Golden propane

Rīts sākas pilsētā ar verenu nosaukumu - Golden.
Jūtu, ka ar rakstīšanu būs grūti, jo dienas gaitā esmu saņēmis virkni norādijumu un ieteikumu par to, kas jāpiemin rakstu darbā.
Vispirms sākšu ar nelielu grupas dinamikas aprakstu, jo kopā ceļojam jau piecas dienas. Viesturs, piemēram, pirmajā dienā pieteicās par tādu, kurš neko nedarīs, bet nu jau divas reizes ir cepis dārzeņus. Raimonds pret mums ir ļoti tolerants, toties daudz nervu šūnu tērē, menedžējot savus komandas biedrus, kas ir vēl tikai ceļa jūtīs uz Kanādu. Lidija, savukārt, mēģina vēl kādu no mums iesaistīt celojuma plānošanā un vadībā, bet pārāk daudz atbalsta pagaidām nesaņem, Zandiņa beigās apņemas mēģināt, bet ātri atlaiž grožus. Par sevi neko neteikšu, jo pats jau savu lomu nejūt.
Šodienas mērķis ir pieveikt vēl vienu skaistu kalnu taku, un tad pietuvoties Kamloops pilsētai, kur rīt jāsatiek makšķerēšanas meistars Didzis. Taču pirms tam ir jāuzpilda mūsu Skūlijs, kurš iet uz propāna gazes. Propāna tirgus šeit nav parāk attīstīts, cena par litru svārstās no 1 līdz 2 Kanādas dolāriem par litru, pie kam daži cisternu īpašnieki izvēlas brīvdienās nestrādāt. Pēc īsas braukāšanas un klusas lamāšanās izdodas uzpildīties par 1,2 dolāriem litrā, ko Raimonds atzīst par pieņemamu risinājumu.
Dodamies ceļā uz Kamloops pusi, un pēc kādasstundas atrodam kāroto staigāšanas ieleju.
Interesanti, ka taku sākumpunktā atrodama tāfele, uz kuras rakstīts, kur un cikos redzēts grizli lācis, vakar reģistrēti 6 šādi gadījumi. Izvēlamies maršrutu Avalanche cross, un sākam kāpt. Mūsu kāpiens vainagojas ar peldi dzidrā un aukstā kalnu upītē kādā pasakainā meža oāzē, kur neviens mūs netraucē, izskatās tas viss kā Ēdenes darzā. Tikko pelde noslēgusies, mums virsū uzskrien citi staigātāji, kurus nemaz negaidām. Bet viss labi, jo bikses jau kājās.
Raimonds tikmēr lejā jau atkal uzlabojis Skūliju: ir dažas jaunas uzlīmes, pie tualetes durvīm pēc Lidijas ieteikuma piestiprināts busa vadītāja atpakaļskata spogulis. Interesani, kā tagad veidosies atpakaļskats.
Ceļā uz Kamploops laižamaies lejā no kalniem un iebraucam milzīgā karstumā, kuru grūti izturēt.
Pēc pailgas mīcīšanās ap naktsvietas izvēli, iebraucam kempingā pie ezera, uz kuru Raimondam acīmredzami riebjas skatīties, jo patiesībā tā ir kemperu pilsēta, kurā tūkstoš dažādu ar auto velkamu būdiņu sarindotas cita pie citas. Pilsētiņas vārtus sargā indiāņu meitene, kura, Raimondaprāt, grib mūs - bālģīmjus- kārtīgi apslaukt. Katrā ziņā, beigās esam samaksājuši 81 dolāru par vietu zem gobas, netālu no peldvietas un labierīcibām, bet bez wi-fi.
Vakariņodami novērtējam, ka kemperu pilsētiņā patiešām notiek pilsētas dzīve, iemītnieki ar golfa mašīnīti un citiem miniverķiem dodas cits pie cita ciemos, vietām notiek jau tāda skaļāka uzdzīve. Mums viss labi, ejam pie miera.Read more