Lielais Barjerrifs

No rīta pulksten 8.00, kā runāts, mums pretīmatbrauc meitene Brith, lai vestu uz Lielā Barjerrifa apmeklējuma sākumvietu. Tur mums sniedz instruktāžu, stingri noprasa, vai kāds nav stāvoklī (man arī prasa), vai nav akūta muguras trauma un vai nav iereibis. Tad liek uzvilkt hidrotērpu, brīdina, ka šodien lieli viļņi, bet tas nekas, un varam kāpt laivā.
Viļņi tiešām ir lieli, mūsu 24-vietīgā laiva lec kā zaķītis, un es aprotu, kāpēc tiku vaicāts par muguras traumām. Tajā brīdī, kas vilnis sitas pret laivas dibenu, ir sajūta, ka krītam ar dzelzs kasti pret zemi, un tā 40 minūtes.
Tad pēkšņi priekšā redzama smilšu sēre, pie kuras laiva apstājas. Te nu tad ir tā vieta - Lielais Barjerrifs. Tagad visi tiek savākti papildus instruktāžai - tiek rādīts, kā jāuzvelk maska, kāds žests jālieto, ja ir problēma, un kāds, ja problēmu nav.
Arī Zandiņa pārvar savas bailes no tā, ka kads kustonis pieskarsies viņai pie vēdera, uzvelk glabšanas vesti virs hidrotērpa, tādējādi iegūstot 8 cm aizsargslāni, un ir gatava mesties ūdenī. Tiklīdz atļauja saņemta, visi gāžas pār bortu.
Vissliktākā dzīve pie Lielā Barjerrifa ir bruņurupucim. Grupas vadītājs pat iemāca visiem žestu, kas jārāda, ja pamana bruņurupuci, un tad visa grupa metas turp, lai šo dzīvnieku apskatītu un vajātu. Esot pat gadījumi, kad cilvēki, nirstot bruņurupucim pakaļ, tā arī vairs dzīvi neuzpeld..
Tādu gan neesot daudz - no 1,1 miljona Lielā Barjerrifa apmeklētāju gadā bojā iet vidēji 5, un laivas kapteinis ir ļoti lepns par šo rādītāju.
Snurkelēšanas laikā Brith nepārtraukti skaita virs ūdens redzamos ķermeņus - galvas vai dibenus - lai neviens nenoslīkst nepamanīts. Vajadzēja viņai izstāstīt pasaku par kazlēnu, kurš prata skaitīt līdz 10, bet sakautrējos.
Apmierinati ar redzēto, pēc 2 stundu snurkelēšanas visi kratāmies uz krastu, kuru pārņēmis milzīgs lietus makonis, tā ka saņemam kārtīgu saldūdens dušu, lai noskalotu saļo okeāna ūdeni uz “Swimming hole” nemaz nav jāiet. Tā vietā nolemjam nobaudit krokodila un emu burgerus. Zandiņa izvēlas krokodilu - tas negaršo ne pec liellopa, ne pēc zivs. Drīzāk nedaudz pec vistas ar pipariem. Emu vairak atgādina pīli.
Pēcāk stūrējam atpakaļ uz Cairns, kur mums jau viss pazīstams. Tā kā labā kāja prasa apkopi, nolemju doties vēlreiz uz Thai masāžu. Pa to laiku Zandiņa, staigādama pa pilsētu, nofotografē māju, kurā mani masē, un jautri prasa, vai esmu apmierinats ar servisu. Skatos - mājai uz jumta rakstīts “Adult shop”. Masāžas laika gan nevienu tādu elementu, kas nebūtu piemērojams nepilngadīgajiem, nemanīju.Read more