Silvia - īstais tirgus

18.JŪLIJS. BRAUCAM UZ SILVIA - KO CILVĒKIEM NOZĪMĒ TIRGUS - APAVU TĪRĪTĀJS IR CIENĪJAMS AMATS

Šovakar par rakstīšanas vietu izvēlos Popayan centrālo laukumu, lai tas man kalpo par iedvesmu. Pirmā šīsdienas stāstam pievienotā bilde rāda, kas man pašlaik acu priekšā.
Bet nu - par visu pēc kārtas. No vakardienas potenciāli cēlajām vakariņām Čiks vien iznāca, jo restorānam gribējās izlikties smalkākam nekā tas patiesībā ir. Tā bieži gadās, bet paredzēt to ir grūti.
No rīta ejam brokastīs jau 7.15, jo jāveic plānotais brauciens uz pilsētiņu Silvia, kas ir šo novadu apdzīvojošās Guambiano tautas tirgus vieta. Otrdienās Silviā iebrauc apkārtējo ciemu iedzīvotāji ar apmēram 50 gadus veciem atvērta ripa autobusiem (chiva), kam uz jumta saliktas pārdodamās preces. Vairums ir tērpušies koši zilos tautastērpos, visi ir tīri, glīti un lepni. Šeit tik tiešām var aptvert tirgus dienas nozīmi - tā ir teju vienīgā iespēja socializēties ar tautiešiem no citiem ciemiem, un tas tiek darīts pilnā sparā.
Esam brīdināti, ka Guambiano cilvēki ir lepni un viņiem nepatīk būt par fotomodeļiem. Es pat drīzāk teiktu, ka viņi ir kautrīgi, tomēr ar vienu grupiņu no "stundu attālā ciema kalnos" saruna izdodas un tieku izvaicāts par dzīvi Eiropā.
Tirgo šeit visu: augļus, dārzeņus, krāmus, lētus apģērbus, arī skaistus Guambiano sieviešu darinājumus. Pārdošana nav uzbāzīga, liekas, ka pieklājība un pieticība ir viens no šejieniešu tikumiem. Toties transporta līdzekļi ir izkrāsoti kā greznas rotas un rodas iespaids, ka ciema šoferis caurām dienām to vien dara kā apglezno savu chivu.
Ap pulksten divpadsmitiem uz chivu jumtiem tiek krāmēti un nostiprināti pirkumi, kas tiek pārsegti ar brezenta segu, un kompānija var sākt doties mājup. Pa ceļam ar skaļu pīpināšanu tiek izsaukti veikalos, frizētavās un kafejnīcās aizķērušies ceļabiedri. Pēc brīža uz centrālās ielas paliek tikai mašīneļļas tērcītes, un mēs spriežam, cik tālu tāds eļļu tecinošs spēkrats var aizbraukt.
Nu arī mums laiks ieturēt pusdienas un meklēt kompāniju Comotors Cauca, lai tiktu uz Popayan. Tas nav grūti, jo centrālajā laukumā stāv minibusiņi un tiklīdz visas vietas pilnas, tā aiziet. Tā ap četriem pēcpusdienā esam atpakaļ Popayan.
Pirmā nodarbe šeit ir ekskursija pa augļu un dārzeņu lielveikalu, kur plauktos meklējam zaļā veidā visu, ko esam šonedēļ ēduši, un tas izrādas interesants piedzīvojums. Pēc tam nolemjam izmantot apavu spodrinātāja pakalpojumus, jo mūsu zābaki ir pagalam nobristi. Esam pārsteigti, cik cienījami un profesionāli cilvēki to šeit dara - Popayan apavu spodrināšana nav nekāda diedelnieku vai dzērāju nodarbe. Kvalitāte ir lieliska, un arī cena cienījama - 10 000 peso jeb 3 € par pāri.
Ar to arī šīsdienas darbi galā, rīt brauksim uz dienvidiem Pasto virzienā.Read more