Prāmis & lietus

Šorīt diena sākās plkst.04:30, jo jau 05:00 izbraucam, lai paspētu uz prāmi, jo turpmākās pāris naktis esam iecerējušas pavadīt citā salā - Siquijor, kurā esot skaistākās pludmales un gardākie augļi. Uz ostu mūs ved šoferītis Kevins, kuru jau iepazinām vakar, tādēļ, lai gan ir ļoti agrs rīts, šorīt sarunas raisās viegli un skaram arī dziļākās tēmas par laikapstākļiem un ģeogrāfiju. Pa ceļam Kevins izstāsta to, ka viņam ir divi bērni - 9 un 4 gadus veci un tas ir apzināts lēmums, jo daudzbērnu ģimeni, kas šeit ļoti izplatīti, viņš nevarētu uzturēt, jo bērniem vēlas nodrošinat labu dzīvi un izglītību. Filipīnās jebkāda izglītība ir maksas, uzdodam jautājumu par Kevina atalgojumu un viņš atbild, ka 200-300 pesso, mēs pārrēķinam eiro (4-4,50 eur) un saprotam, ka tā nevar būt, raisoties sarunai saprotam, ka atalgojumu viņš bija domājis dienai nevis mēnesim, jo mēnesis ir pārāk garš nogriezinis, viņi, filipīnieši dzīvojot no dienas uz dienu, noskaidrojām, ka Kevins ir nobažījies, jo rīsi, kas ir ģimenes pamatuzturs, esot palikuši dārgāki un to cena sastādot jau gandrīz 1 pesso kilogramā (0,015 eur), taču Kevins par dzīvi nesūkstās, viņš dara jebkuru darbu, lai nodrošinātu ģimeni. Mēs divās dienās esam Kevinu iepazinuši, viņš ir sirsnīgs, centīgs, uz katra stūra viņam ir draugi, ar kuriem visu var sarunāt - sākot no autostāvvietas un beidzot ar ūdeni un pērļu pārdevējiem. Sirsnīgās sarunās esam atbraukuši līdz ostai, šķiramies no Kevina kā ģimenes locekļa, atstājam viņam un ģimenei viesnīcas līdzi dotās brokastu omletes un iedodam labu dzeramnaudu, par ko viņa acis iezogas pateicības asaras.
Kāpjam uz prāmja, pacietīgi gaidām tā attiešanu, divu stundu vietā kuģojam četras, laiks ir vējains, lietains un arī ūdens virsma nav rāma, jūtu, ka mani šūpo. Prāmja tualetēs nav wc papīra, pie kā jau bijām pieraduši, taču ir vēl viena “inovācija”, šeit nav arī izlietnes roku nomazgāšanai. No Latvijas līdzi paņemtās dezficejošās mitrās salvetes šeit ir zelta vērtē, kā arī ir slavas uznāciens dezinficejošajam šķidrumam, kas lieti noder, lai notīrītu rokas vai krēslu. Pēc ierašanās Siquijor salā, izīrējam motorollerus, bailīgi kāpju virsū un stūrēju, šī ir mana pirmā pieredze pie stūres motorollerim, dodamies uz Kinamangan ūdenskrituma apskati, bija iespēja tajā uzrāpties un nolekt aptuveni no 10 metru augstuma, taču es to izvēlējos nedarīt, kā arī nelecu ar tarzāna virvi - paskatījos no malas un sapratu, ka šis šoreiz nav priekš manis. Tālāk devāmies iedzert vēsu augļu sulu uz vietējā veikala terases kopā ar iedzīvotājiem un devāmies peldēties okeānā, kas arī apmākušās dienā ir superīgi. Paēdām vakariņas turpat piektastē, sagaidījām saulrietu, kas starp mākoņiem bija redzams kā šaura oranža gaismas strēle un mūsu diena bija noslēgusies.Read more