Radio Lima un “fusion” gastronomija

Agrā bērnībā mums lauku mājā bija pagājušā gadsimta 50-to gadu izlaiduma radio “Sakta”, kuram uz radioviļņu skalas bija lasāmi pasaules galvaspilsētu nosaukumi. Skaidri arceros, ka bija tur rakstīts “Lima”, bet, saprotams, ka uz tās vietas uzgriežot bultiņu, nekas neskanēja. Kā man gribējās dzirdēt Limas radio! Kāpēc? Vienkārši tāpēc, ka tālu un eksotiski. Vēl šodien nav skaidrs, kāpēc Padmju cilvēks bija jākaitina ar Limas uzrakstu uz radioaparāta paneļa.
Limā ieradāmies vakar vēlā pēcpusdienā, un, gudri ceļotāji būdami, par spīti nogurumam aizmukām no “Taxi oficial” mafijas, kura, okupējusi lidostas priekšu, rāda kaut kādas apliecības un ved cilvēkus uz 10-15 km tālo Limu par 60 ASV dolāriem. Mēs aizbraucām ar parasto taksīti par 12. He-he. Un taksītī skanēja Limas radio - deju mūzika. Uzreiz jau kļuva labi.
Šodien metamies tālākā ceļā uz Arekipu, kura cīnās ar galvaspilsēu Limu par Peru gastronomijas kroni. Limas gastronomiskā ikona ir jūras zivju seviče, ko vakar jau paspējām notiesāt.
Arekipa, savukārt, ir slavena ar upes zivju seviči, un arī lepojas ar kalnu apvidiem raksturīgo lamas steiku, kā arī mazo žurkas izmēra cūciņu (guinea pig jeb cuya) cepeti.
Arekipa atrodas 2600 metrus virs jūras līmeņa, un esam izlēmuši to izmantot aklimatizācijai pirm došanās augstāk Bolīvijas virzienā. Visiespaidīgākais skats ir uz vulkānu El Misti un vulkānu puduri El Chachani, kuru pakājē pilsēta atrodas. Augstums vulkāniem ir ap 6000 metriem, tāpēc pat tik netālu no ekvatora tiem ir sniega cepures.
Jau Arekipas lidostā skaidri redzams, ka esam acīmredzami slaucami, jo lidmašīnā bijām vienīgie vizuāli eiropiešus atgādinošie eksemplāri. Nolemjam iespītēt visiem, un ejam no lidostas kājām uz tuvāko autobusu staciju. Laika mums daudz, pastaiga noder dibeniem, un skats uz vulkāniem paveras visa gājiena garumā. Pēc pāris kilometriem uzduramies putekļainai maģistrālei, uz kuras sastrēgumā stāv pulciņš minibusu. Sākumā mūsu gaita ir ātrāka par sastrēgumu, un mēs busiņus apdzenam. Saprotam gan, ka tā nebūs mūžīgi, tāpēc lecam vienā tādā, kurš sola mūs vest uz centru, iekšā.
Bija jau piemirsies, cik burvīgs ir tāds brauciens ar “iekšā rāvēja” klaigāšanu, konfekšu reklamētāja un tirgotāja muzikālo uzstāšanos un kolorītajiem pasažieriem.
Arekipas centrs izrādas tiešām koloniāli daiļš, daudzas ēkas glīti atjaunotas, un centrs mudž no dažādām ēstuvēm. Esam apmetušies viesnīcā Casa del Sol, kurai Booking.com vērtējums ir 9,4. Deviņi komats četri!!!
Un jocīgākais, ka mums pagaidām liekas, ka tas atbilst patiesībai. Numuru un apkalpošanas kvalitāte ir lieliska.
Vakaram jau norezervēts “fusion” stila restorāns (fusion stils ir vietējās un Eiropas gastronomijas mikslis super modernā veidā, kas radies Peru). Redzēsim, kā būs, bet pirms tam izstaigājam Santa Catalina klosteri, kas radīts jau 16. gadsmtā. Klosteris ir kā viduslaiku pilsēta, kurā, pateicoties nekaitīgajam klimatam, viss saglabajies nebojāts. Grūti saprast, kā te tik agri radās sieviešu klosteris, ja jau spāņu konkistadori tikai 16. gadsimta vidū šeit ienāca. Acīmredzot, kristietības tika virzīta šurp ļoti strauji, virzot šajā virzienā arī mūķenes.
Rīt turpināsim aklimatizāciju, meklējot vēl ko interesantu Arekipas apkārtnē.Read more