Ostrava

- Šodien plānā ogļu raktuves muzejs Landek park. It kā jau bija interesanti, ja neskaita, ka viss izņemot ekipējumu, bija fake. Tā arī īstās raktuvēs netikām. Nobraucām lejā "pazemē" ar liftu, kurā tumbiņās skanēja čīkstoša veca lifta imitācijas skaņa. Ekskursija bija gida pavadībā skaidrā un gaišā čehu valodā. Bija pieejams audio-gids angļu valodā, bet domājām, ka būs kādas norādes saprotamā valodā tāpat, tāpēc nepaņēmām. Neko darīt, sekojām grupiņai un skatījāmies uz butaforiskām raktuvēm. Ģirts izlikās, ka baigi saprot kaut ko no sadzirdētā. Tas izskatījās diezgan smieklīgi.
- Tomēr par dienas lielāko problēmu kļuva fakts, ka Čehijā 28. septembris ir kaut kāda svētku diena (pēc tam noskaidroju, ka tā ir St. Wenceslas Day, kad faktiski viss ir ciet), kad viss izņemot vienu lielveikalu bija slēgts. Kā var būt situācija, ka tādā zemē kā Čehija nav iespējams nopirkt pārtiku un tik nacionālu preci, kā alu. Jau samierinājušies ar bēdīgo likteni gājām uz mājpusi, kad zem tilta kaut kāda čigāna kioskā tomēr varēja šo to nopirkt.
- Lielveikalā BurgerKing'ā paēdām pusdienas. Līdz šim vienīgā vieta, kur esmu redzējis, ka fast-food komplektā dzēriena vietā var ņemt alu. Not bad.
- Šodien bija jābrauc Ģirtam. Lai arī braucamais bija salīdzinoši maz. Sajūsmu viņš par to pavisam noteikti neizrādīja.
- Tā arī neatraduši ko darīt šodien aizslēgtajā Ostravā dodamies mājās. No sākuma pa dažām Uno partijām. Tad meičām esot apnicis galda spēles spēlēt un viņas ar vinčiku ieiet otrajā istabā, kur arī paliek. Mēs pārslēdzamies uz Katanu.Läs mer