Tuvāk vulkāniem

Esam nolēmuši no rītiem celties agri, lai nepazaudētu spēju doties agros pārgājienos, kad būsim tuvāk dabai. Šorīt agrais pārgājiens ir uz 400 metru attālo brokastu kafejnīcu, bet jau ar visu iedzīvi uz muguras, lai pēc tam dotos uz autoostu tālākam ceļam uz Boquete pilsētu Barú vulkāna pakājē. Sākam ar Uber taksometra testu. Šeit Uber pakalpojums ietver sevī PIN koda nosūtīšanu klientam, kuram tas jāuzrāda šoferim, lai nebūtu nekādu pārpratumu, kurš ir taksi izsaucis. Norēķins pēc brauciena notiek skaidrā naudā, par ko esmu darījis raizes šoferītim, jo sākumā nemaz netaisījos maksāt, domādams, ka Uber platforma pati tiks galā.
Autoosta šeit ir modernākā no visām Latīņamerikā redzētajām, autobuss atiet pēc 15 minūtēm, un biļešu serviss ir labs. Gribu vēl paspēt izņemt naudu no kāda no 5 vestibilā redzētajiem bankas automātiem, taču veiksmes man nav - pirmajt bankomātā izbeidzas naudā tieši manas transakcijas laikā, bet otrajā nauda beidzas vienu klientu pirms manis. Vairāk laika mēģināt nav, jo līdz autobusa atiešanai palikušas 4 minūtes.
Tā nu, apgādājušiea ar 3 vistas gaļas un 3 spinātu pīrādziņiem, dodamies 8 stundu garajā pārbraucienā, kurš, kā jau šai pasaules daļā ierasts, ilgst deviņas ar pusi stundas. Neskatoties uz kavēšanos, brauciena vidū neiztrūkst obligātā piestāšana ceļmalas ēstuvé uz 40 minūtēm, kuru laikā arī mēs, masu psihozes vadīti, apēdam uz trijiem divas ceptas vistas kājas. Kā noskaidrojās vēlāk, vistas kvalitāte ir bijusi pietiekami laba.
Vakarā mums vēl jāpārsēžas piepilsētas autobusā, lai tiktu līdz vulkāna pakājē novietotajai Boquete pilsētiņai. Puepilsētas autobusiem puemīt īpaša burvība, parasti tie ir izgreznoti un iztspsēti, salons bieži izskatās pēc buduāra. Tieši tā arī ir šajā gadījumā, kad piepilsētas pasažierus iepriecina skaļa vietējā šlāgermūzika, kas jaucas kopā ar mazo pasažieru brēkšanu. Man šī jezga ļoti patīk. Pa ceļam jau rezervējām naktsmājas pie Manuela,ar kuru kopš rezervēšanas brīža visu laiku jāsarakstās. Kad kavējamies veikalā, Manuels jau zvana - kur esam? Viņš ir sociāli aktīvs, un uzreiz man jautā, vai pazīstu Porziņģi. Laipnība ir laba lieta, bet bizness ir bizness - istabā laidīs tik, kad būs samaksāts. Tā nu es teku atpakaļ uz pa ceļam redzēto bankomātu, un lūdzos pie sevis, lai tas darbotos. Viss izdodas labi, un varam iegūt iespēju tikt savās istabās, kā arī sevi iepriecināt ar siltām garnelēm peruāņu restorānā, kam Manuels arī izīrē telpas.
Par mūsu iespējām tikt līdz Barú vulkāna krāterim Manuels ir skeptisks, jo esot vēl slapjā sezona, un kāpšana ļoti sarežģīta. Rīt skatīsim, ko varam sasniegt.Read more