Ceļš caur Mehiko

Šogad esam iecerējuši turpināt kolekcionēt vēl neapgūtās Latīņamerikas valstis. Dienaskārtībā nonākušas Nikaragva, kurā nedaudz ieskatījāmies pirms gada, Salvadora un, ja paspēsim, arī Gvatemala. Salvadorā esmu iecerējis izmēģināt Bitcoin tīkla dāvātās iespējas parasto patērētāju apkalpošanā, jo tur Bitcoin skaitoties kā otrā oficiālā valūta. Redzēsim, kā veiksies.

Šoreiz atkal braucam trijatā, kopā ar Zandiņu un Elīnu, jo dzīves pieredze rāda, ka ceļošanu ar ļoti augstu nenoteiktības pakāpi ģimenes ietvarā var paveikt visdrošāk.

Mūs pāri okeānam ved Aeromexico kompānija, kas izrādās ļoti patīkams variants. Pirmkārt, lidmašīna nav pilna, un varam izsēsties ērtāk, turklāt šis ir vidējā izmēra Boings, līdz ar to iekāpšana un izkāpšana sokas raiti. Otrkārt, Aeromexico pret klientiem izturas labvēlīgi – ļauj ieņemt brīvās sēdvietas, ielej dzērienu tik, cik klients vēlas, un tas ir patīkami.

Katrā gadījumā, līdz pirmajai pieturai Mexico City lidostai nonākam viegli un ērti, tomēr ir 3 naktī pēc vietējā laika, un galvas šķiet aizmiglotas ar ceļojuma nogurumu. Tā kā esmu rezervējis apartamentu 5 minūšu gājienā no lidostas (Mehiko tas ir iespējams, jo lidosta atrodas pilsētā iekšā), neņemsim taču taksi puskilometra braucienam.

Tomēr naktsmītnes atrašana nesokas tik viegli, jo apmaldamies autostāvvietā, pēc tam atgriežamies lidostas terminālī, tad pamaldamies nākamajā autostāvvietā. Kad prasām ceļu satiktajām amatpersonām, viņas neko jēdzīgu nevar pateikt. Vissaprātīgākā izrādās autostāvvietas tualetes apkopēja – viņa uzreiz pasaka, ka mēs esam 2. terminālī, bet mūsu naktsmītne jāmeklē pie 1. termināļa, kas, kā jau lielā lidostā pienākas, atrodas dažus kilometrus tālāk. Ar zināmām pūlēm atrodam starptermināļu autobusu, kas mūs nogādā pareizajā vietā.

Tā nu pēc 2 stundu vazāšanās ap lidostu, esam sasnieguši savu apartamentu, kas, kā izrādās, sasniedzams caur garāžu, uz kuras durvīm mirdz 3 lielas ebreju sešstarainās zvaigznes. Tā kā ir jau 5 no rīta, kamēr grabināmies ap atslēgām, iznāk kaimiņš apakšveļā, pārliecinās par mūsu labajiem nodomiem un novēl, lai Dievs mums palīdz.

Garāžā starp ārdurvīm un apartamentu stāv vecs Fords un izgreznota Ziemassvētku eglīte ar 3 rūķiem. Tos pasveicinām, un ejam iekšā, lai mēģinātu nedaudz atpūsties.

No rīta jūtam, ka esam ikdienas dzīves vidū, jo visapkārt kaut kas rīb, grab un zvana. Joprojām dulnām galvām atstājam mitekli, kā instruēts – durvis vaļā, atslēgas uz galda, un dodamies uz Mehiko centru – vispirms ar “collectivo” busiņu, tad ar metro. Kopš esmu iesaistījies Rīgas Satiksmē, mēģinu iegūt pieredzi jebkura veida sabiedriskajā transportā. Katrā ziņā, metro šeit ir ļoti ērts, moderns, un rodas iespaids, ka ar to pārvietojas cilvēki, kas sevi pieskaita pie vidusslāņa un “uz augšu”. Tātad, šeit metro ir prestiža lieta, lai arī brauciens maksā tikai 25 Eiro centus mūsu naudā.

Enerģijas nav daudz, tomēr nolemjam dienu piepildīt ar kultūru, apmeklējot Somaya muzeju, kuru mēs ar Zandiņu bijām jau redzējuši jau pirms 5 gadiem, taču tā apjoms ir tik liels un gleznotāju un skulptoru darbi tik bagātīgi, ka atkal esam pilni ar iespaidiem. Tomēr pati muzeja ēka, kas pelnīti tiek uzskatīta par modernās arhitektūras šedevru, šķiet kļuvusi mazāka, jo 5 gadu laikā tai blakus uzcelti pāris debesskrāpji, kas, manuprāt, to aizēno.

Ap pulksten sešiem vakarā liekas, ka visi cilvēki ir uz ielas. Viss čum un mudž tā, ka bez grūstīšanās paiet nav iespējams. Mums kā eiropiešiem tā šķiet neparasta vai vismaz aizmirsta lieta, ka vienkopus var būt tik daudz cilvēku, tomēr no drošības viedokļa neko aizdomīgu nesajūtam, neviens mūs neapdraud, vai vismaz to nejūtam.

Vakarpusē dodamies garšīgi paēst Meksikas gurmāņu restorānā ar augstiem reitingiem, tomēr secinām, ka dizainam un klientu pārsteigšanai šeit ir liela nozīme, tomēr ēdiens ir tikai uz “četri”. Cenu līmenis gan, salīdzinot ar Eiropas metropolēm, joprojām šeit ir samērīgs.

Pa mūsu vakariņošanas laiku ir kļuvis ļoti auksts, Mehiko augstkalnē šajā laikā nakts temperatūra ap plus 5 grādiem esot normāli, bet dabā “feels like mīnus 2”.

Pasūtam Uber taksīti uz rītdienas 6.00 no rīta, jo jau 8.40 lidosim uz Nikaragvas galvaspilsētu Managvu, kur pašlaik ir plus 32 grādi.Read more