Laiskais 2026. gada sākums

Jaungada rīts mums sākas neparasti agri – jau ap sešiem no rīta. Domājam, ka esam galīgi ārpus pludmales ballīšu ritma, un tas laikam nav pieklājīgi, taču vēlāk vakarā satiekam divus vāciešus, kuri lielās ar to, ka Vecgada vakarā gulēt devušies jau deviņos.
Sākam pētīt, kas te vēl apkārt notiek. Zandiņa saož, ka blakus dārzā iemaldījies sesks, un tās mājas personāls izmisumā lieto dažādus līdzekļus, lai sesku dabūtu projām. Rezultāts sanāk pretējs – jo vairāk sesku baida, jo vairāk tas smird. Beigās redzam, ka kaimiņi ar dārza miglošanas aparātu mēģina aizmazgāt projām seska smaku. Citus savvaļas dzīvniekus šeit nemana, tik suņi laikam te pieder visai apkaimei kopīgi, tie staigā iekšā ārā, apēd, kas redzams un laiku pa laikam paguļ kādā atpūtas krēslā vai gultā.
Šodiena, kā jau pirmajam janvārim pienākas, nesola mums nekādus piedzīvojumus un pārsteigumus, paliekam uz vietas savā sērfošanas mājā un izbaudām okeānu, pludmali un kompāniju.
Pēcpusdienā karstums ir tik stiprs, ka pāri pludmalei ar basām kājām pāriet nevar – deg pēdas. Neskatoties uz to, nolemjam aiziet uz El Transito centrālo daļu, jo ļoti gribas pagaršot vietējo astoņkāji. Pludmales restorāns sevi klasificē kā “pulpēriju”, kas nozīmē astoņkāja ēšanas vietu, bet šodien astoņkājis ir bijis ātrāks par ķērājiem un palicis sveikā. Toties ir vietējās austeres, kas nemaz nav garšīgas un vietējās tīģergarneles, kas ir garšīgas.
Tāda nu mums šodien laiska dzīve, kā īstiem pludmales atpūtniekiem. Liekas gan, ka ilgi šito izturēt nevarēs, rīt jau sāksim meklēt piedzīvojumus, dodoties tālāk pa piekrasti.Read more