10. diens Köpu - Halliste 26.5 km

Vakar pirms aizmigšanas atcerējos gadījumu Carnikavas Laivu mājā (šķiet tā sauca posma Vangaži Carnikava galamērķi) pirms dažiem gadiem. Toreiz tur nakts vidū spokojās tā, ka maz nelikās. Ja es būtu bijis tur viens, šķistu, ka ku-kū nedaudz, bet bijām divatā un sajūtas tiešām ne tās labākās. Grīda čīkst, skrapst, šķita, ka kāds nakts vidū staigā pa telpu. Nu, lūk, atlika man par to iedomāties, kā nakts laikā divas reizes modos no aizdomīgiem trokšņiem. Lai vai kā, bet mazliet baisi tomēr bija. Gulēšana uz divvietīga neizvelkama krēsla arī nebija tā ērtākā, lai gan no esošajiem spilveniem izveidoju daudz maz līdzenu guļvietu.
Modos agri, paskatījos laika ziņas, nē, ne jau internetā, bet pa rezerves izejas durvju spraugu, padzēru kafiju (tā man vienmēr līdzi mazā trauciņā), sapakojos un devos miglā.
Ceļš šodien jūtami dzīvīgāks, bet iešanas tempu tas neuzlabo. Šķiet, ka pie vainas ļoti mitrais un siltais laiks. Vienkārši nav enerģijas. Taču, citu variantu tikt uz priekšu arī nav. Neesmu sultāns, kuru kāds nesīs. Starp citu, arī piesēstvietas šodien bija pat vairākas. Un tā, solīti pa solītim, kilometriņu pie kilometriņa, un esmu galamērķī. Ierastie rutīnas jautājumi un darbiņi. Guļvietai atsevišķa telpa ar trīsvietīgu neizvelkamu dīvānu. Vai izdosies pilnvērtīgi atpūsties, to rītdiena rādīs, jo ceļš priekšā atkal ļoti garš.Read more