No Saules salas uz Miera pilsētu

Šorīt jābrauc ar kuģīti, jo katram Titikaka ezera apmekletājam noteikti jāpiedzīvo Isla del Sol jeb Saules sala, jo tieši tur ir piedzimusi pati Saule. Blakus ir arī Mēness sala, bet tā ir krietni mazāka. Ostā stāv kuģīšu armāda, bet motors rūc tikai vienam, jo tieši tik liels ir pieprasījums šorīt.
Drusku nodusmojamies, ka mums tiek uzspiests tikai viens maršruts, un tas pats ar gidu, bet drīz atveram prātus un pieņemam. Gids mums pastāsta, ka patiesībā šeit saimnieko aimaru tauta, kas ir stipri senāki par inkiem un dzīvojuši šeit labu laiku pirms viņiem. Pie šīs tautas ari pieder vairums Bolīvijas iedzimto.
Jāsaka godīgi, Saules sala atgādina parastu tūristu slauktuvi, gar takām visur suvenīru tirdzniecība, foto ar alpaku utt. Lai ari kā, skaisto ezera skatu dēļ ir vēts aizbraukt.
Pēcpusdienā mums sākas ceļš uz galvaspilsētu Lapasu (Ciudad de nuestra Señora de la Paz - La Paz nozīmē “miers”). Copacabanas centrālajā laukumā busi uz galvaspilsētu kursē nepārtraukti: kā viens pilns, tā nākošajam durvis vaļā. Mūs ierauj kā pēdējos uz aizmugurējā sēdekļa, mugursomas iegrūž bagāžniekā tā, ka man pāris reizes iešaujas galvā doma, ka diezin vai tās vēl redzēsim.
Kad sākam braukt, saprotu, ka šis, iespējams, ir gleznainākais maršruts pasaulē - braucam pa pussalu, kuras viena pusē ir Titikakas Peru daļa, bet otrā - Bolīvijas daļa. Ja es būtu motobaikeris, es savu bandu te noteikti atvestu.
Tālāk seko pārcelšanās pāri ezera šaurumam, kas ir apmēram Daugavas platumā. Tur biznesa modelis šāds: tos, kuri neizskatās pēc iedzimtajiem, iztriec no busa uz gājēju maksas pārceltuvi, bet vietejie mierīgi pārceļas ar visu busu. Nav jau žēl - biļete maksā 2 bolivārus jeb kā dus 30 centus.
Līdz ar tumsu iebraucam Lapasā, un arī tas ir apbrīnas vērts piedzīvojums, jo pilsēta atrodas nevis vienkārš ielejā, bet gan bedrē ar stāviem krastiem. Lai arī ir satumsis, Zandiņa negrib taksi un ņemas navigēt mūs kājām no tāda kā gadatirgus un autoostas krustojuma uz viesnīcu. Es eju no muguras un gaidu, kad viņai kads raus no rokām telefonu un bažījos, ka tik nesalauž pirkstu. Tomēr manas bažas veltas - viesnīcu laimīgi atrodam.Read more