Ar laivu uz Salvadoru

Vakardienas apraksts jau bija ticis publicēts, bet diena turpināja piedāvāt dažādus interesantus notikumus. Ap krēslas stundu ieradāmies Consigina pussalas pašā ziemeļu stūrī, zvejnieku ciematā Potosi. Pa tālrunu rezervētā viesnīca bija pie pašas pludmales, bet pludmale pati izskatījās ļoti “saimnieciska” – pie paša viesnīcas stūra launagu ieturēja kaimiņu cūka ar savu dēlu, zvejnieki vilka laivas ārā no jūras, bruņoti robežsargi staigāja apkārt, un arī daži romantiski jaunieši ar saldsērigu mūziku izplatošiem skaļruņiem grozījās ap piestātnēm. Satiku arī viesnīcas īpašnieku, kura pamatnodarbe ir skārdnieka darbs Ņujorkā, bet visu nopelnīto viņš iegulda dzimtajā ciemā. Viesnīcas numurs šeit ir bez atslēgas, jo slēgšanas lieta šajā nomalē nešķiet saprotama – svešinieki te neieklīst.
Domājām, kāpēc tik milzīgs restorāns, ja ir tikai daži numuri, un mēs esam vienīgie viesi, tomēr vēlāk sapratām, ka viesnīcas bāriņš ir ciemata jauniešu ballēšanās vieta. Vakarā nolēmām, ka par tālāko maršrutu domāsim no rīta, jo jautāt tāpat nav kam.
Rīts izrādās ļoti kluss, jo visi pēc ballītes guļ, tikai pludmalē, cūku mielošanās vietā brokastis ietur zirgi. Izstaigājam pludmali un domājam, ka jāsāk interesēties par programmas galveno daļu – došanos ar laivu pāri Fonsekas līcim uz Salvadoru. Vispirms pajautāju zvejniekiem, kas grozās ap savu laivu. Tie izskatās nepārliecinoši, bet par 450 dolāriem sola pārvest pāri. Baidos, ka tas būtu nelegāli, un mēs tiktu arestēti, tāpēc atsaku. Arī cena nešķiet samērīga.
Tālāk jautājam robežsargiem, kuri norāda uz imigrācijas biroju, lai jautājot tur. Imigrācijas ierēdnis ir ļoti laipns un paskaidro, ka mums paveicies, jo pēc pusotras stundas laiva uz Salvadoru dodas ceļā un cena ir 50 dolāri no cilvēka, tika vajagot 3 fotokopijas katrai pasei, bet tā neesot problēma – veikaliņš pie mūsu viesnīcas esot uz to specializējies. Uzzinām arī, ka mums patiešām paveicies, jo svētdienās parasti reisa neesot, bet laiviniekam esot pieteikusies draugu grupa.
Tā nu ņemam kājas pār pleciem un steidzīgi sakrāmējamies, iepakojot arī vakar izmazgāto un vēl slapjo veļu, to izžausim citā valstī. Krasta formalitātes aizņem kādu laiku, bet tam esam gatavi, un ap pulksten pusvienpadsmitiem sākam ceļu.
Fonsekas līcis ir skaists, apkārt tam slejas 3 valstu – Nikaragvas, Hondurasas un Salvadoras - vulkāni. Viss iet raiti, bet tad pēkšņi laivai noslāpst motors. Laivinieks saka, ka “aizmestas” sveces un vaicā, vai kādam neesot bakstāmais. Viens bakstāmais atrodas, sveces tiek izbakstītas, un motors par laimi atkal ierūcas. Tā nu laimīgi tiekam līdz Salvadorai, imigrācijas fomalitātes mūsu vietā nokārto laivinieks, un mēs esam galā. Jāteic, ka robežas šķērsošana pa jūru izrādās mazāk kolorīta par sauszemes opciju. Toties skati skaistāki.
Tā nu galvenais šodienas darbs veikts. Aizbraucam vē līdz Sanmigelas pilsētai, kur plānojam naktsguļu. Kā jau iecerēts, viesnīcā prasu, vai varu samaksāt Bitkoinos, jo Salvadorā ir divas oficiālās valūtas – ASV dolārs un Bitkoins. Darbiniece saka, ka šodien, diemžēl, nevar, jo ir svētdiena, toties laipni atļauj man rēķinu apmaksāt rīt no rīta, jo tad jau būs pirmdiena. Interesanti.
Tad jau rīt pastāstīšu par to, kā būs gājis.Read more