• Mezazis
  • Mezazis

Camino Estonia

Camino Estonia from Tallinn to Valga. Czytaj więcej
  • Rozpocznij wyprawę
    29 sierpnia 2025
  • 02. diena Saku - Hageri 23 km

    30 sierpnia, Estonia ⋅ ☁️ 18 °C

    Jau pēc pulkstens pieciem biju izgulējies. Nedaudz vēl pagulšņājis, cēlos, vārīju kafiju, kravāju somu, sakārtoju istabu. Pārliecinājies, ka nekas briesmīgs no gaisa nekrīt jau pēc septiņiem aizvēru baznīcas durvis no ārpuses.
    Izgājis no pilsētas pa asfaltētu celiņu un nogriezies un grantēto, jau pēc dažiem kilometriem biju spiests apstāties, lai tiešām pārliecinātos, ka uz vienīgā stabiņa pļavas malā uzlīmētā zīme ir orientēta pareizi, kas nozīmēja to, ka man tagad jādodas slapjā, nenopļautā pļavā un jācenšas "sataustīt ar redzi" taciņas kontūras. Jā, camino zīme orientēta parezi, jo sakrīt ar telefonā esošo gpx failu. Mirklis pārdomām, vai es to gribu un vai man to vajag, tagad brist pāri šai pļavai, ja kartē redzu, ka grantētais ceļš aizved taisni un mazā krustojumā varu nogriezties, lai apietu šo apūdeņoto pļavu. Kādu lēmumu pieņemtu jūs?
    Bet, kā vēlāk izrādijās, šī bija tikai pusbēda. Lielā bēda sākās pēc atpūtas vietas koku ieskautā vietā upes krastā. Šeit bez variantiem. Izvelku savu lietussargu, un, kā buldozers turēdams to priekšā sāku "šķūrēt" ap taciņu saaugušās pusotrmetrīgās slapjās zāles, lai tiktu uz priekšu daudzmaz sausāks.
    Ticis ārā no šīs elles novērtēju savu ātri žūstošo apģērbu.
    Neskatoties uz šīm negācijām galamērķi tomēr sasniedzu. Atlika tikai nosūtīt sms, lai informētu, ka esmu klāt. Šovakar nakšņošana baznīcas mājā. Ērtības nedaudz piezemētākas, bet, ko gan man daudz vajag, lai pārgulētu. Esmu priecīgs, ka vispār ir jumts virs galvas, par ko nebiju pārliecināts ceļu uzsākot Tallinā.
    Czytaj więcej

  • 03. diena Hageri – Rapla 24 km

    31 sierpnia, Estonia ⋅ ☁️ 18 °C

    Pulkstenis ir piecas pāri septiņiem, un esmu uz ielas. Nē, nē, mani neviens neizlika no naktsmītnes, tā bija paša griba. Laika apstākļi nedaudz, bet uzlabojas, arī siltāks kļūst. Taču no vēja jakas atteikties vēl nevaru. Toties uz šodienu, eksperimenta kārtā, atteicos no zābakiem, to vietā apaujot ļoti vieglos sporta apavus. Tas tāpēc, ka ceļā nav taciņu, un asfalts ir gandrīz visu ceļu. Tagad vakarā sapratu, ka tā nebija tā labākā doma, jo, pirmkārt, jau soma kļuva vairāk kā puskilogramu smagāka, un otrkārt, tādos apavos tik garus ceļus ar somu plecos labāk neveikt. Būs pieredze turpmāk.
    Pāris vārdi par marķējumu. Ja atklāti, tad es varētu iztikt arī bez tā. Bet, ja ceļš tomēr ir marķēts, tad ... nu, jā, bija problemātiskas vietas, kur tam noteikti vajadzēja būt. Video redzams tilts pār jaunu automaģistrāli. Norāžu nekādu, vai pirms tilta jānoiet pa labi, vai pēc. Tiltu, manuprāt, neuzcēla pāris mēnešos, lai teiktu, ka nepaguva pārmarķēt. Otrs moments no video, kur vicinu kameru pa labi un pa kreisi, lai norādi ieraudzītu. Protams, ieraudzīju ... maziņu bultiņu uz necila stabiņa. Tajā pašā laikā ir vietas, kur citu variantu iešanai nav, kā tikai taisni, bet bultiņas sazīmētas. Šo nerakstu kā pārmetumu, bet gan vēršu topošo gājēju uzmanību uz esošo, jo bez gpx faila telefonā tomēr neiztikt.
    Kājas vieglas, neskatoties uz smagāku somu, tāpēc soļojās naski. Stundu pēc pusdienlaika jau verēju sūtīt sms, ziņodams, ka esmu klāt. Visā naktsmāju epopejā izmantoju jau iestrādātu taktiku. Vienmēr palūdzu atbildīgajam par gulēšanu piezvanīt un vienoties par naktsmāju rezervēšanu nākamam vakaram. Īpaši aktuāli tas ir tad, ja nezini valodu, kā tas bija gan francijā, un tā to daru šeit. Rutīna.
    Rīt būs smaga diena.
    Czytaj więcej

  • 04. diena Rapla – Märjamaa 31 km

    1 września, Estonia ⋅ ☁️ 19 °C

    Mostos atkal agri. Vakarā viss sakārtots, lai ērti visu saliktu somā. Šorīt kafija nebija jāvāra, jo atbildīgā par guļvietu par to bija jau vakarā parūpējusies, arī saldmaizītes bija sagatavotas. Nesteidzīgi pabrokastoju un pirms septiņiem raušu somu plecos un uzsāku ceļu uz Märjamaa.
    Solis no rīta nedaudz samocīts un lēns. Vakardienas eksperiments ar sporta apaviem liek sevi manīt. Sajūta tāda, itkā būtu klibs uz abām kājām. Ticis ārā no pilsētas jūtos jau krietni omulīgāks, temps arī uzlabojies. Taču pēc vairākiem kilometriem, kad esmu nogriezies no asfalta un izgājis cauri mazam miestiņam, jau kuro reizi šajā Camino, esmu spiests apstāties un salīdzināt dabā redzamo ar gpx failā atspoguļoto. Izbridies pa slapjo zāli, pielijušajām taciņām un pārgājis pāri aizaugušam tiltiņam pār upes izteku, nonāku strupceļā. Vairs nepalīdz pat gpx. Esmu privātās mājas pagalmā. Par norādēm jau sen esmu aizmirsis, un pat vadoties pēc gpx redzu, ka priekšā ir strupceļš. Nedaudz pakursējis uz vienu un otru pusi (cik gan daudz var klaiņot pa svešu pagalmu), ņemu talkā savu intuīciju un "veklu" pa labi, cerībā, ka šāda rīcība mani izvedīs uz pareizā ceļa. Izdevās! Bet ceļš ir tā izdangāts ar smago tehniku, ka jāžonglierē, kā virves dejotājam, lai netīšām nepaslīdētu ar visu no tā izrietošām sekām. Izdevās, noturējos. Un tad nāca jauns pārsteigums. Nez kā gadījās, kā nē, bet biju nonācis dzeloņstiepļu nožogojumā. Vienā pusē mauro lopiņi, otrā pusē biezi krūmi. Bet man taisni. Āķēju nožogojumu vaļā, un sāku savu bridienu pāri pļavai tā, ka zem zābakiem ūdens vien žļurkst. Pēc kāda puskilometra, pārrāpies pāri dzeloņstieplēm, tiku uz ceļa. Nē, es nebiju apmaldījies, nē, tāds tiešām bija šis maršruts.
    Diena izvērtās kontrastiem bagāta. Bezceļš vijās ar bīstamiem posmiem gar noslogotas maģistrāles maliņu, saulīte nedaudz palutinājusi mijās ar siltu lietutiņu, mans soļošanas temps no ierastā dažuviet nokritās līdz gliemeža ātrumam.
    Uz ceļa nepaliku, nekur neapmaldījos, peļķēs neiesvempos, pļavā nenoslīku, automašīnas mani nenotrieca, tātad sveiks un vesels sasniedzu naktsmājas. Tpfu, tpfu, tpfu!
    Czytaj więcej

  • 05. diena Märjamaa – Kivi-Vigala 29 km

    2 września, Estonia ⋅ ⛅ 20 °C

    Pamodos tikai pusē septiņos. Nācās nedaudz ašāk visu sadarīt. Galvenais neko neatstāt par "piemiņu" no manis. Tāpēc katru reizi pārlaižu skatienu telpai, pārliecinos vai telefoni ir kabatās, kā arī vai somas ārkabatiņas pilnas, jo katru lietu glabāju stingri noteiktā vietā. Viss kārtībā, varu doties ārā.
    Vēl soļojot pa pilsētu mani sagaida pārsteigums. "Īsta" Romea Strata norāde. Tiešām neticēju, ka tādu šajā ceļā pa Igauniju ieraudzīšu. Romea Stratas bultiņas bija vēl dažās vietās. Arī šī vakara naktsmājās pie sienas viena emblēmiņa. Jā, kāpēc gan tikai ceļa piektajā posmā tās parādās? Protams, un pat iespējams, ka iepriekš nebiju tik vērīgs, lai tās saskatītu.
    Ārpus pilsētas ceļš nogriežas no asfalta un ... 6.37 kilometrus iet pa bijušo dzelzceļa līniju, taisnu, kā lidlauka skrejceļš, ar vienu piebildi - tas nebija skrejceļš. Bez mazākās iespējas kaut kur iepauzēt. Kopumā līdz pirmajai atpūtas vietai nācās nosoļot trīspadsmit ar pusi kilometrus. Laukums liels, redzams, ka kādreiz šeit bijusi ceļmalas kafejnīca. No izbijušiem ziedu laikiem palicis tikai galds ar diviem soliem. Toties dažus metrus uz priekšu savā diženumā par sevi atgādina vēsturisks tilts.
    Gandrīz trīsdesmit kilometrus garo ceļu veicu tikai ar divām "piesēdētavām". Un, ne jau tāpēc, ka jutos varens savā soļojumā, bet iemeslis pavisam romantisks - piesēšanās vietu vienkārši nav. Aizaugušos grāvjos neatpūšos!
    Ieradies galapunktā, zvanu atbildīgai par izmitināšanu. Neatbild. Pēc pārdesmit minūtēm tas pats. Klusums. Pārdomāju, kā rīkoties. Metu somu plecos un dodos apskatīt netālu esošo baznīcu. Jau pa gabalu dzirdu zāles pļāvēja traktorīša skaņu. Pienākot tuvāk, tas apstājas, es mirkli pārdomāju, kā sevi pasniegt, bet izrādās tas nemaz nav vajadzīgs mana ekipējuma iespaidā. Tagad sapratu, kāpēc man neatbildēja. Viss kārtībā, traktoriņš paliek atpūsties, bet mēs dodamies uz māju, kurā mīt Kristiine, un kuras vienā daļā iekārtota atpūtas istaba ceļiniekiem.
    Czytaj więcej

  • 06. diena Kivi-Vigala – Pärnu-Jaagupi 22

    3 września, Estonia ⋅ ☁️ 22 °C

    Sestais rīts uz ceļa. Viss kā katru rītu, rutīnas darbības. Pabāžu degunu ārā aiz durvīm, silts. Tomēr no vēja jakas neatsakos, reizēm tādas netīksmas vēja pūsmas var uzdzīt drebuli.
    Vēlreiz sanāk iet garām baznīcai, un tad jau atvadu atpakaļskatiens un tik uz priekšu. Līdz krustojumam, kurā (video redzams, ka grozu kameru pa labi, pa kreisi) samulsu pa īstam. Marķējums ne pie vainas šoreiz. Tas norāda, ka man jāiet taisni pa asfaltu. Drošības labad pārliecinos telefonā. Nekā nebija. Visi trīs gpx faili rāda, ka jānogriežas pa kreisi. Nu gan nesaprotu. Ņemu talkā savas, nu jau sešās valstīs izmantotās kartes, kuras nav pievīlušas nekad, un gribu pārliecināties, kur rad tas taisnais ceļš aizved. Mulsums palielinās, jo kartēs šis taisnais ceļš neaizved nekur, atgriežas atpakaļ. Stāvu prātoju, ko darīt. Starp citu, viens no gpx failiem ir no Camino Estonia mājas lapas. Gudrāks neticis, tomēr nogriežos pa kreisi. Tā arī dienas laikā netiku gudrs, kas tas bija. Domāju, ka vakarā pajautāšu Camino vadītājai, bet ... nesanāca.
    Iesoļoju Libatse. Viss pa smuko, marķēts uz goda. Apmaldīties nevar. Bet! Tas bija tikai pilsētiņā. Jau pārus kilometrus aiz tās atkal apstājos lielā grantēta ceļa krustojumā, un viss. Man jau smiekli nāk. Cik var!
    Iesoļoju Pärnu-Jaagupi, atrodu ieeju baznīcas mājā. Uzreiz man ierāda guļvietas istabu. Ievācu standarta informāciju, apjautājos par turpmākām naktsmājām, un ... palieku uz pauzes, nu tā … , ka bez valodas. Diemžēl nav man noskaņojuma šovakar atstāstīt kas, kad, kur un kāpēc. Joprojām ceru, ka man viss izdosies. Jo, kāpēc tad es esmu šeit šajā Camino?
    Czytaj więcej

  • 07. diena Pärnu-Jaagupi - Tori 33 km

    4 września, Estonia ⋅ ☀️ 22 °C

    Nakts nemierīga. Gulēt ejot ieslēdzu sildītāju, dēļ kā pamodos divpadsmitos, jo bija kļuvis par siltu. Arī neskaitāmas domas jaucās pa galvu, meklējot risinājumu situācijai, kurā, pašam negribot, biju nonācis. Galu galā pamodos agri un laiku nevilcinot posos ceļam.
    Šodienai tik daudz nezināmā, bet katrs nākamais pakārtots iepriekšējam. Nu, labi, pacentīšos paskaidrot. Vienu vārdu sakot, vakar man ieteica beigt savu Camino pa Igauniju. Iemesls vienkāršs, Valgas virzienā dažās vietās vairs netiek nodrošināta gulēšana. Punkts. Es varot ar transportu, izmetot līkumu, atgriezties Valkā, un tad turpināt ceļu. Punkts. Lieliski, vai ne? Tas gan bija vienkāršākais priekšlikums. Man jau arī negribas "iepērties" nekurienē un netikt no turienes ārā. Tā, lūk. Bet, kas neriskē, tas ... ! Ir jāiet.
    Tad, nu, lūk. Uzdevums numur viens, tikt līdz Suigu, šī posma galapunktam. Tiku bez problēmām. Ceļš gan viens no nogurdinošākajiem, asfalts mijas ar grantēto ceļu, un neskaitāmi taisnie posmi. A, kas man. Cepures plato malu uz leju, acīm priekšā, lai tālāk par dažiem soļiem neredzētu, un aidā. Suigu apstiprinājās patiesība, ar naktsmājām viņi vairs nenodrošina. Ciematiņā citu vietu gulēšanai arī nav. Tagad sāk darboties manis nākamais variants. Tuvākā apdzīvotā vieta pa ceļu uz priekšu ir Tori, vienpadsmit kilometri. Bet arī tur ar izmitināšanu Camino izpratnē nekā laba nav. Cenšos kundzei, kura iespieda zīmodziņu, izstāstīt savu bēdu. Labi, ka viņa tik atsaucīga. Pagāja gan vairāk kā pusstunda, bet rezultāts bija. Ar vienu piebildi. Pie jau zināmā attāluma būšot jānosoļo vēl divi ar pusi kilometri. Tā manu nepilnu divdesmit kilometru vietā saradās vairāk kā trīsdesmit. Domās jau priecīgs, bet, kā būs ar iešanu, jo saulīte, kā par spīti arī savu uzdrvumu augstumos, cepina uz nebēdu.
    Ja video redzat, tad tas nozīmē tikai to, ka līdz aizrunātai nakšņošanas vietai esmu ticis.
    Czytaj więcej

  • 08. diena Tori - Soomaa Puhkeküla 15 km

    5 września, Estonia ⋅ ☀️ 24 °C

    Šodien no viena atpūtas kompleksa otrā. Nu, jā, pa vidu nieka piecpadsmit kilometri, tik maz tāpēc, ka vakar bija daudz 😃. Kontrasts jūtams, cenā arī.
    Vakar pēc vakariņām nedaudz pasēdējām kopā ar rīkotāju (diemžēl nepajautāju viņas īsto ampluā). Vairāk gan tas bija dēļ manis, jo palūdzu sazvanīt un aizrunāt šodienas naktsmājas. Savējais savējo sapratīs daudz labāk, īpaši, ja runā vienā valodā. Viss kārtībā. Saruna novirzījās uz Tori apskates vietām. Un te nu izrādijās, ka arī viņiem ir kaut kas līdzīgs mūsu Gūtmaņa alai Siguldā. Ienākot pilsētā ievēroju, ko no tilta pa kreisi ir lieli klinšu atsegumi. Tagad sapratu, ka šorīt, projām ejot, man tā ala ir jāredz. Kilometrāža maza, tātad varu paklaiņot. Atstāju somu un nūjas likteņa varā pie kapsētas mūra un pa metāla kāpnēm nokāpu lejā, lai šo dabas veidojumu redzētu.
    Tad atkal vienmuļais ceļš gar asfaltētās brauktuves maliņu. Transporta kustība gan nav liela, bet traucējoša noteikti. Diena pamazām uzņem apgriezienus un paliek arvien siltāks. Pirmo reizi astoņu dienu laikā nākas atbrīvoties no vēja jakas, līdz ar to soma paliek smagāka. Kā sagadījās, kā nē, bet pēc vairākiem kilometriem radās izdevība iemalkot kafiju. Starp citu, tikai otro reizi šī Camino maršrutā.
    Oficiālais posms, pie kuriem pieturos arī es, beidzas atpūtas kompleksā. Rīt gandrīz divreiz garāks ceļš priekšā.
    Czytaj więcej

  • 9. diena Soomaa Puhkeküla - Köpu 29.1 km

    6 września, Estonia ⋅ ☀️ 26 °C

    Vai zinat, kas ir saldējums? Nē! Es tagad zinu. Varbūt zināju jau agrāk, bet piemirsu. Saldējums ir vārds, kuru zina gandrīz katrs igaunis, ja runa ir par Latviju. Tev nav jāsaka no kurienes tu esi, pietiek, kā paroli, pateikt "saldējums", un igaunis tevi sapratīs.
    Rīts miglains. Kafijas kanna citā ēkā, bet tā kā vakar ilgu laiku centos nesekmīgi augšupielādēt video, tad piemirsās uzņemt kādu kadru no naktsmājām. Šorīt tas izdevās ar uzviju, jo rīta migla deva kadriem nelielu noslēpumainību. Iedzeru kafiju, sakārtoju somu un dodos ceļā vienā no nogurdinošākajiem posmiem trīsdesmit kilometru garumā. Vakar, ieskatoties kartē, nonācu pie tāda secinājuma, kas šodien īstenojās ar uzviju. Neizdarīšu secinājumus, bet kaut kas ar šo Camino nav tā, kā ierasts. Punkts.
    Ceļa segums mainās no platas asfaltētas brauktuves uz tikpat platu gantētu ceļu. Bez variantiem visu dienu. Jāsaka, ka man laimējās, jo platais grants ceļš bija viegli mitrs. Tas savukārt neveidoja pārmērīgi lielus putekļu mākoņus no garām braucošajām automašīnām, īpaši lielajiem baļķvedējiem. Pirmie trīspadsmit kilometri bez piesēstuvēm. Kāpēc? Atkārtošos, aizaugušos grāvjos neatpūšos! Kartē atpūtas vieta iezīmēta, bet tas vēl nenozīmē, ka tur varēs apsēsties. Šoreiz viss ar uzviju. Plats galds ar soliem, atsevišķi soli, tualete un pat skatu tornis. Redzu, pie tā atstutēts ritenis. Vai maz cilvēks kaut kur pastaigājas. Kamēr noņemu somu, sakārtoju šo to, dzirdu, kāds klepo. Skaņa nāk no torņa augšas. Tagad man skaidrs. Kāds nakti gulējis tur augšā tornī. Sēžu, atpūšos, bet lejā neviens nekāpj. Man taču ir griba redzēt apkārtni no torņa. Raušos augšā. Izrādās, ka uz platformas ir tik daudz vietas, ka pat telti var uzcelt. Teltī brokasto meitene no Poznaņas puses Polijā. Viņa braucot no Somijas atpakaļ uz mājām, par pamatu ņemot Camino. Nedaudz aprunājies, atvados un dodos lejup.
    Pēc vairākiem kilometriem esmu spiests prasīt atļauju apsēsties, kādam privātmājas saimniekam. Iegajis pagalmā, sasveicinos un ... nosaucu paroli "saldējums". Sasmējamies abi. Uz jautājumu, kāpēc tieši šo vārdu zin igauņi, viņs pastāstīja, ka ... savulaik Igaunijā ar saldējumu ir bijis bēdīgi. Tie, kuri braukuši uz Latviju vienmēr pirkuši saldējumu tur. Tas arī bijis par iemeslu, lai iemācītos šo vārdu.
    Naktsmājas aizrunātas, bet nianses neskaidras. Vai tiešām būs jāguļ baznīcā, vai, kā līdz šim, atsevišķā ēkā. Nedaudz panervozējis uz soliņa pie baznīcas, tomēr saņemu atbildes sms, ka viss kārtībā, tulīt atbraukšot kāda no darbiniecēm. Atbrauc darbiniece, tās meita un meitas meita. Kaut kā tomēr sapratāmies, un pat izsmējāmies par to pašu saldējumu. Visu izrādīja, ierādīja, paskaidroja un ... ieslēdza mani baznīcā.
    Czytaj więcej

  • 10. diens Köpu - Halliste 26.5 km

    7 września, Estonia ⋅ ☀️ 25 °C

    Vakar pirms aizmigšanas atcerējos gadījumu Carnikavas Laivu mājā (šķiet tā sauca posma Vangaži Carnikava galamērķi) pirms dažiem gadiem. Toreiz tur nakts vidū spokojās tā, ka maz nelikās. Ja es būtu bijis tur viens, šķistu, ka ku-kū nedaudz, bet bijām divatā un sajūtas tiešām ne tās labākās. Grīda čīkst, skrapst, šķita, ka kāds nakts vidū staigā pa telpu. Nu, lūk, atlika man par to iedomāties, kā nakts laikā divas reizes modos no aizdomīgiem trokšņiem. Lai vai kā, bet mazliet baisi tomēr bija. Gulēšana uz divvietīga neizvelkama krēsla arī nebija tā ērtākā, lai gan no esošajiem spilveniem izveidoju daudz maz līdzenu guļvietu.
    Modos agri, paskatījos laika ziņas, nē, ne jau internetā, bet pa rezerves izejas durvju spraugu, padzēru kafiju (tā man vienmēr līdzi mazā trauciņā), sapakojos un devos miglā.
    Ceļš šodien jūtami dzīvīgāks, bet iešanas tempu tas neuzlabo. Šķiet, ka pie vainas ļoti mitrais un siltais laiks. Vienkārši nav enerģijas. Taču, citu variantu tikt uz priekšu arī nav. Neesmu sultāns, kuru kāds nesīs. Starp citu, arī piesēstvietas šodien bija pat vairākas. Un tā, solīti pa solītim, kilometriņu pie kilometriņa, un esmu galamērķī. Ierastie rutīnas jautājumi un darbiņi. Guļvietai atsevišķa telpa ar trīsvietīgu neizvelkamu dīvānu. Vai izdosies pilnvērtīgi atpūsties, to rītdiena rādīs, jo ceļš priekšā atkal ļoti garš.
    Czytaj więcej

  • 11. diena Halliste - Taagepera 27 km

    8 września, Estonia ⋅ ☀️ 24 °C

    Vai tas tiešām esmu es, kurš divus gadus atpakaļ šķrsoja Franciju piecdesmit četrās dienās vienā elpas vilcienā, neatpūšoties nevienu dienu, bet Igauniju nespēju šķērsot nesaslēdzot visas maņas un neapkopojot visas iespējamās pūles. Kas noticis, nespēju izskaidrot. Varbūt karstais laiks? Bet arī Francija toreiz nelutināja ar vēsumu, temperatūra sniedzās pat līdz četrdesmi. Degvielas (ūdens) patēriņš sasniedza pat litru uz sešiem kilometriem, to kā šodienu atceros. Bet šeit nedaudz virs divdesmit, nu labi, mazliet zem trīsdesmit. Kur slēpjas Igaunijas "fenomens"?
    Rīts miglains, tā krīt uz leju, tātad gaidāma laba diena. Tāda ir manis paša laika prognoze, paveroties pa naktsmājas otrā stāva logu. Diena ta' laba, bet ceļš kāds? Ielūkojoties ceļa kartē, saprotu, ka tas atkal ir pārmērīgi garš. Mans standarts ir līdz divdesmit pieci, tad tas ir pieņemami. Ja vairāk, tad jau ir smagi, bet pieveicams. Virs trīsdesmit priekš manis ir ... . Piebildīšu, ka ņemu vērā somas smagumu. Neteikšu, ka šoreiz tā ir viegla, nebūt nē.
    Nosolījos sev šodien tempu samazināt līdz minimumam. Pat piefiksējot laiku, kurā noeju vienu kilometru. Savādi, bet velkoties tomēr sanāca četrpadsmit minūtēs kilometrs. Aiz garlaicības pa asfaltētiem ceļiem ejot, ne tādas domas vien nāk prātā.
    Ierodos pie baznīcas, te arī šonakt gulēšu, un zvanu, ka esmu ieradies. Nepagāja ne piecpadsmit minūtes, kā vīrs celtnieka darba ģērbā klāt. Atver baznīcu. Man jau sagatavotas trīs risināmas lietas. Pirmkārt, atrast telefona numuru un sazvanīt naktsmājas rītvakaram. Kāpēc atrast tel.numuru? Tāpēc, ka mājas lapā esošais nav aktuāls. Otrkārt, veikals. Treškārt, dažadi iekārtošanās jautājumi. Viss izdevās lieliski. Vīrs bija ļoti atsaucīgs un pretimnākošs. Gan aizvizināja mani uz veikalu, gan sazvanoties pa vairākiem telofona numuriem, saņēma sms ar vajadzīgo. Protams, sazvanīja un aizrunāja. Lielu lielais paldies viņam. Starp citu šī bija pēdējā problemātiskā naktsmāja. Tagad viss kārtībā, droši varēsu iziet no Igaunijas, ja ... ja spēšu pieveikt rītdienas pārmērīgos kilometrus, jo pēdējā dienā atliks vien pieveikt nepilnus deviņpadsmit.
    Czytaj więcej

  • 12. diena Taagepera - Hummuli 28.6 km

    9 września, Estonia ⋅ ⛅ 23 °C

    Mana psihe ir traumēta.
    Pie tāda secinājuma nonācu pēc pagājušās nakts. Pārāk jau nu daudz šo divpadsmit dienu laikā maršruts ved pa galveno automaģistrāļu jeb valsts nozīmes autoceļu malu. Transporta kustība nepārtraukta. Vairums pretīm braucošie vadītāji, īpaši smago auto, ir saprotoši un apbrauc mani pat izbraucot pretējā joslā, protams, ja to atļauj satiksme. Bet ir arī tādi, kuri gatavi uzbraukt labās kājas (tā tuvāk brauktuvei) mazajam pirkstiņam pat ne centimetru nepiespiežoties vidus līnijai. Kas atliek man? Tik vien kā prognozēt pretīm braucošā rīcību un savlaicīgi piespiesties grāvjmalei. Un tā gandrīz katru dienu, mūžīgs troksnis, vēju virpuļi un patstāvīgs saspringtums. Tāds, lūk, bija nepieciešams ievads, lai pastāstītu, kas notika naktī. Sapņoju. Soļoju gar autoceļa malu. Redzu, ka pretīmbraucošais negrasās mainīt savu trajektoriju, atliek man pakāpties vairāk pa kreisi un grāvja pusi. Labi, ka patraucēja pie guļvietas novietotais krēsls, citādi es attaptos "grāvī", nu, tas ir uz grīdas. Punkts.
    Dienu sāku pirms sešiem, ar domu, ka garajā ceļā varēšu vairāk atpūsties. Rīts krietni vēsāks kā iepriekšējie. Sākums, kā vienmēr, daudzsološs. Arī pa mazākas nozīmes asfaltētajiem ceļiem, tur viss kārtībā un saprotami. Bet posma pēdējā trešdaļa atkal maģistrāle. Punkts.
    Naktsmājas šovakar muižā. Sanāca gan neliels misēklis ar atrašanu. Zvanu, ka esmu ieradies, bet ... izrādās, ka tā ir vecā adrese, pie kuras ēkss stāvu. Misēklis gan ātri atrisinājās, atlika nedaudz pagaidīt un mani jau kā kungu vieglajā automašīnā nogādāja muižā nekas cits, ka pati direktore. Šonakt esmu "atbildīgs" par visu muižu. Varu gulēt, kur vien vēlos, variantu daudz. Vēl gan neesmu izlēmis, jo katra guļvieta savādāka, katra telpa citiem mērķiem.
    Czytaj więcej

  • 13. diena Hummuli - Valga 18.8 km

    10 września, Łotwa ⋅ ☀️ 25 °C

    Skaļiem aplausiem skanot, piepildīsim glāzes un uzsauksim Jānim, nu, tas ir man, tostu, par veiksmīgo, bet ne vienkāršo Camino Estonia un Romea Strata Igaunijas posma noslēgumu. Paldies, paldies, saku es, nu, tas ir Jānis.
    Diena izvērtās tiešām veiksmīga. Jau piecpadsmit minūtes pāri pieciem biju uz ceļā. Diemžēl neko jaunu, vai ieriecinošu par šo daļu pastāstīt nevaru. Maršruts turpinājās pa maliņu, ... jūs jau nojaušat par kādu maliņu iet runa, tā kā neatkārtošos. Piebildīšu tikai to, ka maliņa šodien uz pusi platāka, bet tas lietas būtību nemaina.
    Dienas plānā bija vairāki darbi. Pirmkārt, jāatbrīvojas no somas, to atstājot viesnīcā. Tad jāsameklē kartona kaste, kurā ievietot turpmāk nevajadzīgās lietas, un nosūtīt tās uz mājām. Treškārt, šķiet pat vissvarīgākais, jāsaspiež Camino Estonia beigu un Camino Latvija sākuma zīmogi. Un vēl, jāaiziet līdz Putras kalnam, Latvijas posma oficiālajam sākumam.
    Viss gāja "no rokas". Kopumā es (soma) "atvieglinājos" par nepilniem trim kilogramiem, pietiekoši, lai neteiktu, ka daudz. Ar zīmogiem tik.vienkārši nesanāca. To, ka tas ir viesnīcā, es, protams, zināju. Bet Igaunijas posma noslēgumam tas nederēja. Neko, ņemu kājas pār pleciem un cilpoju uz Valkas TC. Tur jauna meitene sameklēja info, ka Valga Jaani kirik itkā šodien būs atvērta no divpadsmitiem, un pat telefona numuru iedeva. Cilpoju uz Jaani kirik, bet tā slēgta. Blakus atrodas Valgas pilsētas administrācija. Es iekšā. Kaut kā saprotamies un viņi jau zvana pa manis doto numuru. Rēbuss nebeidzas. Sazvanītais paskaidro, ka aiz baznīcas ir Muzikas skola, kurā ir kāds, kurš varētu baznīcu atslēgt un zīmogus uzlikt. Eju meklēt skolu. Atrodu. Tagad jāatrod atbildīgais cilvēks. Kundzes prasa vienai otrai trešai. Atrodas vajadzīgā. Piecas minūtes, kamēr sameklē atslēgas un ejam spiest zīmogus. Bet ne tik vienkārši. Aizmugurējās ieejas durvis senas, slēdzene arī. Ar pirmo piegājienu atslēgt neizdodas, ar trešo tikai. Fūūū, esam iekšā. Saklikšķinam trijās pasītēs zīmogus. Kundzītei interese. Nākas stāstīt. Divdesmit minūtes. Esmu priecīgs, ka Igaunijas posmu varēju noslēgt tieši ar šo zīmogu.
    Lai vai kā ir gājis, lai vai kādi emocionāli sakāpināti vārdi teikti, taču Camino Estonia ir noslēdzies. Mirkļa emocijas noplaks, izkristalizēsies būtiskākais un viss būs labi.
    Rīt jauna diena, jauns ceļš - Camino Latvia un Romea Strata - Latvija.
    Czytaj więcej

    Koniec wyprawy
    10 września 2025