Lio beach un garšu baudas

Šodienas pēcpusdienas plānā mums ir mērot garu ceļa gabalu aptuveni 6 stundas ar autobusu no El Nido uz Port Barton, pilsētiņu ar zvejniecības vēsturi, brauksim tajā pašā busiņā ar nu jau tradicionāli uz jumta sakrauto bagāžu. Ilgais brauciens pa līkumainajiem ceļiem nemaz mani nesajūsmina, tādēļ dienas pirmo daļu nolemjam laiskoties pludmalē. Izlasu atsauksmes vairākām tuvumā esošām pludmalēm un izvēlos Lio beach, lielisko skatu, komfortablo restorāniņu, pludmales krēslu, šūpoļu un estētiskā mola dēļ.
Paēdam brokastis, es izvēlos angļu brokastu versiju - olas, bekonu, pupiņas, tomātus, sēnes. Porcija ir tik liela, ka paņemam līdzi aptuveni pusi no porcijas.
Uz Lio beach mums ar draudzeni pievienojas vēl četri cilvēki un mana atbildība par pludmales izvēli kļūst nu jau jūtama, ļoti ceru, ka tā tiešām būs tāda, kā aprakstos, ko salasījos.
Draudzene atrod tuktuku, kas par aptuveni 2 EUR mūs sola aizvizināt uz 15 minūšu brauciena attālumā esošo pludmali. Šeit tuktuks ir savādāks kā citās salās, kur tas bija kā liels trīsritenis ar iespēju pasažieriem sēdēt aizmugurē. Šīs vietas īpatnība ir tāda, ka braucamrīka pamatā ir mopēds, kuram piemetināta tāda kā blakusvāģa konstrukcija ar jumtu, ir miniatūras sēdvietas pasažieriem, taču nav ne durvju, ne logu, tādēļ brauciena laikā noturēšanās transporta līdzeklī, ir katra paša pasažiera atbildība. Mēs nolemjam braukt trijatā un es sēžu ar muguru braukšanas virzienam un visu laiku ar roku turos pie konstrukcijas rāmja, lai kādā līkumā neizripotu ārā.
Ierodamies pludmalē un tā ir fantastiska - baltas smiltis, palmas, sauļošanās krēsli, restorāniņi, mols, viss, ko var vēlēties laiskai pusdienai pludmalē.
Aizeju uz molu, aizeju līdz pašam galam, kur mola konstrukcijas sastopas ar jūras dzelmi. Lai gan saule cepina ļoti intensīvi, ainava mani ir piesaistījusi. Brīdī, kad stāvu mola tālākajā punktā un veros tālumā, redzu sēžamies lidmašīnu pavisam netālu, dažus kilometrus no manis, izrādās, tuvumā ir El Nido lidosta. Skats no mola mazliet maģisks: molu apskalo zili zaļš ūdens un tālumā redzamas vien dažas mazas saliņas un klintis gluži kā no Avatara filmas. Mazliet rodas sajūta, kā stāvot uz pasaules malas.
Laiskojamies pludmalē, peldamies, fotogrāfejamies un runājam par dzīvi un stundas skrien nemanot. Ja pavisam drīz mums jādodas prom no šī paradīzes nostūra un jākāpj autobusā, taču pavisam noteikti vēlamies paēst. Atrodu perfektu vietiņu, kur ir svaigas austeres un baltvīns (!), šī ir pirmā vieta Filipīnās, kur iespējams iedzert baltvīnu, pārsvarā visur citur ir iespējams nobaudīt filpīniešu tradicionālo rumu un dažādus alus. Aprunājos ar austeru pārdevējiem par to svaigumu, jo tomēr pludmalē ir ļoti karsts un pirms tāla brauciena autobusā man negribētos iedzīvoties vēdera problēmās. Austeru pārdevēja mani pārliecina, ka tās ir svaigas, šorīt vestas krastā, kā arī šī šķirne esot gaļīga un garda. Riskējam un paņemam 12 austeres uz četriem, vienas austeres cena - 50 pesso, kas ir apmēram 70 EUR centi. Pārdevēja nav melojusi - austeres ir dievīgas, ātri izlemjam, ka ņemsim vēl un vīrietis mums atnes vēl 35 austeres. Šeit tās pasniedz nevis ar citronu kā Latvijā, bet svaigu kumkuvatu, kam ir mazliet saldeni skābi rūgta garša un tas lieliski papildina austeres. Mēs butu tās austeres ēduši vēl, bet grupasbiedrs saka, ka vairāk par 10 vienā reizē neesot labi, varot pārdozēt austerēs esošos mikroelementus, tādēļ paklausīgi pieturamies šim limitam. Es pasūtu arī grillētus astoņkāja taistekņus, ko atnes ar debešķīgiem apceptiem tumšajiem rīsiem un ķiploka pārsliņām.
Visi ar šo pludmali un ēdienu esam tik apmierināti, ka pilnīgi murrāt gribas, izpeldejušies, nosauļojušies, pavadījuši laiku lieliskā kompānijā, vēl tikai pilnai laimei pirms iesēšanās busiņā trūkst duša, jā, tās Filipīnu pludmalēs ir retums. Dodamies atpakaļ ar tādu pašu braucamrīku, kā atbraucām šurp, tas ātri līkumo cauri El Nido ieliņām un jau pēc 15 minūtēm esam izbraukšanas sākupunktā. No mūsu bijušās viesnīcas jau esam izrakstījušies un nav brīvu numuriņu, lai varētu izmantot dušu, taču milzīgs ir prieks, ka dabūjam iespēju ieiet blakus viesnīcas dārza dušiņā un vairs netraucē tas, ka dušā ir tikai aukstais ūdens, ģērbtuvei nav durvju un duša ir virs poda. Drīz esam visi nodušojušies un dodamies ceļā. Pēc aptuveni stundas brauciena apstājāmies, lai vērotu skaistu saulrietu. Pēc vairāku stundu braukšanas ar busiņu, sasniedzam Port Barton, ierodamies naktsmītnē piķa melnumā, pa ceļam uz savu numuriņu, pamanu ļoti skaisti ziedu, tad dodos gulēt un šī diena ir noslēgusiesRead more