Cavtata

- Šodien no paša rīta atbrauca mūsu rumaks uz 4 dienām - zils Opel Astra. Ātri sarakstam papīrus, kas jāsaraksta un braucam uz tuvējo Cavtatu. Maza pilsētiņa nepilnas pusstundas brauciena attālumā. Braukšana pa Horvātiju ir ļoti vienkārša izcilo ceļu kvalitātes un ceļu apzīmējumu dēļ, tomēr zināšanai uz priekšdienām kalnainiem apvidiem tomēr der iznomāt jaudīgāku auto. Zibenim tiešām grūti klājās ar serpentīniem...
- Aizbraukuši un noparkojušies mums ir aptuveni 3h brīvais laiks līdz dienas galvenajam notikumam - kayjaki pa līci. Pasākumā esam mēs, viens skotu pāris un divi vadītāji. Abi ļoti atraktīvi un jautri. Runā ļoti labi angliski. Pasākums izvērtās tiešām necerēti labs un aizraujošs. Aptuveni divu stundu garumā airējāmies pa līci uz mazām pludmalītēm un saliņām, kur citādi ļoti grūti vai pat neiespējami nokļūt. Aiz sajūsmas par iespēju lekt jūrā no mola aizmirsu, ka man telefons kabatā. Lai arī tas bija "back up" telefons, žēl paŗ pazaudētajām šodienas bildēm. Ūdens izskatās tik dzidrs, ka no mola skatoties lejā liekas, ka tur labi ja 2m dziļš, bet gids 100% apgalvo, ka esot vismaz 8m dziļums. Zaldātiņā ielecot ne tuvu neaizskāru grunti. Laikam jātic gidam.
- Pēc airēšanas visi noķērām uz vietas jūras ezi un apēdām. Izrādās, ka jūras ežus ir ārkārtīgi grūti pagatavot un tā skaitās baigā delikatese. Pēc garšas gan baigi nepateiksi.
- Vakarā man sāp rokas no airēšanas, Madarai nē. Man bildes ir aptuveni 4x mazāk nekā Madarai. Man liekas te ir redzama kaut kāda korelācija, kurš bildējis, kurš airējis.Read more