātiem. Lai arī visas pazīmes liecina, ka esam tālu ziemeļos, pēc kartes pārliecinos, ka esam Tallinas platuma grādos, tā ka teorijā esam pazīstamā vidē.
Raimonds ļoti gribēja aizvest mūs līdz Karstajiem avotiem, lai arī tas prasīja pārvarēt liekus 200 kilometrus. Bija tā vērts, jo sēravoti izrādījās unikālā vietā - purva vidū, aprīkoti ar koka laipām un dabīgu agu ieskauti. Vienā no baseiniem cilvēkam ieeja noliegta, jo tur dzīvo viens tāds mazs saldūdens gliemezis, kas palicis viens pats visā pasaulē. Ta ņu mēs visi viņu lolojām un saudzējām.
Šorīt vēlreiz peldamies siltajos sēravotos, un tad dodamies uz rietumiem okeāna virzienā. Mani piemeklē lielā iespēja stūrēt Skūliju visas dienas garumā, ko ar prieku izmantoju. Jūtos kā īsts autobusa šoferis, pretīm braucošie īstie skolas autobusu šoferi mani sveicina. Sirdī iezogas neliels lepnums.
Watson Lake pieturas punktā ir pieejams internets, kā rezultātā pavadām tur divas stundas. Tad izdomājam, ka rīt gribēsim uz Skagway ciemu, kas atrodas ASV teritorijā. Tamdēļ dodamies vēlreiz pie interneta, lai aizpildītu ASV imigrācijas formu. Tas nenākas viegli, jo jāatbild uz daudz jautājumiem, ieskaitot sen mirušo vecāku vārdu norādīšanu. To, vai mūsu ierašanās apstiprināta, uzzināsim vēlāk, kad nākamreiz tiksim pie interneta.
Pēcpusdienā mūsu ceļš ved tālāk uz rietumiem cauri milzīgiem mežu masīviem, kur vietumis redzamas ugunsgrēku pēdas. Pat ja ugunsgrēks noticis pirms 10 gadiem, tā sekas joprojām labi redzamas, apdegušajiem egļu stumbeņiem slienoties debesīs. Turpinām ceļu, piestādami pie pārtikas veikala ar lepnu uzrakstu “Grocery store”. Tik knapu sortimentu gan redzēt nav nācies - divu veidu čipsi, košļenes, aukstumplauktā iebērti gurķi, un tas arī viss. Iepirkšanās nesanāk.
Turpinām ceļu, līdz atrodam naktsvietu kempingā pie Teslinas ezera. Šovakar ar galvām iet diezgan traki: Viesturam pazuduši vizuļi, kā arī zem gultas kājas iespiedusies kurpes šņore, odu kūpināmais izdedzina caurumu mazgājamajā galdiņā un arī bukletu maisiņā.
Viss, beidzu rakstīt. Ja vēl kas jautrs šovakar notiks, to aprakstīšu rīt.Read more