03. diena Hageri – Rapla 24 km

Pulkstenis ir piecas pāri septiņiem, un esmu uz ielas. Nē, nē, mani neviens neizlika no naktsmītnes, tā bija paša griba. Laika apstākļi nedaudz, bet uzlabojas, arī siltāks kļūst. Taču no vēja jakas atteikties vēl nevaru. Toties uz šodienu, eksperimenta kārtā, atteicos no zābakiem, to vietā apaujot ļoti vieglos sporta apavus. Tas tāpēc, ka ceļā nav taciņu, un asfalts ir gandrīz visu ceļu. Tagad vakarā sapratu, ka tā nebija tā labākā doma, jo, pirmkārt, jau soma kļuva vairāk kā puskilogramu smagāka, un otrkārt, tādos apavos tik garus ceļus ar somu plecos labāk neveikt. Būs pieredze turpmāk.
Pāris vārdi par marķējumu. Ja atklāti, tad es varētu iztikt arī bez tā. Bet, ja ceļš tomēr ir marķēts, tad ... nu, jā, bija problemātiskas vietas, kur tam noteikti vajadzēja būt. Video redzams tilts pār jaunu automaģistrāli. Norāžu nekādu, vai pirms tilta jānoiet pa labi, vai pēc. Tiltu, manuprāt, neuzcēla pāris mēnešos, lai teiktu, ka nepaguva pārmarķēt. Otrs moments no video, kur vicinu kameru pa labi un pa kreisi, lai norādi ieraudzītu. Protams, ieraudzīju ... maziņu bultiņu uz necila stabiņa. Tajā pašā laikā ir vietas, kur citu variantu iešanai nav, kā tikai taisni, bet bultiņas sazīmētas. Šo nerakstu kā pārmetumu, bet gan vēršu topošo gājēju uzmanību uz esošo, jo bez gpx faila telefonā tomēr neiztikt.
Kājas vieglas, neskatoties uz smagāku somu, tāpēc soļojās naski. Stundu pēc pusdienlaika jau verēju sūtīt sms, ziņodams, ka esmu klāt. Visā naktsmāju epopejā izmantoju jau iestrādātu taktiku. Vienmēr palūdzu atbildīgajam par gulēšanu piezvanīt un vienoties par naktsmāju rezervēšanu nākamam vakaram. Īpaši aktuāli tas ir tad, ja nezini valodu, kā tas bija gan francijā, un tā to daru šeit. Rutīna.
Rīt būs smaga diena.Leer más