07. diena Pärnu-Jaagupi - Tori 33 km

Nakts nemierīga. Gulēt ejot ieslēdzu sildītāju, dēļ kā pamodos divpadsmitos, jo bija kļuvis par siltu. Arī neskaitāmas domas jaucās pa galvu, meklējot risinājumu situācijai, kurā, pašam negribot, biju nonācis. Galu galā pamodos agri un laiku nevilcinot posos ceļam.
Šodienai tik daudz nezināmā, bet katrs nākamais pakārtots iepriekšējam. Nu, labi, pacentīšos paskaidrot. Vienu vārdu sakot, vakar man ieteica beigt savu Camino pa Igauniju. Iemesls vienkāršs, Valgas virzienā dažās vietās vairs netiek nodrošināta gulēšana. Punkts. Es varot ar transportu, izmetot līkumu, atgriezties Valkā, un tad turpināt ceļu. Punkts. Lieliski, vai ne? Tas gan bija vienkāršākais priekšlikums. Man jau arī negribas "iepērties" nekurienē un netikt no turienes ārā. Tā, lūk. Bet, kas neriskē, tas ... ! Ir jāiet.
Tad, nu, lūk. Uzdevums numur viens, tikt līdz Suigu, šī posma galapunktam. Tiku bez problēmām. Ceļš gan viens no nogurdinošākajiem, asfalts mijas ar grantēto ceļu, un neskaitāmi taisnie posmi. A, kas man. Cepures plato malu uz leju, acīm priekšā, lai tālāk par dažiem soļiem neredzētu, un aidā. Suigu apstiprinājās patiesība, ar naktsmājām viņi vairs nenodrošina. Ciematiņā citu vietu gulēšanai arī nav. Tagad sāk darboties manis nākamais variants. Tuvākā apdzīvotā vieta pa ceļu uz priekšu ir Tori, vienpadsmit kilometri. Bet arī tur ar izmitināšanu Camino izpratnē nekā laba nav. Cenšos kundzei, kura iespieda zīmodziņu, izstāstīt savu bēdu. Labi, ka viņa tik atsaucīga. Pagāja gan vairāk kā pusstunda, bet rezultāts bija. Ar vienu piebildi. Pie jau zināmā attāluma būšot jānosoļo vēl divi ar pusi kilometri. Tā manu nepilnu divdesmit kilometru vietā saradās vairāk kā trīsdesmit. Domās jau priecīgs, bet, kā būs ar iešanu, jo saulīte, kā par spīti arī savu uzdrvumu augstumos, cepina uz nebēdu.
Ja video redzat, tad tas nozīmē tikai to, ka līdz aizrunātai nakšņošanas vietai esmu ticis.Meer informatie