Otra reize ASV

Skagway apmeklējums ir mūsu otrais mēģinājums iebraukt ASV Aļaskas štata teritorijā, bet šoreiz tas jau daudz nopietnāk, jo priekšā īsts robežpostenis. Līdz ar to mums tiek veikta īsta dokumentu pārbaude, robežsargs iekāpj Skūlijā un atņem mums visas 24 olas un beidzamo avokado. Desu un alu atstāj mūsu rīcībā.
Skagway ir Klondaikas vārti, vismaz tā šo vietu pārdod tūristiem. Pilsētiņa atrodas fjorda galā, un, atšķirībā no iepriekš apmeklētās Hyder, šeit bieži piestāj kruīza kuģi. Līdz ar to Skagway ir dzīva un skaista, Holivudas filmu cienīgām fasādem un izkārtnēm rotāta. Vēlāk atklājam, ka dzīves ritms šeit pilnībā pielāgots prāmju grafikam. Pus stundu pirms prāmja atiešanas visi veikali un restorāni aizveras, un veikalnieks stāsta, ka, ja ienāk mazais prāmis, tad atveras tikai lētie veikali. Zelta un pulksteņu tirgotavas vaļā netiek vērtas, jo nerentējas. Statistika un pieredze stāv pāri indivīda vajadzībām.
Zelta drudža laikā pa fjordu šeit tvaikonis ieveda laimes mekletājus, kuri devās pāri sniegotajiem kalniem uz Klondaiku. Lai izvairītos no masveida bada, Kanādas valdība bija noteikusi, ka katram zelta meklētājam ir pienākums uzrādīt pārtikas krājumus vienam gadam, līdz ar to bagāžas minimālais svars bija apmēram tonna. Varu tikai iedomāties, kā katrs vīrs vilka šo tonu smago kravu pāri kalniem.
Bija arī otrs ceļs uz Klondaiku - no Sietlas ar upes tvaikoni, bet tas bija ilgāks un dārgāks, tapēc Skagway variants kļuva par populārāko.
No mūsu skatpunkta vertīgākā ir kalnu ainava - tieši tāda, kādu esam redzējuši Aļaskas skatu kartiņās. Vairākkārt stājamies iepriecināt sevi un fotografēt melnos kalnus un zilos ūdeņus.
Mūsu kultūras programma satur arīdzan krabja ēšanu ostas restorānā, kurš pārpildīts ar viesiem, neskatoties uz to, ka kruīza prāmis jau izbraucis. Kemperu ceļotāji ir ieradušies pietiekamā skaitā, lai ēdinātājiem darba netrūktu.
Vēl, protams, seko neiztrūkstošās propāna medības, kas šoreiz vainagojas ar autocisternas piebraukšanu pie Skūlija. Pilnu tvertni gan nepildam, jo Aļaskas propāna cena par 30 procentiem pārsniedz Jukonā pieejamo.
Tālāk ceļš mums ved atpakaļ Kanādas teritorijā, un drīz ierodamies Whitehorse, kas ir mūsu atpakaļ lidošanas sākumpunkts. Apskatām arī Jukonas upes kanjonu tieši virs Whitehorse. Kanjona upes krāces slavenas ar to, ka zeltrači tur bieži slīkuši kopā ar visu mantību, tāpēc Whitehorse iedzīvotaji izveidojuši zirgu tramvaja līniju, piedāvājot droši pārvarēt bīstamo vietu pa sauszemi. Cena - 25 dolāri. Varu tikai iedomāties, ka 1900.gadā 25 dolāri bija milzu nauda.
Šovakar pēc ilgstošanas nakšņošanas Skūlijā atgriežamies viesnīcu gultās, lai rīt dotos uz lidostu.Read more