9. diena Soomaa Puhkeküla - Köpu 29.1 km

Vai zinat, kas ir saldējums? Nē! Es tagad zinu. Varbūt zināju jau agrāk, bet piemirsu. Saldējums ir vārds, kuru zina gandrīz katrs igaunis, ja runa ir par Latviju. Tev nav jāsaka no kurienes tu esi, pietiek, kā paroli, pateikt "saldējums", un igaunis tevi sapratīs.
Rīts miglains. Kafijas kanna citā ēkā, bet tā kā vakar ilgu laiku centos nesekmīgi augšupielādēt video, tad piemirsās uzņemt kādu kadru no naktsmājām. Šorīt tas izdevās ar uzviju, jo rīta migla deva kadriem nelielu noslēpumainību. Iedzeru kafiju, sakārtoju somu un dodos ceļā vienā no nogurdinošākajiem posmiem trīsdesmit kilometru garumā. Vakar, ieskatoties kartē, nonācu pie tāda secinājuma, kas šodien īstenojās ar uzviju. Neizdarīšu secinājumus, bet kaut kas ar šo Camino nav tā, kā ierasts. Punkts.
Ceļa segums mainās no platas asfaltētas brauktuves uz tikpat platu gantētu ceļu. Bez variantiem visu dienu. Jāsaka, ka man laimējās, jo platais grants ceļš bija viegli mitrs. Tas savukārt neveidoja pārmērīgi lielus putekļu mākoņus no garām braucošajām automašīnām, īpaši lielajiem baļķvedējiem. Pirmie trīspadsmit kilometri bez piesēstuvēm. Kāpēc? Atkārtošos, aizaugušos grāvjos neatpūšos! Kartē atpūtas vieta iezīmēta, bet tas vēl nenozīmē, ka tur varēs apsēsties. Šoreiz viss ar uzviju. Plats galds ar soliem, atsevišķi soli, tualete un pat skatu tornis. Redzu, pie tā atstutēts ritenis. Vai maz cilvēks kaut kur pastaigājas. Kamēr noņemu somu, sakārtoju šo to, dzirdu, kāds klepo. Skaņa nāk no torņa augšas. Tagad man skaidrs. Kāds nakti gulējis tur augšā tornī. Sēžu, atpūšos, bet lejā neviens nekāpj. Man taču ir griba redzēt apkārtni no torņa. Raušos augšā. Izrādās, ka uz platformas ir tik daudz vietas, ka pat telti var uzcelt. Teltī brokasto meitene no Poznaņas puses Polijā. Viņa braucot no Somijas atpakaļ uz mājām, par pamatu ņemot Camino. Nedaudz aprunājies, atvados un dodos lejup.
Pēc vairākiem kilometriem esmu spiests prasīt atļauju apsēsties, kādam privātmājas saimniekam. Iegajis pagalmā, sasveicinos un ... nosaucu paroli "saldējums". Sasmējamies abi. Uz jautājumu, kāpēc tieši šo vārdu zin igauņi, viņs pastāstīja, ka ... savulaik Igaunijā ar saldējumu ir bijis bēdīgi. Tie, kuri braukuši uz Latviju vienmēr pirkuši saldējumu tur. Tas arī bijis par iemeslu, lai iemācītos šo vārdu.
Naktsmājas aizrunātas, bet nianses neskaidras. Vai tiešām būs jāguļ baznīcā, vai, kā līdz šim, atsevišķā ēkā. Nedaudz panervozējis uz soliņa pie baznīcas, tomēr saņemu atbildes sms, ka viss kārtībā, tulīt atbraukšot kāda no darbiniecēm. Atbrauc darbiniece, tās meita un meitas meita. Kaut kā tomēr sapratāmies, un pat izsmējāmies par to pašu saldējumu. Visu izrādīja, ierādīja, paskaidroja un ... ieslēdza mani baznīcā.Læs mere