Panama city

Šoreiz mūsu pārvadātājs atkal ir Turkish Airlines, kurš nu jau stabili pierāda sevi kā izdevīgāko tālajiem ceļojumiem no Rīgas. No Stambulas līdz Panamai lidmašīnā pavadām 16 stundas, kas ir mans salonā ilgsēdēšanas rekords, turklāt šoreiz tas nes sev līdzi 18. Novembra sagaidīšanu.
Garajā braucienā pieredzam dažas interesantas epizodes. Uzzinām, ka vienam no apkalpes locekļiem garšo Rīgas Balzams, savukārt aiz mums sēdošajiem bulgāriem izrādas svarīgi netikt uzskatītiem par krieviem. Jo tālāk no mājām un dziļāk globālajā mudžeklī, jo nacionālā identitāte izrādas svarīgāka. Lidojums beidzas ar skaļu pasažieru sacelšanos (sacelšanos no sēdekļuem, kad likts sēdēt), jo Panamas lidostā mums 90 minūtes pēc nolaišanās vèl nav ierādīti izkāpšanas vārti. Dumpis tiek bargi apspiests, līdz tiekam aicināti izkāpt.
Pirmais iespaids par Panamu ir kā par betona citadeli, jo nakts brauciens ir no viadukta uz viaduktu, apbraucot masīvas betona konstrukcijas.
No rīta viss jau šķiet smuki, jo esam Panama City koloniālās arhitektūras rajonā Casco Viejo, kur redzamas skaistas fasādes un atrodamas labas brokastu kafejnīcas. Žigli iekārtojamies brokastotavā ar ēnaini tropisku dārzu un spriežam, ka atkal labi dzīvojam, ko jūtamies pelnījuši.
Pēc brokastīm atgriežamies mājoklī, bet tur nevar izturēt karstumu, jo dēļ remontdarbiem atslēguši elektrïbu, un kondicionieri apstājušies. Nolemjam doties ar kājām uz Panamerikas tiltu, kas slejas pār slaveno Panamas kanālu. Kad esam jau gabalu nogājuši, mums pretī nāk policijas patruļa un vēlas ar mums uzsākt sarunu. Tās laikā uzzinām trīs lietas: šādā karstumā pastaigāties nav labi, šis rajons ir bīstams, un uz Panamerikas tilta gājējiem atrasties nav atļauts. Tā nu viss plāns čupā. Atrodam taksīti, kas mûs pārved pār tiltu uz Ķīniešu skatlaukumu. Nav zināms, kāpēc tas saucas ķīniešu vārdā, bet slaveno kanālu aplūkot var. Pa ceļam uzzinām, ka šodien gaidāma liela futbola spēlē starp Panamas un Kostarikas nacionālajām komandām. To visā pilsēta vakarā skatīsies. Panamai esot labas izredzes uzvarēt.
Kamēr pusdienojam, sauli aizēnojuši daži mākoņi, un mēs dodamies tālāk pastaigāties pa ostas promenādi, kur laikam tiešas briesmas staigātājiem nedraud. Vismaz policisti neko nesaka par bīstamību. Zandiņa tomēr pamana, ka pie zivju tirgus vārtiem sēdošajiem večiem biksēs ir gari naži. Vēl pēc brīža mums no mola puses uzglūn četri jenoti, kuri, kā vēlāk izrādās, grib fotografēties.
Panamas krastā līnija patiešām ir ļoti fotogēniska, par ko varat pārliecināties Zandiņas atlasītajās bildēs.
Tā noslēdzas mūsu pirmā Panamas dienā, rït dosimies tuvāk Barú vulkānam.Read more