Jaunā Dienvidu puslodes metropole Lima

Katrā garākā ceļojumā gadās viena klizma ar transportu. Likās jau, ka šoreiz būsim izsprukuši, bet nekā.
Lai iereģistrētos JetSmart kompānijas lidojumam no Arekipas uz Limu, nācās iet pie reģistrācijas stenda lidostā, jo JetSmart sistēma nedarbojās - rādīja kļūdu #648032.
Darbiniece mums laipni paskaidroja, ka prasīs mums apmēram 10€ par reģistrēšanos lidostā. Kad paudu savu neizpratni, viņa apskatīja mūsu mugursomas, lika tās nodot bagāžā, un piesprieda mums maksāt vēl 70€.
Kad ieraudzījām, ka JetSmart šodien ir klientu “čakarēšanas” kampaņa, jo pie iekāpšanas tiek mērītas un svērtas visas somas, palika labāk ap sirdi. Vismaz kaut kāda taisnīguma sajūta radās.
Citādi viss notika skaisti, un pusdesmitos no rīta jau bijām Limas lidostā - tagad mums pavērās 30 stundas Limas izbaudīšanai.
Nolēmām sevi palutināt, un pasūtījām sev butique viesnīcā numuriņu ar īpašu noskaņu - restaurēta 1918. gada itāļu villa. Es teiktu, īsts arhitektūras piemineklis ar sirsnīgu saimnieci Ēriku galvenajā lomā. Ja nu kaut ko tādu gribas izbaudīt, tad to ir vērts darīt šajā pasaules daļā, kur tas iespejams par 110 ASV dolāriem ar visām brokastīm. Eiropā šāds serviss, visdrīzāk būtu par 300.
Bijām staigājuši pa Limu pirms 5 gadiem, un tagad esam pārsteigti, cik milzīgs lēciens attīstībā ir noticis. Es teiktu - izcila Eiropas klases metropole uz kraujas pie Klusā okeāna, kafejnīcas, dizaina veikaliņi, labas kvalitātes Ķīnas zīmolu automašīnas. Un tas viss dzīvs un īsts, dinamiskas un izglītotas sabiedrības, nevis kāda godkārīga diktatora radīts. Vienīgi nedaudz žēl, ka nekas nav vairs manāms ne tikai no inku kultūras, bet pat arī no kolonialās vēstures.
Klimats arī šeit ideāls - okeāna klātbūtne notur temperatūru ap 20 grādiem, lai arī esam ļoti tuvu pie ekvatora. Vienīgi sabiedriskais transports nav vēl pieredzējis “zaļās vēsmas” - autobusi rūc skaļi un kūp stipri.
Paši spriežam, ka esam ļoti gudri ceļotaji, jo pēc grūtiem piedzīvjumiem kalnos lutinām sevi ar diennakti izcilā komfortā un vidē. Iespējams, tāpēc arī mums še viss patīk.
Ar šo tad arī noslēdzu savu reportāžu no mūsu ceļojuma pa kādreizējo inku impēriju un tās skarbāko daļu - Bolīvijas augstkalni.
Paldies visiem radiem un draugiem par pacietību, sekojot līdzi mūsu piedzīvojumiem.
Būsim mājās jau pavisam drīz!Read more