Buenos Aires

Ir grūti atvērt acis, jo viesnīcas numurā ir liels karstums. Esam apmetušies viesnicā "Tanguero" pašā centrā, un, kā jau nosaukums vēsta, viss viesnīcas koncepts veltīts tango tēmai. Pie sienām komponistu un izpildītāju bildes, tērpu elementi, apavu un citas relikvijas. Tango Buenosairesā ir liela lieta, darbojas vairāki lieli "tango teātri", kur katru vakaru tiek sniegti priekšnesumu gluži kā operā.
Esam nolēmuši, ka mūs interesē vēstures muzejs, kā arī antīko un mākslas priekšmetu tirdziņš. Tā kā ir pirmdiena, abi izrādas slēgti. Nākošā izvēle ir saldējuma kafejnīca, jo Lonely Planet vēsta, ka Buenosairesā esot, iespējams, labākais saldējums pasaulē. Atrodam kafejnīcu "ar vēstures elpu" un pasūtam "banana split". Arī tas izrādas viduvējs. Cik labi mums veicās Andos, tik nesekmīgi pagidām viss noris galvaspilsētā. Vai arī - paēdušai pelei milti rūgti.
Pie sienas ir televizors, kurā rāda tikai divas lietas: Leo Mesi šīs sezonas gūtos vārtus un "oranžo brīdinājumu" par gaidāmo karstumu tuvākajās dienās. Mūsuprāt, jau tagad tas ir neciešams, jo saule ir tieši virs galvas un pilsētas mūri stipri uzkarsuši.
Buenosairesa simbolizē Argentīnas bagātību un varenību, kas savu augstāko punktu sasniedza 20. gs divdesmitajos gados, kad dabas resursu eksporta kompānijas plauka un zēla. Pašlaik nepamet sajūta, ka pagātnes varas ambīcija ir palikusi, bet ekonomiskās jaudas nepietiek. Argentīnas Peso kļuvis divreiz vājāks, salīdzinot ar mūsu iepriekšējo vizīti šeit pirms četriem gadiem. Uz ielām valūtas mijēju pilns, un visi, ieraugot ārzemnieku sejas, steidz saukt "Cambio, cambio!". Valdības un Centrālās bankas ierobežojumi Viņa augstībai Brīvajam tirgum neko nevar padarīt.
Nolemjam aizbraukt uz veco ostu "La Boca" jeb "mute", kur izveidojies hipsteru un mākslinieku rajons. Taksists mums stāsta, ka krāsainās māju sienas šeit esot veidotas pirms simt gadiem, kad ostas strādnieki tās krāsojuši ar no ostas zagtu krāsu - kāda nu kuro dienu trāpījusies. Vēl viņš droši zina, ka tagadējais valsts prezidents Makri zog desmit reizes vairāk par iepriekšējo, kā arī brīdina neiet pāri tramvaja sliedēm, jo tur mūs aplaupīs. Laupītāju esot kļuvis vairāk.
Lai arī šeit valda komerciāla atmosfēora, ir jauki. Sevišķi tāpēc, ka mums nav ne vēlmes, ne vajadzības ko pirkt. Komerciālais gars par reklāmas objektiem padarījis gan Pāvestu Francisko, gan Maradonu, gan Evitu Peronu, kuru plastmasas figūras aicina iekšā restorānos un veikalos. Mesi figūru gan neredz, laikam reklāmdevēji aizsargā savas tiesības. Nekas, redzēsim pēc 10 gadiem.
Vakariņas ēdam citā ostmalā restorānā "La Cabaña de Liles" un priecājamies, ka no ūdens nāk jauks vēsums. Steiks šeit ir garšīgs, galdiņu skaits milzīgs, un apkalpošana kā rūpnīcā. Klientam paredzēts sasniegt baudu restorāna COO (Chief Operating officer) ritmā. Ja gribi savu ritmu, tad nekā. Ļaujamies COO ritmam un ir labi.Read more