Kāzu ūdenskritums un karstā saule

Šorīt daži bija plānojuši celties uz saullēktu. Manā pieredzē šis nodoms liecina par to, ka ceļojums ir iegājis brieduma fāzē, ceļotāji ir atpūtušies un gatavi ieguldīt sevi jaunu iespaidu iegūšanā.
Es tādam ieguldījumam esmu par slinku, bet varu teikt godīgi, ka saule šodien ir spoža un karsta. Mūsu plāns ir aizbraukt uz kādus 7-8 kilometrus attālo ūdenskritumu, un tad nākt kājām gar upi atpakaļ. Tā arī darām. Pirmais secinājums: taksists saparatis, ka mūs jāslauc, cik var, jo noplēš kādus 15 Eiro, kas ir jau tuvu majās pierastajām cenām. Daudz tādu kā mēs šeit nav, tāpēc arī jāpaņem, kamēr esam.
Bijām gatavojušies uz džungļu mežonīgo skaistumu, bet atrodam tādu kā kāzu foto brīvdabas salonu ar skupltūrām, lapenēm, puķu dobēm utt. Pats ūdenskritums gan arī ir diezgan glīts, apmēram tāds, kas kalpojis par prototipu Disnejlendas parkos iebūvētajiem.
Parka apskate nav gara, sākam savu pārgājienu zem karstas saules, drīz nonākdami ceļu remonta zonā starp rīsu laukiem. Iedvesmojusies no redzētā, Lidija mums apsola rīt brokastu lekciju par rīskopības jautājumiem.
Tālāk ejam, turpinādami iepazīt vjetnamiešu dzīvesstilu. Katrā majā, piemēram, ir ruds suns, noteikti ir vismaz viens mopēds un viens vai vairāki šūpuļtīkli. Satiekam meitenītes sarkanos pionieru kaklautiņos, kuras brauc uz skolu ar elektromocīti. Vienā ciematiņā pie elektrības staba piestiprinātais rupors atskaņo vietējās radiostacijas saturu, tā mēs domājam. Varbūt arī ko citu.
Nebeidzam arī brīnīties par to, ko tik vien nevar pārvadāt ar mopēdu. Novērojam, ka pārvadāts tiek ēdamais, lopiem sapļauta zāle, ledus restorāniem, dzīvojamās istabas bufete, krāsas spaiņi, bambusa kārtis, lielgabarīta darbarīki, mājdzīvnieki un vēl šis tas.
Tā priecādamies par sadzīves ainiņām, nonākam līdz upmalai, kur Google mums sola zivju restorānu, kas arī drīz atrodas. Restorānā vietas kādiem 100 viesiem, bet mēs esam vienīgie. Kad palūdzam alu, mums uzreiz atnes kasti ar Tiger alus bundžām un noliek pie galda kājas. Tas laikam mūsu spēju novērtējums.
Alus iepriecināti, pa pusei apzinati, pa puse ne - pasūtām gliemežu kolekciju uzkodām, kas izrādās ļoti ēdami.
Kafiju nolemjam dzert vēl citā vietā, kur arkal esam vienīgie, lai gan vietas šeit 200 viesiem. Nez, kad viņi te nāk?
Vjetnamiešu kafija ar kondensēto pienu un ledu ir izcila, iesaku visiem pamēģināt!
Tā nu mēs te šodien caur cepšanos saulē un gastronomiskām izvirtībām baudām Vjetnamu pilnīgā izlaidībā, jo vakarā vēl plānojam doties uz sev jau zināmo nojumi jūras krastā ēst lielu zivi.Read more