Quito y mas

7/8. JŪLIJS CAUR PARĪZI JOPROJĀM ĒRTI - PRIEKS ATKAL REDZĒT COTOPAXI - GRIBAS UZ KALNIEM

Ir žēl izbraukt no Latvijas jūlijā, liedzot sev tās dažas jaukās vasaras dienas, kas mums parasti ir atvēlētas. Šogad žēluma sajūtas nav. Vakarā pirms projām braukšanas bija tik vēss, ka likās - naktī būs salna. Salnas tomēr nebija, bet jaka noderēja.
Šoreiz braucam trijatā ar Zandiņu un Eļuku, plānojam pavadīt 2 nedēļas kopā ar Ziemeļekvadoras un Dienvidkolumbijas kalniem un lagūnām. Eļuks pēc tam vēl paliks divas nedēļas "volunteering" jeb brīvprātīgajā darbā ar Ekvadoras bērniem.
Lieku reizi esmu pārliecinājies, ka visērtāk uz Dienvidameriku ir braukt caur Parīzi. Tā arī šoreiz - 7.25 izlidojam no Rīgas, 3 stundas pa vidu Parīzē, bet 18.40 jau piezemējamies Bogotā. Turpinam ceļu jau tai pašā vakarā, un 22.00 jau ierodamies Quito - vienā no pasaules augstākajām galvaspilsētām, kur 2700 metru augstumā virs jūras līmeņa dzīvo 2 miljoni cilvēku.
Lidojumā mums gadījās divi pārsteigumi. Pirmais - AirBaltic brokastīs pasniedza kruasānu. Pirmo reizi mūsu nacionālā aviokompānija man pasniedza kaut ko par brīvu. Otrais - AirFrance Airbus bija tik cienījama vecuma, ka katrs sēdeklis bija aprīkots ar pelnutrauku, tāds pats aprīkojums arī tualetēs. Interesanti, ka "digitālās izklaides centrs" bija izgatavots pirms kādam izgudrotājam USB ligzda vēl sapnī bija parādījusies, un katram pasažierim pienācās skatīties 10x10 cm ekrānā, kurā pat ar lasāmbrillēm neko nevarēja saskatīt. Toties ēdiens un vīns labi - kā jau pie frančiem.

No rīta 7.00 sēžam agrās brokastīs viesnīcā Quito, ilgāk pagulēt nevar, jo Latvijā jau 3 pēcpusdienā. Pirms tam jau esmu iepzinies ar Aļonas Ostapenko Vimbldonas trešās uzvaras detaļām un nosmaidījis par franču līdzjutēju tvītiem, ka Vimbldonas organizaori Roland Garros čempionei liek spēlēt "otrās šķiras" kortā, kamēr centrālajā kortā spēlē britu viduvējības.
Brokastīs kaitinu savas dāmas, bakstīdamies pa savu jauno viedpulksteni, ko Z&E man uzdāvināja dzimšanas dienā. Cenšos to sapārot ar telefonu, un tas izrādās piņķerīgi. Kā uzvaras sauciens un panākumu apliecinājums pēkšņi manā pulkstenī parādas Donalda Trampa tvīts. Urā!
Nolemjam sākt pastaigu ar pacelšanos pār Quito ar trosu pacēlāju, kas uzved mūs līdz 3700 metru atzīmei. Plāns pamāt mūsu draugam Cotopaxi vulkānam, kas atrodas 40 km no Quito un ir 5900 m augsts, izdodas. Cotopaxi ir vēlīgs, izlien no mākoņiem, un mēs steigšus taisam grupveida selfiju - mēs 3 un Viņš.
Pakāpjamies vēl drusku, bet tad nolemjam doties atpakaļ, jo organisms saka, ka esam par augstu priekš pirmās dienas, aklimatizācijai vajag dienas 3-4.
Nākamais uzdevums ir kļūt par Ekvadoras mobilo operatoru klientiem, jo Latvijas operatora viesabonēšana ir fantastiski dārga, pa pāris nedēļām var notērēt 400 EUR kā nieku, tāda pieredze ir. Movistar operators ir draudzīgs, un mēs aprīkojam sevi ar 2 Ekvadoras pieslēgumiem.
Pēcpusdienā vēl tikai pastaiga pa vecpilsētu un vakariņas restorānā. Garšu bagātība šeit ir liela, atliek tikai "trāpīt" uz īsto ēdienu. Parasti garneles ar dažādu garšvielu mērcēm ir droša izvēle.
Pie vakariņām spriežam, ka viena diena lielpilsētā ir gana daudz, rīt dosimies ar autobusu uz Otavalo, ceram uz interesantiem ceļabiedriem un jaukiem skatiem.Read more